Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Strauji likvidēja cukura nozari, sagrieza zvejas kuģus, tagad grib ķerties klāt kūdrai

«Zaļās» politikas formulās iestrēgst veselais saprāts; kūdru mūsu valstī neizmanto kā fosilo kurināmo

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Kūdras nozare Latvijā ir starp tām ekonomikas jomām, kas nodrošina ienākumus lauku teritorijās, ārpus pilsētām. Ja ierobežojumi skars kūdras nozari, atkal visvairāk cietīs tieši lauku iedzīvotāji. 
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.

Mūsdienu skaļo un agresīvo politisko notikumu ēnā palikušas cīņas Briseles gaiteņos par kūdras ieguvi un izmantošanu Eiropas Savienībā. Uzņēmēji pauž, ka uztraucas, lai politiķi un ierēdņi neparaksta kādu neveiksmīgu dokumentu, bet politiķi mierina, lai neuztraucas.

Cīņa par klimata neitralitāti un pret zemeslodes sasilšanu, ko nodrošina pastiprināta oglekļa dioksīda (CO2) izplūšana gaisā, sadedzinot fosilos enerģijas resursus, dažbrīd iegūst grotesku veidolu. Vienu brīdi mediju telpā bija ziņa par to, ka aprēķināts, cik daudz CO2 saražo liellopi, un ka šo dzīvnieku skaita samazināšana un gaļas izmantošanas pārtikā samazināšana būtu veids, kā cīnīties pret pasaules sasilšanu. Tagad kārta pienākusi kūdrai – ar speciālām formulām un stratēģijas izstrādi operē «zaļā» kursa aizstāvji, kamēr pārējie cenšas saprast, cik no tā visa domāts nopietni un kādus pretargumentus sameklēt.

SIA «Florabalt» ražotnē.

Taksonomijas akti
Trauksmi jau vairākus gadus ceļ Latvijas Kūdras asociācija. Lai saprastu, par ko uztraukums, vispirms mums visiem būs plašāk jāapgūst viens jēdziens – «taksonomija». Taksonomija nodarbojas ar klasifikācijas metodoloģiju, sākumā tā bija dzīvo organismu metodoloģija. Doma – sadalīt dzīvos organismus grupās un izvietot kārtībā, kas atspoguļo hierarhiju. Metodes ir dažādas, un taksonomiju izmanto arī kā sistemātikas nozari, kas aplūko sistematizēšanas un klasificēšanas teorētiskos jautājumus.

Tagad šo jēdzienu lieto Eiropas Komisija, izstrādājot taksonomijas regulējumu tā dēvētajā «zaļajā» politikā. Taksonomijas regulējumā princips – «Nenodarīt būtisku kaitējumu» ar domu, ka jāveido klimatneitrāla ekonomika.

Taksonomijas akti iekļauj tehniskās pārbaudes kritērijus, lai noteiktu, kuras saimnieciskās darbības var kvalificēt katram vides mērķim. Dokumentu izstrāde vēl aizvien turpinās.

Neskaidri kritēriji
Uzņēmēji uzsver, ka klimata pārmaiņu dēļ karstuma un sausuma periodi kļūst arvien garāki. Savukārt augu audzēšana kontrolētā vidē – siltumnīcās, izmantojot kūdru, ir mazāk atkarīga no klimata pārmaiņām. Augi siltumnīcās pastiprināti uzņem CO2 un ļauj ietaupīt arī ūdens resursus. Kūdras izmantošana koku audzēšanā ļauj izaudzēt stādus ātrāk un spēcīgāk, un koki ir tie, ko mums vienmēr vajadzēs. Un tomēr situācijā, kad viss liekas loģiski, saprotami un dabiski, parādās dokumenti, kas varētu aizliegt kūdras iegūšanu un izmantošanu.

Pašlaik Latvijas Kūdras asociācija iebilst pret vairākiem punktiem, kurus paredzēts iekļaut taksonomijas aktos. Nodaļā «Dzīvnieku audzēšana» ietverts kritērijs: «Neizmantojiet kūdru vai kūdru saturošus produktus vai materiālus, piemēram, kā augšanas substrātu, mēslojumu, dzīvnieku pakaišus utt.» Praktiski tas pats ierakstīts augkopības sadaļā un pārtikas produktu un dzērienu ražošanas sadaļā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Komisija nav aizliegusi
Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde uzskata, ka pašlaik nav, par ko bažīties. «Kūdras ieguve Latvijā nav apdraudēta. Kas attiecas uz taksonomiju, tās mērķis nav aizliegt vai atļaut investīcijas konkrētā nozarē, bet gan maksimāli precīzi identificēt to, kas ir «zaļš», lai kapitāla plūsmas varētu novirzīt patiesi ilgtspējīgos virzienos. Protams, dalībvalstu – un arī Eiropas Parlamenta – iekšienē viedokļi atšķiras arī par to, vai taksonomijas redzējums ir pietiekami ambiciozs,» pauž D. Melbārde.

