Aicina uzmanīties no viltus loterijām

Pēdējo mēnešu laikā būtiski pieaudzis klientu skaits, kuri iekrituši krāpnieku lamatās, uzticoties dažādu loteriju piedāvājumiem. Piesakoties loterijai un ievadot kartes datus, lai it kā samaksātu pāris eiro dalības maksu, iedzīvotāji pēc laika pazaudē lielākas naudas summas, jo pēc būtības piekrīt, ka no viņu kartes jebkurā brīdi var tikt noņemta nauda, tā saucamā “abonēšanas maksa”.

“Tendence ir ļoti biedējoša – saņemam 5 līdz 8 šādas sūdzības nedēļā. Cilvēki uzticas iespējai laimēt kādu tehniku, piemēram, kafijas automātu vai putekļu sūcēju, iemaksājot vien pāris eiro. Visbiežāk tie ir pazīstamu tehnikas tirgotāju viltus profili sociālajos tīklos. Lai piedalītos loterijā, ir jāievada savas kartes dati, jo it kā jāsamaksā dalības maksa, kas parasti ir ap diviem eiro.

Tomēr realitātē cilvēki pēc būtības parakstās uz kaut kādu pakalpojuma abonēšanu par maksu. Un tad pēc kāda laika no viņu kartēm sāk pazust nauda – 50 eiro, 80, 150. Un ne vienmēr klienti uzreiz to pamana. Tā kā visas darbības sākotnēji tiek apstiprinātas ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, proti, tiek autorizētas no paša klienta puses, bankai faktiski nav iespēju šo naudu atgūt,” skaidro SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Viņš iesaka pirms pieteikšanās dalībai kādā loterijā, kur par 2 eiro var laimēt, piemēram, kafijas automātu, kura regulārā cena ir vairāki simti eiro, pārbaudīt informāciju, sazinoties ar pašu  uzņēmumu, kurš it kā rīko šo izlozi, izmantojot oficiālos saziņas kanālus. Savukārt, ja nauda jau ir noņemta, nekavējoties jābloķē maksājumu karte un jāiesniedz pretenzija darījuma apstrīdēšanai.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un mēģinājumus izdomāt arvien jaunas pieejas, kā izvilināt iedzīvotāju naudu, iesaku vienmēr būt mazliet aizdomīgiem un padomāt, vai tiešām var tikt pie kafijas automāta vai kāda pazīstama zīmola dārglietām, somas vai apaviem par pāris eiro. Ja tomēr šādās loterijās gribas piedalīties, drošāk atvērt papildu maksājumu karti darījumiem internetā, kurā nebūtu pieejami visi naudas līdzekļi, bet tik, cik esat gatavi zaudēt,” noslēdz Mārcis Pelcis.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos piecos mēnešos izkrāpti kopumā 4,339 miljoni eiro. Kopumā no gada sākuma līdz maija beigām īstenots 2701 krāpšanas gadījums. Vienlaikus novērsti 4232 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,543 miljoniem eiro.

Foto:pixabay.com