Kas notiek kaimiņos?

Šveicieši iegulda piesārņojuma likvidēšanā

Šveices valdība plāno ieguldīt 12 miljonus eiro ar naftas produktiem piesārņotas teritorijas sanācijai Aizkrauklē.
Laikraksts «Staburags»

Apstiprinot sadarbību, Šveices Ekonomikas sekretariāta sadarbības un attīstības nodaļa vadītāja Laurence Mortiera un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards parakstīja vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas programmas līgumu. Ar to oficiāli sākta teritorijas labiekārtošana Aizkrauklē.
Piesārņojums Dzelzceļa ielā Aizkrauklē radies agrākās dzelzs-betona rūpnīcas teritorijā, kas 20. gadsimta vidū uzcelta Pļaviņu HES būvniecības vajadzībām. Teritorijas platība ir aptuveni 10,6 ha, detalizētā izpētē konstatēts piesārņojums ar naftas produktiem, kura līmenis pārsniedz regulējumā noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus.
«Programmas rezultātā uzlabosies vides kvalitāte, nodrošinot iedzīvotājiem sakārtotu, tīru un drošu apkārtni. Tiks samazinātas un ierobežotas turpmākas emisijas no piesārņojuma avota gruntī un gruntsūdenī. Pēc plānveida darbiem izveidos pēcsanācijas monitoringa sistēmu ar mērķi uzraudzīt teritorijā notiekošo vides procesu atbilstību vides kvalitātei,» stāsta Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
Sanācijai paredzēti 14,35 miljoni Šveices franku jeb 15,07 miljoni eiro, no tiem Šveices finansējums ir 12,81 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums – 2,26 miljoni eiro. Tas ļaus likvidēt piesārņojuma avotu nacionālas nozīmes teritorijā Aizkrauklē un novērst tā turpmāku izplatību gruntsūdeņos un Daugavā. ◆

Noasfaltē Zaļā dzelzceļa taku

Aptuveni 900 metrus garā Zaļā dzelzceļa taka no Brīvības līdz Miera ielai Gulbenē noasfaltēta.

Laikraksts «Dzirkstele»

Celiņam vēl būs vizuāli papildinājumi, taču pamatdarbs jau izdarīts – to klāj kvalitatīvs segums. To Gulbenes novadam garantē dalība Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajā projektā «Zaļie dzelzceļi II», kura galvenais partneris ir Latvijas Zaļo ceļu asociācija (LZCA), kas sadarbojas ar pašvaldībām Latvijā un Igaunijā.
Vidzemes Tūrisma asociācijas vadītājs un LZCA valdes loceklis Raitis Sijāts uzsver, ka jau no 2010. gada pašvaldības vadīja sarunas, lai pārņemtu «zaļos dzelzceļus», kur slēgta vilcienu satiksme un demontētas sliedes. Ar Satiksmes ministrijas atbalstu 2019. gadā izdevās vienoties ar VAS «Latvijas dzelzceļš» par «zaļā dzelzceļa» posmu nodošanu pašvaldībām bezatlīdzības lietošanā. Sākās labiekārtošana, piesaistot finansējumu no ES.
Uz agrākā dzelzceļa iekārtoto celiņu no Brīvības līdz Miera ielai Gulbenē izmanto gan velosipēdisti, gan kājāmgājēji, lai nokļūtu no vienas pilsētas daļas uz otru.
«Vēl notiek apzaļumošana. Nupat būs uzlikts pagaidu risinājums barjerai no Brīvības ielas puses. Pavasarī turpināsies celiņa marķējumu uzlikšana, uzstādīs barjeru no Brīvības ielas puses, paplašinājumos uzliks divus soliņus, atkritumu urnas un velosipēdu statīvus,» informē Gulbenes novada domes priekšsēdētāja padomnieks attīstības, projektu un būvniecības jautājumos Jānis Barinskis.
Vides pieejamības rekomendācijas sniegtas sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību «Apeirons». Pa sakārtoto taku varēs ērti pārvietoties gan ar ratiņkrēslu, gan velosipēdu. ◆