Viņa uzskata, ka par kūdras ieguvi Eiropas Komisija jau ir sniegusi attiecīgu atbildi Eiropas Parlamentam: «Komisija nav ierosinājusi aizliegt komerciālu kūdras ieguvi un tās izmantošanu dārzkopībā.» Vienlaikus Eiropas Komisija uzsvēra, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no kūdras ieguves, kūdras izmantošana enerģijas ražošanai iekļauta Taisnīgas pārkārtošanās fonda darbības jomā.

«Ir noderīgi atzīmēt, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros Latvijai ir pieejami aptuveni 175 miljoni eiro. Finansiāls atbalsts, tostarp arī no citām Eiropas Savienības daudzgadu budžeta līnijām, apvienojumā ar pārskatāmu virzību uz klimatneitralitāti nozīmē, ka kūdras industrijai ir iespēja virzīties uz priekšu, neatstājot nevienu – galvenokārt tajā nodarbinātos – nopakaļ. Kūdras ieguves pakāpeniska samazināšana, reizē atjaunojot kūdrājus un mainot apsaimniekošanas prakses, tādējādi dodot artavu klimata mērķu sasniegšanā, ir virziens, kurā Latvijai, tāpat kā pārējai ES, ir jādodas. Kā paredz virkne pētījumu, «zaļā» pārkārtošanās radīs jaunas darba vietas, nereti mazāk apmaksātos darbus aizstājot ar labāk apmaksātiem, tāpēc nav pamata bažām par bezdarba pieaugumu,» skaidro D. Melbārde.

Kaut kas jāaizliedz
Tomēr tieši šie Taisnīgas pārkārtošanās fonda 175 miljoni eiro kļuva par pirmo lielo un skaļo zvanu, kas parādīja Latvijas kūdras nozares pārstāvjiem, ka notiek kaut kas potenciāli bīstams. Lielākajā daļā Eiropas valstu bija puslīdz skaidrs, kam šī nauda ir domāta un ko ar to darīt, turpretī Latvijā tas ne tuvu tā nebija. Un radās šaubas par to, vai ierēdņi, kas pieteikušies uz šo summu, saprot, ar ko Latvijā nākotnē par to var samaksāt.

«Jau gadiem runā, ka kaut kas Latvijā jāaizliedz, un nu tā laikam ir kūdra. Mums ir izjūta, ka tas ir aprēķinu rezultātā radies pārpratums. Piekrītu, ka no Eiropas Komisijas skatpunkta dažviet var neizprast, kur izmanto kūdru. Kūdras kurināšana nav videi draudzīga, un tam var piekrist. Somijā un Īrijā daudz izmanto kā vietējo kurināmo un diezgan veiksmīgi, ekonomiski pamatoti. Viņi, visdrīzāk, no tā atteiksies un vēl piedevām lielu naudu par to saņems,» stāsta Renārs Skudra, a/s «Agaris Latvia» vadītājs, kas kontrolē arī bijušo «Misas kūdras» ražotni Bauskas novadā ar bāzi Vecumnieku pagasta Misas ciemā.

Kūdras ieguvēji uzsver, ka kūdru kā kurināmo izmanto arī Lielbritānijā un Zviedrijā. SIA «Olaines kūdra» valdes priekšsēdētājs un piecu ar kūdras nozari saistītu uzņēmumu, tai skaitā Valles pagastā esošās SIA «Florabalt», līdzīpašnieks Gunārs Cankalis pauž, ka šajās valstīs enerģijas ieguvei izmanto pat vairāk nekā pusi no kūdras ieguves apjoma, bet ne Latvijā.

