Veselības ministrijas ziņojumā izvirzītie mērķi būs grūti sasniedzami
Kā sakārtot slimnīcu tīklu, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva? Šāds jautājums ir radies Veselības ministrijai (VM), kura sarunās ar ārstniecības iestāžu, pašvaldību, kā arī ar medicīnu saistīto organizāciju vadītājiem cenšas panākt risinājumus slimnīcu reformai. Taču joprojām nav skaidru un saprotamu atbilžu uz ministrijai uzdotajiem jautājumiem. Viens ir skaidrs – naudas nepietiek, jo uz izmeklējumiem, kā arī pie ārstiem speciālistiem jāgaida mēnešiem, pat gadu un ilgāk. Kāda kundze no Iecavas stāsta, ka žultspūšļa operācija jāgaida divi gadi. Ģimenes ārsti no pieredzes jau zina teikt, ka puse pacientu sagaida, puse nesagaida… Bauskas slimnīcā, piemēram, pensionāram ar lauztu un ieģipsētu kāju tā arī pateikts – uz valsts apmaksātu vizīti pie traumatologa varēsit tikt pēc astoņiem mēnešiem.
«Latvijas Avīze» un novadu laikraksti skaidro, kāda situācija ar slimnīcām ir patlaban un ko plānots mainīt reformas gaitā.
Latvijā tikai 4,8% no IKP, kamēr Eiropas Savienībā – vidēji 8,4%
Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē 28. oktobrī nu jau bijusī VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa apgalvoja, ka izskanot ļoti daudz pārpratumu un interpretāciju par ministrijas piedāvāto slimnīcu tīkla reformu. Kļaviņa uzsvēra, ka «šobrīd nevienā dokumentā nav nosaukta neviena slimnīca, kurā būs vai nebūs turpmāk attīstāms kāds pakalpojums». Ministrija turpināšot darbu pie izstrādātā ziņojuma saskaņošanas un maksimāli centīšoties ieklausīties visos iebildumos. Taču to ir bezgala daudz un tie ir būtiski.
Neraugoties uz to, ministrija savu informatīvo ziņojumu valdībai vēlas iesniegt jau šomēnes, lai tas tiktu pieņemts līdz gada beigām un jau līdz 2026. gada 1. jūnijam varētu pārskatīt stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos medicīnas pakalpojumus. Bet līdz 2029. gadam ministrija apņēmusies, plānojot finansējumu slimnīcām, vērtēt arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem.
Taču Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka reformu nevar veikt, ja nav zināms, cik daudz naudas tai būs nepieciešams. «No informatīvā ziņojuma sniegtās informācijas nav saprotams, vai ziņojumā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums,» skaidro FM komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Skaidrs, ka naudas būs nepieciešams vairāk, jo VM «aktualizēs gultas dienas un viena pacienta ārstēšanas tarifus», kā arī ministrija norāda, ka «nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi».
Kā ar šo reformu iet kopā tas, ka veselības aprūpei ir atvēlēti tikai 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 8,4 procenti? Turklāt vidējā termiņa budžeta plāni liecina, ka valsts izdevumi veselības aprūpei kā daļa no IKP līdz 2028. gadam samazināsies līdz 4,1 procentam.
Pāreja no piecu līmeņu slimnīcām uz trim līmeņiem ir paredzēta tieši tam, lai iedzīvotāji varētu saņemt drošus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus visās slimnīcās, lai tur reāli būtu medicīnas personāls, nevis, kā konstatējusi Valsts kontrole – pietiekami bieži esot gadījumi, kad medicīnas pakalpojums eksistējot tikai uz papīra.
Tomēr jāatzīst, ka līdz šā mērķa sasniegšanai vēl tāls un grūts ceļš būs jānoiet, un nav zināms, kurš būs tas ceļvedis 2026. gada oktobrī ievēlētajā jaunajā Saeimā.
