Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Jāņuzāles – plūcamās, aizsargājamās un bīstamās

Jautājums, ko tad īsti drīkst pīt vainagā, aktualizējas katru gadu pirms Jāņiem. Tikai retais var lepoties ar to, ka pazīst teju visus ap divsimt aizsargājamos augus. Ir daži aizsargājamie augi, kurus dabas speciālisti arvien konstatē iesietus jāņuzāļu buntēs un pieejamus pat pirmssvētku tirdziņos. Der zināt, kas tie ir, kā izskatās un kādēļ jāsargā, jo krāšņu svētku rotu izdosies radīt arī no augiem, kuri nav aizsargājamo sarakstā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvis Andris Širovs uzsver, ka dabiskās pļavas ar neparastām un īpaši retām augu sugām mūsdienās izzūd arvien straujāk. «Katra augu dabiskā augšanas vieta jeb atradne ir svarīga sugas izdzīvošanai kopumā – jo mazāk atradņu, jo suga apdraudētāka. Noplūcot ziedu, augam tiek liegta iespēja ražot sēklas un radīt pēcnācējus,» skaidro speciālists.

Tādēļ der zināt, ka saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu īpaši aizsargājamos augus ne tikai aizliegts plūkt, bet arī izrakt, pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt. Par tiem DAP aicina priecāties vien ar acīm, piedāvājot arī sarakstu ar augiem, kurus var droši plūkt un vīt vainagā, taču – uzmanīgi, neizraujot saknes. Tāpat, lasot jāņuzāles, vērīgi jāskatās ne vien lai nenoplūktu ko īpaši retu un saudzējamu, bet arī lai noplūktais augs neapdraud paša svinētāja veselību.

Dabas aizsardzības speciālisti novēl līgot saprātīgi un būt apzinīgiem, saglabājot iespēju arī nākamajām paaudzēm priecāties par dzegužpirkstītes skaistumu un naktsvijoļu smaržu.

DZEGUŽPIRKSTĪTES nosaukums radies no šķeltās formas gumiem. To var viegli sajaukt ar dzegužpuķi. Abas ir aizsargājamas.
NAKTSVIJOLE, kuras ziedi reibinoši smaržo vasaras saulgriežos, pievilinot ne tikai apputeksnētājus, bet arī papardes zieda meklētājus, ir visvairāk izplūktais augs Latvijas florā, taču ir aizsargājama. Plūkt kārajiem der zināt – noplūkta tā ātri zaudē savu smaržu un ātri vīst.
NĀRBULI dažos novados pat sauc par īsto Jāņu zāli. Saulgriežu varonis ir birztalas nārbulis, kam galotne ir violeti zila un ap Jāņiem zied arī koši dzelteni ziediņi. Nav aizsargājams, bet ne mazāk skaists.
VELNA RUTKS izskatās nevainīgi balts un iederīgs vainagā, bet ir indīgs.
UZPIRKSTĪTE Latvijā dabā sastopama reti. Mēdz būt dažādas, lielziedu uzpirkstīte ierakstīta Sarkanajā grāmatā.
SIBĪRIJAS SKALBE ir dārza īrisa radiniece. Šis augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Attēlā – Sibīrijas skalbes dārza līdzinieks, ko savvaļā plūkt nevajadzētu.
BĪSTAMAS līgotājiem var būt pat daudzviet sastopamas un šķietami nevainīgas puķes kā gundegas. Var gūt ādas apdegumus, ja notiek saskarsme ar auga sulu.
PĪPENES, šķiet, ir viena no skaistākajām rotām vasaras saulgriežu vainagā. Par laimi, tās varam plūkt, cik vēlamies.

Mīli ar acīm:

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes, smaržīgās un zaļganās naktsvijoles, Sibīrijas skalbes, pļavas silpurenes, jumstiņu gladiolas, bezdelīgactiņas, lielziedu uzpirkstītes.

Vainagos var pīt:

rudzupuķes, margrietiņas, pelašķus, balto un sarkano āboliņu, vībotnes, papardes, ozola zarus, smilgas, kalmes, madaras un citus tradicionālos augus. Taču jāievēro mērenība un augs jānoplūc bez saknēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bīstami plūkt:

Sosnovska latvāni, pļavas (Sibīrijas) latvāni, pļavas pastinaku, velna rutku.

Teksts un foto: Sandra Apine

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.