Gunārs Cankalis, SIA «Florabalt»: «Visu laiku līdzi nāk enerģētiskās kūdras ēna – kad mēģina, neskatoties uz kūdras izmantošanas veidiem, visu pavilkt zem enerģētiskās kūdras.» 
Foto – Karīna Miezāja, «LA»

No kļūdām jāmācās
Šajā situācijā R. Skudra uzskata, ka Latvijas ierēdniecībai, kas dzīvo Briselē, ir daudz uzmanīgāk jāvērtē, uz ko piesakās un ko paraksta. «Mums ir piemērs – cik strauji likvidēja cukura nozari, zvejas kuģus sagrieza. Eiropas Savienības lielajā politikā var ātri tikt vaļā no kādas ekonomiskās nozares. Ierēdniecībai jāizlasa viss, lai nebūtu tā, ka paši nesaprot, ko paraksta. Jāiziet cauri universitātēm, lai būtu droši, ka saprot, ko viņi paraksta, vai dara labu Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem, vai viņi kaut kur kļūdās. Ceru, ka mēs no kļūdām mācāmies,» pauž R. Skudra.

Kūdras ražotāji analizē, ka savulaik kūdru kā enerģijas avotu Latvijā izspieda Krievijas gāzes lobiji. «Latvijā savulaik bija aprēķins, ka 400 gadus var kurināt un neizkurināt ar kūdru. Ir mīnusi – pelnus nevar uz lauka bērt, par utilizāciju ir jādomā. Bet mēs neizmantojam kūdru enerģijas iegūšanai,» saka G. Cankalis. Jebkurā gadījumā pašlaik no Latvijā iegūtās kūdras kā kurināmo izmanto aptuveni 0,4 procentus, un Latvijas situācijai šāds skatījums neatbilst.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Renārs Skudra, a/s «Agaris Latvia»: «Ierēdniecībai jāizlasa visi dokumenti, lai nebūtu tā, ka paši nesaprot, ko paraksta.»
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.

Īpaša formula
Izrādās, ierēdņiem tā nav problē-ma – pat ja kūdru nekurina, tā tāpat ir CO2 avots, kā jau ievadā minētie liellopi. Eiropas Savienībā veikti pētījumi par kūdras CO2 izmešiem atmosfērā, iegūti dati, un tos izmanto kā iemeslu, lai runātu par kūdras ieguves slēgšanu. Latvijas uzņēmēji un eksperti uzskata, ka pielietotā metodoloģija ir neprecīza.

«Kūdras asociācijas mājaslapā ir aprēķini, ka kūdras ieguve nav nemaz tik slikta, – dabiskais purvs izdod daudz vairāk gāzes nekā kūdras ieguve. Mums ir daba, koki, mitrāji. Viss, kas aug, nokrīt zemē, sadalās un emitē siltumnīcefektu izraisošas gāzes. Tā Latvija kļūst par piesārņojošo telpu,» skaidro R. Skudra. «Dabiskais purvs izdala divreiz vairāk CO2 nekā purvs, no kura iegūst kūdru,» sašutis ir G. Cankalis.
«Kūdras izmantošana dārzkopībā atbilst aprites ekonomikas principiem. Pašreizējā emisiju aprēķinu metodikā izmantotā tūlītējas oksidācijas metode neatbilst realitātei. Kūdra turpina saturēt oglekli. Pēc izmantošanas kūdra atgriežas vidē – uz lauka, dārzā, mežā vai pilsētvidē, ielabo augsni un turpina saturēt oglekli. Pretstatā metodikā izmantotajai pieejai, kūdra nepārvēršas emisijās ieguves gadā, bet tā saglabā oglekli vairākus gadu desmitus,» komentē Latvijas Kūdras asociācija.

Vēlme pārkārtot kvotas
Latvijas uzņēmēji šeit saskata vēlmi pārkārtot oglekļa emisijas kvotas – kad nozari ļaus saglabāt, bet fiksēs kā oglekļa emisiju radītāju ar visām sekām.

«Galvenā problēma – Eiropā ir kādas vīzijas, par ko visi tagad maksās. Piemēram – mēs tagad iegūstam kūdru, ražojam substrātu, pārdodam uz Holandi. Tad mēs būsim kā oglekļa emitētāji – būs jāmaksā nauda par to, ka «pacēlām no zemes» oglekli. Bet Holande oglekli ieveda un varēs taksonomijā reģistrēt, ka viņiem ogleklis ir nosēdies. Tāds dīvains aprēķins, ja viņi izmanto to kūdras gadījumā. Tāds pats piemērs – nocērtam koku, saražojam kokskaidu granulas, aizvedam uz Zviedriju, samaksājam par to, ka esam izveduši oglekli, un viņiem subsīdija, ka uzņēmuši,» par to, kāda var veidoties situācija, skaidro R. Skudra. Viņš atzīst, ka būtu ļoti savādi, ja šajā situācijā būtu jāmaksā nodokļi kā CO2 emisiju radītājiem.