Pacientiem nedrīkst pārmest
Veselības ministrijas dati liecina, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās pieaug pacientu skaits, īpaši augstākā līmeņa stacionāros, kamēr zemāka līmeņa ārstniecības iestādēs pacientu plūsmas samazinās. 2024. gadā gandrīz puse jeb 42,5% no visiem hospitalizētajiem pacientiem bijuši terapijas profila slimnieki. Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati rāda, ka terapijas nodaļās bija ārstējušies vairāk nekā 123 tūkstoši pacientu, no kuriem vairāk nekā 65 tūkstoši slimnieku bija nokļuvuši universitātes slimnīcās, bet vairāk nekā 34 tūkstoši – reģionālajās slimnīcās. Dati liecina par būtisku pacientu plūsmu uz terciārās aprūpes iestādēm, kur tiek nodrošināta visaugstākā līmeņa ārstēšana un specializētie veselības aprūpes pakalpojumi. Ministrija vēlas šo plūsmu izlīdzināt tā, lai medicīnas pakalpojumi kļūtu pieejamāki arī citās slimnīcās.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs aizrāda ministrijai, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai Rīgā dzīvo nedaudz mazāk kā 600 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt Rīgas apkaimēs to skaits svārstās ap 370 tūkstošiem, kas kopumā veido pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to esot tikai likumsakarīgi, ka universitātes slimnīcas, kas atrodas Rīgā, nodrošinot gandrīz pusi no hospitalizāciju apjoma. «Tādējādi nav saprotams, kādos datos informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīklu attīstību ir balstīts apgalvojums par būtisko pacientu plūsmu uz terciārās aprūpes ārstniecības iestādēm,» uzskata J. Kalējs.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktoru Juri Nikolajenko uztrauc ilgstoši neatrisinātā problēma, ka Rīgā nav zemāka līmeņa slimnīcu, kur pārvest pacientus, kuriem vairs nav jāatrodas universitātes slimnīcā.
«Ārpus Rīgas ir reģionālās, lokālās un aprūpes slimnīcas, bet Rīgā ir tikai divas neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas un nav nevienas tādas slimnīcas, kuras varētu pielīdzināt lokālajām vai aprūpes slimnīcām. Visa šī nasta ir uz universitātes slimnīcu pleciem,» secina Juris Nikolajenko. Par pacientu rīdzinieku pašu izvēli viņš piebilst: «Cilvēks ir tāda būtne, kura meklē palīdzību tur, kur viņam šķiet, ka tā būs labāka. Tas ir absolūti cilvēcīgi, un neviens pacientiem to nedrīkstot pārmest.» Turklāt saskaņā ar Pacientu tiesību likumu slimniekiem joprojām ir tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi.
RAKUS ārstniecības direktors uzskata, ka aprūpes slimnīcas izveide Rīgā būtu paralēli risināms jautājums ar slimnīcu tīkla reformēšanu. Diemžēl galvaspilsētā tās slimnīcas, kurās varētu turpināt ārstēties tie rīdzinieki un Pierīgas pacienti, kuriem vairs nav nepieciešams atrasties universitātes slimnīcās, ir slēgtas. Vairs nepastāv daudzprofilu neatliekamā medicīniskā palīdzība Rīgas 1. slimnīcā, 4. slimnīcā, arī Bērnu slimnīcā Juglā. Ja šis jautājums nebūtu problemātisks, tad, kā uzskata Nikolajenko, saruktu rindas uz plānveida operācijām, jo gultas atbrīvotos no pacientiem, kuriem vairs nav nepieciešama ārstēšana, izmantojot augstas un dārgas medicīniskās tehnoloģijas.
Bauskas slimnīcai paredzēts pamatlīmenis; netiks likvidēta uzņemšanas nodaļa
Bauskas slimnīcai, kas ir zemākā līmeņa slimnīca, ir darba līgums ar 19 pastāvīgiem ārstiem, bet blakusdarbā piesaistīti vēl piecdesmit dakteri. Uzņemšanas nodaļā pacientu skaits katru gadu pieaugot – šogad par 147 slimniekiem salīdzinājumā ar 2024. gadu un par 200 pacientiem salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Slimnīcu tīkla pārveides viens no galvenajiem mērķiem ir panākt, ka speciālisti strādā nevis divos un trijos darbos, bet vienā ārstniecības iestādē. Valsts kontrole (VK) pēc stacionāros veiktās revīzijas secinājusi, ka «mums ir jāpatur prātā, ka zemākā līmeņa slimnīcas izdzīvo tieši uz uzņemšanas nodaļas finansējuma pamata». Revīzijas ziņojumā atgādināts, ka Veselības inspekcija jau 2019. gadā nākusi klajā ar priekšlikumu beigt uzturēt pirmā un otrā līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļas. Līdz 2019. gadam 1. līmeņa slimnīcās bija nevis uzņemšanas nodaļas, bet steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kuri turpina darboties vēl aizvien sešās slimnīcās. VK ir konstatējusi, ka tur medicīnas pakalpojumu klāsts esot vēl plašāks nekā uzņemšanas nodaļās, taču samaksa atšķiroties – pārsaucot steidzamās medicīniskās palīdzības punktus par uzņemšanas nodaļām, tātad nomainot statusu, bet faktiski nosaucot citā vārdā, finansējums piecām uzņemšanas nodaļām pieaudzis par 2,5 miljoniem eiro gadā.
«Ja Veselības inspekcijas priekšlikums būtu sadzirdēts un īstenots, tad sešos gados valsts citām prioritārām pacientu vajadzībām būtu spējusi novirzīt 57 miljonus eiro. Kopš 2025. gada tie jau būtu 12,5 miljoni eiro gadā,» secinājuši revidenti.