Mālupes audžumamma saņem «Latvijas lepnuma» balvu

Mālupiete Ivita Kļaviņa ir Latvijas lepnums – to noteikti apliecinās katrs novadnieks, kurš zina, ka Kļaviņu ģimenē aug deviņi bērni, tostarp audžubērni.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Viens no audžubērniem – piecgadīgā Ance – ir ar ievērojamām veselības problēmām, un vecāki Ivita un Aivars nenogurstoši cīnās par katru meitiņas smaidu. Mazās Ances gaitām ceļā uz labāku veselību vairākus gadus jūt līdzi visa Latvija, cilvēki atbalsta un novērtē ģimenes centienus. Tādēļ nav pārsteigums, ka vairāki cilvēki Ivitu Kļaviņu izvirzījuši pagodinājumam «Latvijas lepnums», un žūrija no 232 pieteikumiem izraudzījusies 10 goda balvas laureātus, tostarp Mālupes drosmīgo audžumammu.

Kopā ar labiem ļaudīm
Svinīgā godināšanas ceremonija «Latvijas lepnums» jau 21. gadu aizkustina tūkstošiem televīzijas skatītāju. Tā ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem. Balvas ik gadu piešķir dažādās nominācijās, uzsverot labo darbu daudzveidību. Mālupiete Ivita Kļaviņa izvirzīta nominācijā «Ģimene».
Televīzijā viss notiek laikus, tādēļ pārsteigums par izvirzīšanu Ivitai Kļaviņai kļuvis zināms jau vasarā. «Augustā saņēmu telefona zvanu no TV3 pārstāvja, kurš vēstīja par žūrijas lēmumu, un man tas šķita kaut kas neaptverams. Vienmēr ar aizkustinājumu skatos ceremoniju «Latvijas lepnums», un pēc tam man šķiet, ka pasaule ir daudz daudz labāka, nekā to stāsta ziņu raidījumos. Nekad nebiju iedomājusies, ka arī es varētu būt tur, starp šiem īpašajiem cilvēkiem, un saņemt tādu atzinību,» aizkustinājumu neslēpj I. Kļaviņa.

Gaida jaunu terapiju
Septembra beigās notika pieteikuma sižeta filmēšana, kas izrādījies tikpat sirsnīgs un aizraujošs piedzīvojums kā dalība ceremonijā. «Gatavojāmies, sarūpējot visai ģimenei vienotus zili baltus tērpus, un jāatzīst, pašiem pēc tam bija prieks par bildēm, kas paliks atmiņai par pagodinošo notikumu. Neiztrūka satraukuma un arīdzan pa kādai asarai. Ne tikai tādēļ, ka saņemam balvu, bet arī tādēļ, ka varējām būt kopā ar tik daudziem fantastiskiem cilvēkiem, ar ko Latvija var lepoties,» teic I. Kļaviņa.
Lai tiktu galā ar darbiem tik kuplā ģimenē un rastu spēku sarežģītajā Ances veselības uzlabošanas cīņā, Ivita atklāj, ka viņai nav jāmeklē pareizie atbildes vārdi, jo tie ir vienkārši – tas nebūtu iespējams bez vīra Aivara un lielo bērnu atbalsta. «Mēs esam komanda,» pārliecināta mamma.
«Meitiņai ir jau pieci gadi, viņa strauji aug, tādēļ vajadzīgs atkal nākamais terapijas kurss, kas palīdzēs mazināt saspringumu un uzlabot pašsajūtu. Taču viņa smaida, un tas ir atalgojums mūsu pūlēm,» stāsta I. Kļaviņa. Tādēļ 1. decembrī Ivita ar mazo Anci dodas uz Slovākijas Adeli starptautisko rehabilitācijas centru, kur turpinās cilmes šūnu terapiju. Pašlaik ģimene braucienam gatavojas gan emocionāli, gan finansiāli, jo tam vēl nepieciešami līdzekļi. Pēc valsts svētkiem plānota labdarības akcija, lai savāktu trūkstošo summu. ◆