«Latvijai ir kopējā CO2 izmešu kvota, un izskatās, ka meklē iespējas, lai šo kvotu samazinātu. Tajā pašā laikā CO2 dabiski izdalās no jebkā. Šeit nav saistīto trauku principa. Kūdrai viss CO2 neizdalās uzreiz. Turklāt kūdra ir svarīga kā augsne stādiem – aizvedam kūdru tur, kur izaudzē kokus, kas piesaista CO2,» analizē G. Cankalis. Cik reāls ir šāds scenārijs, pašlaik nav skaidrs, bet biedē pati par sevi tāda iespējamība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tunisijā problēmu nebūtu
Uz jautājumu par to, kāda šajos pārspriedumos ir loģika, uzņēmēji rausta plecus. Tomēr tas nemaina situāciju – ar visiem šiem dīvainajiem aprēķiniem, formulām, novērojumiem un metodoloģijām nāksies cīnīties.

«Aprēķinu formulas izveidotas Dienvidu valstīs, neņemot vērā klimatiskos apstākļus. Tur daudz ko neņem vērā. Cenšamies veikt savus pētījumus, lai precizētu, kādi pie mums ir CO2 izmeši. Kaut ko pēta arī somi un zviedri. Bet izmainīt metodoloģijas ir sarežģīts un grūts process,» pauž G. Cankalis.
«Ja mēs būtu Tunisija, kur ir tuksnesis un smiltis, tad tur nebūtu problēmu ar CO2 emisijām, jo smiltis neko nerada, un tad arī mēs būtu labie Eiropas regulu ietvarā,» ironizē R. Skudra.

Uzņēmēji atzīst, ka situācijas risināšanā daudz nopietnāk iesaistījušies Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti. «Bija tikšanās Saeimas Tautsaimniecības komisijā, bija ministriju pārstāvji. Ir izjūta, ka visi ir gatavi lietas labā kaut ko darīt. Oficiālajās tikšanās reizēs viņi teic, ka nerunā par aizliegšanu. Tomēr visu laiku līdzi nāk enerģētiskās kūdras ēna – kad mēģina, neskatoties uz kūdras izmantošanas veidiem, visu pavilkt zem enerģētiskās kūdras,» pauž G. Cankalis.
Laikraksts «Bauskas Dzīve» turpinās pētīt kūdras tēmu, jo diskusijā vēl ir divas viedokļu šķautnes, kas paliek šajā rakstā neapskatītas, – vai lauksaimniecības jomā ir kūdras aizvietotāji; kāda ir valstu politika attiecībā uz mitrājiem kā ūdens rezervuāru veidotājiem? Arī šīs jomas izmanto kā svarīgus argumentus gan kūdras nozares atbalstam, gan slēgšanai.


KOMENTĀRS

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Andris Ameriks.

Pakļuvusi zem «buldozera»

Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks uzskata, ka tēma ir ļoti sarežģīta un Latvijas valstij visu laiku ir jābūt ļoti uzmanīgai, sekojot līdzi «zaļās» politikas dokumentiem.

«Ja skatāmies kopumā, Latvija ir pakļuvusi zem Eiropas Savienības «zaļā» kursa «buldozera». Lielā mērā tas attiecas uz enerģētisko kūdru, kad to izmanto kā kurināmo. Kādreiz Rīgā termoelektrostaciju kurināja ar kūdru un bija pat ideja, ka varētu izmantot kā enerģijas avotu arī mūsdienās, bet tas ir maz ticams. Tomēr Latvijā ražojam lauksaimniecības kūdru, kuru izmantojam. Lauksaimniecības kūdras segments pašlaik ir atstāts novārtā, vairāk ir koncentrēšanās uz kūdras enerģētisko formātu. Neviens neiespringst abus formātus nodalīt – vienkārši skatās kūdru, un viss. Tomēr domāju, ka arī nākotnē kūdru varēs ražot un eksportēt, kaut vai ne uz Eiropas Savienības valstīm. Uzskatu, ka nozarei līdz 2030. gadam nav apdraudējuma. Sākot no 2030. gada, cerēsim, ka pasaulē sistēma sakārtosies un bez lauksaimniecības kūdras Eiropā mēs nevarēsim iztikt,» vērtē A. Ameriks.