Tas ir mājiens Veselības ministrijai, ka naudu vajadzētu ietaupīt šādā veidā. Kā liecina ministrijas informatīvais ziņojums par slimnīcu tīkla attīstību, pamatlīmeņa jeb lokālajās slimnīcās, kurās tiks iekļauta arī Bauskas slimnīca, tomēr nelikvidēs uzņemšanas nodaļas. Šīs ārstniecības iestādes plānots sadalīt divās grupās – tajās, kurās saglabāsies neatliekamās medicīnas uzņemšanas nodaļas (NMPUN), un tajās, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa.
Ministrija sola, ka lokālajās slimnīcās, kurās tiks saglabāts NMPUN, visu diennakti neatliekamo veselības aprūpi nodrošināšot ārsts speciālists internās medicīnas (terapijas) vai ķirurģijas profilā. Tur būšot pieejami laboratoriskie izmeklējumi un rentgena izmeklējumi, radiologam konsultējot attālināti. Nepieciešamības gadījumā tikšot nodrošināti pasākumi pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespējams pacientu pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcu. Ministrija uzskata, ka NMPUN saglabāšana lokālajās slimnīcās esot aktuāla tieši attālākajos novados, kur būtiski ir saglabāt iespēju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei pacientus ievest tuvākajā ārstniecības iestādē pacienta veselības stāvokļa sākotnējai stabilizācijai.
«Lokālo slimnīcu spēja nodrošināt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā iedzīvotāju zemo blīvumu šajos reģionos un iespējamos riskus, kas var rasties ilgstošas transportēšanas laikā līdz aug-stāka līmeņa slimnīcām. Vienlaikus šajās slimnīcās tiks nodrošināti plānveida internās medicīnas pakalpojumi, tostarp terapija un hronisko pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc sarežģītākas vai smagākas ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus būs iespējams saņemt arī ambulatori, tai skaitā dienas stacionārā,» ministrija ir apņēmības pilna.
Kā «Bauskas Dzīvē» jau vēstīts iepriekš, Bauskas slimnīca cer saglabāt uzņemšanas nodaļu un vecajā Bauskas slimnīcas ēkā patlaban pārbūvē neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu, kā arī dienas stacionāru. Kā stāsta slimnīcas vadītāja Margarita Epermane, paplašinot dienas stacionāru, jau pieejamas acu plakstiņu operācijas, vēnu lāzer-operācijas, proktoloģiskās operācijas. M. Epermane uzskata, ka tas noteikti būšot jauns līmenis Bauskas novadam un Zemgales reģionam kopumā, lai nodrošinātu jaunus pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai un orientētos uz medicīnas tūrisma attīstību.
Aizkrauklē dara vairāk nekā vajadzētu
Aizkraukles klīnikas valdes priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško uzskata, ka nedrīkst ārstniecības iestāžu darbu vērtēt tikai pēc ekseļu tabulām. VK savā revīzijas aktā par slimnīcu darbu norāda, ka tas, kā šobrīd strādā Aizkrauklē, nav pietiekami labi. Taču laikrakstam «Staburags» klīnikas vadītāja stāsta, ka 2024. gadā uzņemšanas nodaļā esot ieradušies pieci tūkstoši pacientu un šogad viņu skaits būšot vēl lielāks – gada beigās tie būšot vairāk nekā 5,5 tūkstoši pacientu. Vidēji dienā tie esot piecpadsmit cilvēki.
«Protams, var pateikt šiem piecpadsmit cilvēkiem, ka valstij šis pakalpojums izmaksā ļoti dārgi. Taču, ja uz to paraugās no otras puses – pacients jau nekur nepazudīs. Ja viņš nesaņems palīdzību Aizkrauklē, viņš to meklēs citur, piemēram, Jēkabpilī. Tas ir zaudēts laiks, un izmaksas nebūs mazākas. No cilvēciskā viedokļa šis jautājums vispār netiek skatīts. Pacientu no Aizkraukles vēlā vakarā nogādā Jēkabpilī, uzņemšanas nodaļā viņam sniedz palīdzību, bet stacionēšana nav nepieciešama, un viņu palaiž mājās. Kur lai viņš iet, un kā lai nokļūst mājās?» vaicā Daina Mūrmane-Umbraško.
Viņu aizskarot tas, ka 1. līmeņa slimnīcas tiekot parādītas negatīvā gaismā – «ka mēs neko īsti nedarām un pacienti pie mums izmaksā ļoti dārgi». Viņa laikrakstā «Staburags» uzsver, ka Aizkraukles klīnika darot daudz vairāk, nekā būtu jādara 1. līmeņa slimnīcai, un arī tas viens pacients uzņemšanas nodaļā nemaz tik dārgi neizmaksājot, kā to publiski paužot Veselības ministrija.
