Rundāles apvienībai mazāk priekšlikumu

Turpinās Bauskas novada attīstības stratēģijas un programmas apspriešana; Saulaines skolas nākotnes problēmu aktualizē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs

Nākamnedēļ, 30. novembrī, notiks pēdējā Bauskas novada attīstības stratēģijas un programmas pirmās redakcijas publiskā apspriešana, kas šoreiz vairāk būs veltīta Vecumnieku apvienībai. Šonedēļ aizvadītā trešā publiskās apspriešanas reize ar Rundāles apvienību aizritēja samērā klusi.

Uzreiz jāizceļ fakts, kas ik pa brīdim rada neizpratni sarunās, – abiem dokumentiem ir dažāds īstenošanas laiks. Bauskas novada attīstības stratēģiju izstrādā līdz 2034. gadam, savukārt Bauskas novada attīstības programma top laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Diskusijās ik pa brīdim šīs atšķirības rada nelielus pārpratumus.

Par pašreizējo situāciju, nevis nākotni
Salīdzinot ar iepriekšējām apspriešanas sapulcēm, Rundāles tikšanās bija salīdzinoši klusāka, un tieši Rundāles apvienības teritorijas iedzīvotājus gandrīz nedzirdēja.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis šoreiz aicināja runāt par to, kas trūkst novadā, kā arī lūdza programmas un stratēģijas izstrādāju SIA «Baltkonsults» pārstāvjus ilgstoši neizplūst stāstījumā par jau paveikto, ko daudziem iznāktu klausīties trešo reizi pēc kārtas. Tiesa, novada vadība palika nesadzirdēta – konsultanti atkal gandrīz stundu veltīja apskatam par pašreizējo Bauskas novada situāciju, ne par nākotni.

Šajā tikšanās reizē bija vairāk nekā 20 klausītāju un runātāju. Daži Rundāles apvienības teritorijas pārstāvji aicināja vairāk ieguldīt sporta aktivitāšu veicināšanā un sporta bāzu attīstībā un jaunu būvniecībā, pievēršot vairāk uzmanības apvienotā novada problēmai, ne tik daudz tieši Rundāles apvienības teritorijai.

Saulaini – uz patstāvību
Vairākas problēmas aktualizēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) projektu vadītājs Raitis Madžulis, kurš runāja gan par plānošanas reģiona pieredzi, gan personisko.

Kā aktuālu jautājumu viņš akcentēja Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības problemātisko situāciju. «Cik atceros no priekšvēlēšanu perioda, visas partijas solīja rūpēties par Saulaini. Ja izvērtē pašreizējo situāciju, tad profesionālā izglītība ir un paliek reģionālā funkcija,» pauda R. Madžulis. Viņš gan atzina, ka arī ZPR attīstības programmā rakstīja par Saulaini un Izglītības un zinātnes ministrija pieprasīja mainīt rakstīto un šo to arī izsvītrot. «Mēs jebkurā gadījumā atstājām domu, ka Saulaine varētu darboties patstāvīgi. Konceptuāli Saulaini vajag dabūt nost no Kandavas. Reģionam ir visas iespējas pašam būt atbildīgam. Varētu būt laba sadarbība mācību līdzekļos, pieredzes vizītēs, mācību spēkos, pro-grammās, studentu uzņemšanā. Es redzu tikai ieguvumus,» tā R. Madžulis.

«Man šķiet, ka jālūdz metodisko vadību pakļaut Lauksaimniecības universitātei, nevis Kandavai, jo līdzšinējie gadi parāda, ka Kandava to nav spējusi,» vērtēja Bauskas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Ilze Tijone.

Vecumniekus – kā mobilitātes punktu
R. Madžulis pievērsa uzmanību arī sliktajam ceļu stāvoklim virzienā uz Kurmeni, atzīmējot arī, ka Vecumnieku apvienības teritorijā cilvēkiem ir lielāka saistība ar Rīgu, nevis Bausku. Šo jautājumu aktualizēja arī uzņēmējs Juris Bočs: «Nedaudz izbrīna, ka Skaistkalnes virziens nav starptautiskais maršruts.» Konsultanti norādīja, ka starptautiskās vai nacionālās nozīmes koridori tomēr ir grūti savienojami pēc intensitātes – A7 maģistrāle un Skaistkalnes ceļš tomēr ir ar dažāda apjoma satiksmi.
«A7 ir ārpus konkurences, tur nav divu domu, bet, ņemot vērā, ka A7 ir pārslogots, novēroju, ka arī Skaistkalnes virzienā kustība pieaug, it īpaši tāpēc, ka tur tagad ceļi ir labi,» komentēja J. Bočs. Šādam viedoklim konsultanti piekrita, atzīstot, ka arī Vecumniekus var paredzēt kā mobilitātes punktu, kur sadalās ceļi Daugavpils virzienā. Atliekot domāt par to, kā nosaukt šos satiksmes koridorus, lai neliegtu tiem nākotnes attīstību.