Deputāts saredz, ka «zaļā» politika ir nepārtraukti mainīga un dažas izmaiņas varētu nākt par labu Latvijai, bet dažas varētu raisīt neizpratni. «Pašlaik, ņemot vērā kopējo kara stāvokli un enerģētisko krīzi, «zaļais» kurss piebremzēts. Jārēķinās, ka ne ar saules, ne vēja enerģiju nevarēs atrisināt cenu lēcienu, dārdzību un nepieciešamību pēc enerģijas. Ir politiskais lēmums, par kuru grūti strīdēties, ja gribam dzīvot tīrā vidē un samazināt izmešus un daudz ko citu, bet ir krīzes situācija. Līdz 2030. gadam, kad bija paredzēti pirmie mērķu sasniegšanas posmi, es teiktu, ka būs korekcijas «zaļajā» kursā,» stāsta A. Ameriks. Viņš norāda uz savā ziņā kuriozu situāciju, kad ir rosināts gāzi atzīt par atjaunojamo resursu, – tas gan izskatīsies dīvaini, ja gāze skaitīsies atjaunojamais resurss, bet kūdra neskaitīsies.


Deputāts uzskata, ka te vislielākais darbs jāiegulda Latvijas ministrijām un ierēdņiem, kas strādā ar Eiropas Komisiju. «Eiropas Parlaments tikai pieņem vai noraida Eiropas Komisijas sagatavotos likumus. Tāpēc ir liels uzdevums strādāt ministriju pārstāvjiem. Kopumā lielākās bažas ir par to, ja neesi iekļuvis «zaļajā» kursā, visas atbalsta programmas iet garām. Atbalsta programmas palīdz nodrošināt konkurētspēju, un tur ir lielākais stāsts. Lauksaimniecības kūdrai nav Eiropas atbalsta, iespējas piekļūt Eiropas fondiem, kas padara nozari mazāk konkurētspējīgu,» pauž A. Ameriks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

FAKTI

Kūdras krājumi un ieguve

  • Atradnēs Latvijā uzkrājušies 1,7 miljardi tonnu kūdras. Gadā uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni tonnu kūdras, ja pieņem, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 milimetri gadā. Vidēji gadā iegūst 0,95 miljonus tonnu kūdras, 2020. gadā – 1,19 miljonus tonnu kūdras.
  • Purvi un kūdras atradnes klāj desmit procentus Latvijas teritorijas. Kūdras ieguve notiek četros procentos no kūdras atradņu teritorijas. 40 procenti kūdrāju atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
  • 95 procentus no Latvijas kūdras eksportē, un 2019. gadā eksports sasniedza 176 miljonu eiro.
  • No Latvijā iegūtās kūdras kā kurināmo izmanto aptuveni 0,4 procentus.

    Avots: latvijaskudra.lv.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz gazes krasns Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (9)

  1. Sapuvušā kremļa propagandists ierunājies, jo viss tas, ko raksti, ir tieši raksturīgs noziedzīgajai kremļlandei!

    1
    15
  2. nezinu debiliki kas tu esi bet tavas prata spejas un iq ir zems jo zems.
    ja neredzi kas notiek deguna prieksa tad te nevaukski planpratin

    10
  3. vakar kriecija atsledza latvijai gazi—-apsveicam ar godmana taupibas krasninu atgrieshanos

    4
    3
  4. vai kāda institūcija ir aprēķinājusi, cik CO2 saražo Briselē un Strasbūrā sēdošo ierēdņu tūkstoši, nemaz nerunājot par viņu palīgiem un apkalpojošo personālu. Vai vispirms nevajadzētu vismaz ES valstu glābšanai kardināli samazināt šo institūciju un tajās mītošo ierēdņu skaitu mūsu nākotnes labā, jo aiz gara laika ne to vien var izdomāt ko jau viņi ir paspējuši izdomāt

  5. mūsu valstī tiešām valdībā un pašvaldību pārvaldē nokļūst gadījuma cilvēki, bet ko tādu, kas redzams patreiz Krievijā, masveida fašisma ideoloģijas pielūgsme, to diez vai Latvijā piedzīvosim, kaut, redzams, arī šeit ir pa kādam fašisma un nacisma elku pielūdzējam

    4
    3
  6. Cilvēki atopjaties, visu iznīca. Sāka ar Covid-19, tad baltkrievu čurkas, tagad Ukraiņi.

    1
    5
  7. Tevi ar tavu pirmo “gudrības izvirdumu” BDz jau izdzēsa. Tā, ka vari izdarīt secinājumus pats, kurš ir plānprātīgs! Ha-ha-ha!

  8. Vairumā purvu kūdru iegūst un tirgo ārzemnieki. Vai tad viņi sev šaus kājā? Purvi ir Latvijas dabas bagātība, bet tā ir atdota ārzemniekiem. Un kas purvus par kapeikām iznomā ārzemniekiem? Vairumā gadījumu purvus iznomā valsts interešu aizsargātājs- LVM.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.