Šī gada pavasaris dārzkopjiem atsevišķās vietās atnācis ar mitruma trūkumu un ziemas radītajiem augļu koku un ogulāju bojājumiem. Savlaicīga augu kopšana, mitruma nodrošināšana, augsnes rušināšana un rūpīga situācijas izvērtēšana būs izšķiroša, lai saglabātu dārzu dzīvotspēju un nodrošinātu labu ražu nākamajās sezonās. Šobrīd jau var sēt pirmos aukstumizturīgos dārzeņus, portālu informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils stāsta, ka pēc aizvadītās ziemas un neparasti siltā marta daudzviet Latvijā augļu dārzos izveidojusies ne pārāk labvēlīga situācija. Lai gan ziemā sniega daudzums bija liels, tas augsnei būtisku mitruma papildinājumu nav devis, jo sniegs kusa pakāpeniski un nakts sals izsaldēja augsnē esošo mitrumu, radot apstākļus, kuros daudzviet Latvijā augsnes mitrums pietuvojies deficīta robežai. Aprīļa sausais, saulainais un vējainais laiks situāciju vēl vairāk saasinājis. Lai arī nelielie nokrišņi to mazliet uzlabo, tomēr kopumā mitruma līmenis vieglākās augsnēs joprojām ir nepietiekams, kas spēcīgi ietekmē augļu koku attīstību un barības vielu uzņemšanu.
M. Narvils atzīmē, ka ziemas periodā dominējošie austrumu un ziemeļaustrumu vēji īpaši nesaudzīgi bijuši atklātās dārzu vietās, kur novērojama pumpuru izžūšana un pastiprināta sala iedarbība. Visvairāk apdraudētas zemākās reljefa vietas – ieplakas un nogāžu lejasdaļas. Lielākoties augļu kokiem nopietni bojājumi nav gaidāmi, tomēr jutīgākas kultūras – persiki, aprikozes un citi kauleņkoki – var būt būtiski cietuši. Iespējami gan pumpuru, gan zaru bojājumi, bet atsevišķos gadījumos – kaitējums arī visam kokam. Tāpat novērota eksotisko skujeņu bojāeja vai stipri augu bojājumi – daļa augu kļuvuši oranži brūni un, visticamāk, neatjaunosies.
M. Narvils norāda, ka augu ziemas bojājumi parādīsies pakāpeniski, un pilnīga situācijas izvērtēšana notiks līdz pat vasaras sākumam.
“Šobrīd vairākas augu kultūras jau ir aktīvā attīstības fāzē: saldajiem ķiršiem redzami ziedpumpuri, vietām modušās plūmes, siltākās vietās dažām ābelēm pumpuriem vērojama zaļā konusa stadija. Prognozes liecina, ka aprīļa otrā puse būs silta un būtiskas salnas pagaidām nav gaidāmas. Līdz ar to augļu koku ziedēšana, visticamāk, sāksies ap aprīļa vidu vai mēneša pēdējā dekādē.
Papildus laikapstākļiem augļu koku stāvokli būtiski var ietekmēt aizvadītās sezonas beigās nesaīsināti dzinumi, pārlieku bagātīgā raža un kokus novājinošas slimības. Un atkal jau – nepietiekamais augsnes mitrums, kas kritiski var ietekmēt augļu koku atmošanos, jo barības vielu cirkulācija augos tieši saistīta ar ūdeni. Var nākties laistīt, jo aprīlī nokrišņus pagaidām sola ļoti maz,” teic M. Narvils.
M. Narvils akcentē, ka piemājas dārzos patlaban ļoti būtiski ir uzrušināt augsnes virskārtu, lai nodrošinātu gaisa piekļuvi saknēm, noteikti izvērtēt laistīšanas nepieciešamību, veikt pavasara mēslošanu, apsekot augus un savlaicīgi konstatēt bojājumus.
“Ļoti svarīgi ir uzturēt kārtību dārzā, lai mazinātu kaitēkļu, īpaši Spānijas kailgliemežu, izplatību, maksimāli novēršot to iespējas paslēpties. Ņemot vērā, ka šie gliemeži ir dienvidu suga, varam cerēt uz nedaudz labāku situāciju, ka daļa ziemā tomēr būs izsaluši, tomēr šīs invazīvās sugas labās prasmes paslēpties un lielais Spānijas kailgliemežu daudzums, optimismam tomēr pamatu nedod.
Neraugoties uz mainīgajiem laikapstākļiem, tagad jau var sākt aukstumizturīgo dārzeņu sēju atklātajās platībās: dilles, sīpolus lokiem, pētersīļus, agros burkānus, redīsus, salātus, zirņus un pupas. Sēju ieteicams veikt, nepieciešamības gadījumā piesedzot augus, jo īpaši atklātās vietās,” stāsta M. Narvils.