Aizkraukles klīnika līdzīgi kā Bauskas slimnīca uzskata, ka tā ir stabila ārstniecības iestāde nestabilā veselības aprūpes sistēmā. Kaut gan arī šajā slimnīcā ir jūtams finansējuma trūkums – dienas stacionārā veiktajām plānveida operāciju valsts kvotas vēdera dobuma ķirurģijā esot izmantotas jau pirmajos trijos gada mēnešos, un daudzi pakalpojumi pacientiem ir pieejami tikai par maksu, tomēr klīnika meklējot risinājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi novada iedzīvotājiem.
Slimnīcā esot diskutēts par to, ka vajadzētu izvēlēties noteiktu novirzienu, ko attīstīt, un tā varētu būt tieši ķirurģija un traumatoloģija. Otrs virziens varētu būt vai nu dermatoloģija, vai acu veselības. ◆
Ministrs: Reformu paredzēts īstenot līdz 2029. gadam
Hosams Abu Meri, veselības ministrs: «Veselības ministrijas speciālisti ir iepazinušies ar visiem iebildumiem par slimnīcu tīkla attīstības informatīvo ziņojumu. Ziņojuma mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un efektivitāti visā Latvijā. Tas nozīmē skaidrāk definēt katra slimnīcu līmeņa funkcijas, nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību visās slimnīcās neatkarīgi no līmeņa, kā arī stiprināt sadarbību ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Paredzēts ieviest vienotus kvalitātes rādītājus un pārskatīt finansēšanas modeli, lai slimnīcu tīkls būtu drošs un ilgtspējīgs.
Ziņojums pēc būtības ir stratēģisks redzējums par slimnīcu tīkla attīstības un pārmaiņu risināšanas gaitu, iezīmēti galvenie rīcības virzieni. Tajā nav ietverti konkrēti jautājumi un detalizēti aprēķini. Plānotos pasākumus paredzēts īstenot pakāpeniski līdz 2029. gadam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu, uz pacientu vērstu veselības aprūpi visā valstī. Ziņojumā plānotie pasākumi atbilst Valsts kontroles revīzijas ziņojuma rekomendācijām un ieteikumiem.
Vēlos uzsvērt, ka ziņojumā nav iekļauti lēmumi par konkrētu slimnīcu reorganizāciju vai profilu maiņu.
Ziņojums tiks precizēts un nodots atkārtotai saskaņošanai. Virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā plānots vēl šī gada decembrī.»
Kā ir patlaban un kā plāno mainīt
Kā slimnīcas dala tagad? Visas Latvijas slimnīcas kopš 2020. gada iedalītas piecos līmeņos, balstoties uz Pasaules Bankas ieteikumiem.
1. līmenis – Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs.
2. līmenis – Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca.
3. līmenis – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas slimnīca, Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca.
4. līmenis – Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca.
5. līmenis – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī specializētās slimnīcas.
Ko paredz Veselības ministrijas plāns? Ministrija sola nelikvidēt nevienu slimnīcu, bet visas sadalīt trijos līmeņos.
Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzība un papildus stacionārajiem pamatprofiliem sniedz arī specializēto palīdzību – insultvienību, onkoloģiskos pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus. Visu diennakti būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.
Vidējais līmenis jeb reģionālās slimnīcas, kuras sniegs diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību uzņemšanas nodaļās, kurās strādās internists un ķirurgs, bet nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs reanimatologs un citi dežūrārsti. Radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti. Tiks nodrošināta terapija un ķirurģija, bet pārējie profili – atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.
Pamatlīmenis jeb lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās: ārstniecības iestādes, kurās būs neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļa (NMPUN) un kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa (SMPN). Pirmajās visu diennakti būs pieejams terapeits vai ķirurgs, laboratoriskie izmeklējumi un rentgena izmeklējumi, radiologam konsultējot attālināti. NMPUN saglabāšana ir aktuāla attālākajos novados, kur būtiski ir saglabāt iespēju NMPD brigādei pacientus ievest tuvākajā ārstniecības iestādē, lai stabilizētu veselības stāvokli un, ja nepieciešams, pārvestu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Tiks nodrošināta arī hroniski slimo pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc ārstēšanas augstāka līmeņa slimnīcās.
Slimnīcās, kurās būs steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa, nepieciešamo medicīnisko palīdzību nodrošinās ārsts terapeits vai ķirurgs. Radiologa asistents, medicīnas māsas vai ārsta palīgi un māsas palīgi steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā būs pieejami visu diennakti septiņas dienas nedēļā.
Specializētās slimnīcas veidos atsevišķu specializēto slimnīcu tīklu.