Satiksme tūrismam
Apspriedes dalībniekus neapmierināja arī transporta iespējas. R. Madžulis bija sašutis par to, ka pilsēta pati nevar veidot sabiedrisko transportu starp pilsētu un nākotnē paredzēto dzelzceļa staciju. «Tas pats par starptautiskajiem reisiem, kas nedrīkst piestāt Bauskā, lai arī mums šeit ir lieli tūrisma objekti,» tā I. Tijone.

Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure raksturoja situāciju un pievērsa uzmanību problēmām. «Ir jāattīsta starptautisko autobusu maršruti ar pieturām Rīga–Rīgas lidosta–Bauska–Rundāles pils–Šauļi. Vasarā vajadzētu maršrutu Rīga–Rundāles pils. Citās valstīs tāda prakse ir. Cilvēki to vēlas – mēs to jūtam, mums zvana. Par to stipri ir jādomā. Labs piemērs ir autobusu maršruts no Rīgas uz Biržiem – tūristu skaits palielinājās uzreiz,» stāstīja I. Turkupole-Zilpure.

Viņa norādīja, ka cilvēku mobilitātei nepieciešams arī tilts vai pārceltuve pie Mežotnes, kas savienotu divus tūrisma objektus – Mežotnes pili ar Mežotnes pilskalnu.

Darbības projektiem maza daļa
Bauskas novada Attīstības programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plānā lielāko daļu finansējuma var sadalīt trijās daļās – ēku būvniecības projekti, vides un ceļu projekti un projekti, kas paredz kāda veida darbību. Pārliecinošs pārsvars ir dzīvojamo un administratīvo ēku projektiem – 55,2% no finansējuma kopsummas, tad liela daļa atvēlēta vides un ceļu projektiem – 39,5% un daži procenti – 5,3% – projektiem, kas saistīti ar kultūru, sportu, izglītību un veselību, kur savukārt lauvas tiesa ir atvēlēta tieši veselības jomai.

Starp ēku būvēm vislielāko finansējumu plānots atvēlēt celtnēm, kas paredzētas izglītībai un kultūrai, un tūrismam. Pēdējos divus daudzos gadījumos grūti atdalīt, tāpēc šo finansējumu iznāk vērtēt kopīgi. Ieguldījumus kultūrā un tūrismā var vērtēt arī kā atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai.

Lielākie objekti šajā sarakstā ir Bauskas kultūras centra pārbūve – 4,5 miljoni eiro, Vecumnieku vidusskolas piebūves ēka – 8 480 143 eiro, potenciālā jaunas Bauskas Centrālās bibliotēkas ēkas celtniecība –
7 miljoni eiro, radošā kvartāla koncepcijas izveide un īstenošana Bauskas vecpilsētas teritorijā – 8 miljoni eiro.

Starp vides būvēm lauvas tiesa finansējuma ierakstīta ceļiem, no kuriem liela daļa ir atzīmēta kā projektu īstenošana uzņēmējdarbības atbalstam lauku teritorijās un Bauskas pilsētas industriālā parka teritorijā. Lielākie projekti ir 4,5 miljoni eiro A7 maģistrāles auto plūsmas uzlabošanai Bauskas pilsētā, 2,9 miljoni eiro ielu izbūvei Bauskas industriālā parka teritorijā, 2,5 miljoni eiro tilta pārbūvei Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā.

Projektu sadaļā visvairāk finansējuma atvēlēts veselībai un kultūrai. Lielākie projekti ir sociālie pakalpojumi «Atver sirdi Zemgalē» – 1 250 000 eiro, kurus plāno sagaidīt no Eiropas Savienības fondiem, kā arī miljons eiro ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai Bauskas novadā. Sadarbībā ar pieciem novadiem un biedrību plānots īstenot Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus Zemgales plānošanas reģionā, kuru kopējā summa paredzēta 969 256 eiro.

Paredzēts arī finansējums nevalstiskajām organizācijām. Simts tūkstoši sporta aktivitātēm, simts tūkstoši projektu konkursa «Iedzīvotāji veido savu vidi» organizēšanai, simts tūkstoši projektu konkursa «Mēs savam novadam» rīkošanai un 300 tūkstoši iedzīvotāju iniciēto projektu īstenošanai. Viens miljons ieplānots viedo ciemu atbalstam.