Pavasarī, kad augsne paliek mīksta, zemē var stādīt ziedu gumus un sīpolus, kas ziemu pavadījuši telpās. Kā stādīt un rūpēties par šiem augiem, lai tie priecētu ar raženiem ziediem, skaidro dārza eksperte Līna Spure.
Mūsu klimatiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt, kad zeme būs atkususi un pietiekami mīksta. Visbiežāk tas notiek aprīlī, taču Līna Spure iesaka sekot līdzi laika prognozei un pievērst uzmanību tam, cik izturīgs ir katrs no stādāmajiem augiem.
Graciozās kannas
Skaisti augi, kas zied uz robežas starp vasaru un rudeni, taču ar savām graciozajām lapām priecē arī visu vasaru līdz uzziedēšanai. Kā šobrīd ļoti aktuālas speciāliste min kannu šķirnes ar bordo lapam un oranžīgiem ziediem. Kannas var stādīt ne vien dobē, bet arī dārza podos, taču tad jārēķinās, ka augs var izaugt ne tik ražens. Izvēloties savam dārzam kannas, eksperte iesaka pievērst uzmanību to augstumam, kas dažādām šķirnēm ir atšķirīgs. Tāpat augs plešas plašumā un jārēķina, ka kannas jāstāda aptuveni 0,5-0,6m attālumā vienu no otras. Ja kannas būs sastādītas par tuvu, augs nesaņems sauli no visām pusēm un lapas var sākt bojāties.
“Kannas pie mums īpaši labi nevar pārziemot, tāpēc lielākoties tās uz ziemu rok ārā. Taču ir arī gadījumi, kad nav bijusi pārāk barga ziema, augam pieticis mulčas un tas pārziemojis arī atstāts zemē, īpaši Kurzemē, kur ir siltāks piejūras klimats un dārza infrastruktūra ļauj pasargāt augu no ziemeļu vējiem,” saka dārza eksperte Līna Spure. Tiem, kas vēlas šādu eksperimentu veikt arī savā dārzā, viņa iesaka rudenī daļu no sakņu čemura izrakt ārā, bet daļu atstāt zemē. Taču par to, vai augs jūsu dārzā spējīgs pārziemot var spriest tikai tad, ja tas izdodas divus gadus pēc kārtas.
Kad jāsāk kannas modināt?
“Te nebūs vienas pareizās atbildes,” norāda Līna Spure, jo arī ekspertu vidū domas atšķiroties, vai to vispār vajag darīt. “Viena lieta, ko mūsu platuma grādos nevar droši prognozēt, ir laikapstākļi. Ja stāds jau uzmodināts un gatavs stādīšanai, bet zeme vēl arvien nav mīksta, tas var sākt nīkuļot,” skaidro eksperte. Parasti kannas stāda zemē maija vidū, kad jau vairs nav jābaidās no salnām.
Daudzveidīgās dālijas
“Tas ir vienīgais augs, kuru nevajag pat mēģināt pārziemināt dobē. Ja tas izdodas, to var uzskatīt par brīnumu,” teic Līna Spure, piebilstot, ka, paliekot zemē, augs stumsies arvien dziļāk zemē un pat tad, ja būs izdzīvojis, nākamajā gadā ziedi paliks mazāk un smalkāki. Savukārt, ja dāliju gumus rok ārā, tos var saglabāt, stādot katru gadu, vismaz dekādi un pat ilgāk. Dālijām ir daudz dažādu šķirņu – augstākas, zemākas, tās var iedalīt arī pēc ziedu formas: kaktusa, pomponi, bumbiņas utt. Ir arī viengadīgās vasaras dālijas. Arī krāsu daudzveidība dālijām ir ļoti bagāta, taču jārēķinās, ka dālijas dārzā var sākt mutēties ar blakus augošajām šķirnēm, tāpēc, ja gribas saglabāt tīras krāsas, labāk stādīt dālijas pa krāsu blokiem. Vēl Līna Spure min, ka dālijas var izaugt mazliet īsākas, kā minēts uz paciņas, jo dāliju gumi lielākoties ievesti no Nīderlandes, kur klimats ir mīkstāks.
Kad var stādīt dālijas?
Dālijām kaitē temperatūra, kas ir zemāka par +2 grādiem pēc celsija, tāpēc atkarībā no laikapstākļiem, dārzā var stādīt jau sākot no aprīļa beigām, ja ir iespēja tās pasargāt no salnām.
Telpās dālijas var modināt un stādīt podos jau marta vidū. Puķu podus ir jānovieto labi apgaismotā vietā. Temperatūrai jābūt vismaz +17 grādiem pēc celsija. Maija vidū šos dāliju podus var iznest dārzā.
Prasīgās gladiolas
Iedomājoties gladiolas, daudziem prātā nāk pirmais septembris, taču pēdējos gados mainīgo laikapstāļu dēļ tās mēdz uzziedēt jau augusta sākumā. Gladiolas zied krāšņiem ziediem un sastopamas praktiski visās krāsās – gan zilas, gan zaļas, gan raibas, arī augstums var atšķirtiem atkarībā no gladiolu šķirnes. Kopumā Latvijā ir sastopamas aptuveni 1000 gladiolu šķirnes! Starp gladiolām bieži ir hibrīdi, kas nav tik izturīgi kā 20 gadus vecie sīpoli. Gladiolas var mēģināt atsāt arī zemē, taču ja gribas saglabāt tīras krāsas, lielus augus, eksperte tomēr iesaka rakt tos ārā, jo, atstājot zemē katru gadu var mainīties krāsa un mazināties ziedi. “Par gladiolām jāzina tas, ka šie sīpoli ir diezgan prasīgi un jūtīgi, tāpēc tos būtu vēlam divreiz gadā pārbaudīt. Sīpoli jāglabā sausā pagrabā, papīrā vai kūdrā, jo ļoti svarīgi, lai tiem nepiekļūtu mitrums,” saka dārza eksperte.
Kad gladiolas var stādīt zemē?
Uz ziemu izraktos gladiolu sīpolus zemē var stādīt stādīt aprīļa beigās vai maija sākumā, kad augsne ir iesilusi līdz +9 grādiem pēc Celsija.
Dārza karalienes lilijas
Lilijas uz ziemu var rakt un var nerakt ārā, turklāt atšķirībā no dālijām vai gladiolām, nerokot lilijas ārā var sagaidīt, ka katru nākamo gadu ziedi augs lielāki un pats augs – varenāks. Savu “īsto” izmēru lilija sasniedz, ja aug vienā vietā 4-5 gadus bez izrakšanas. Arī lilijām ir dažādi augstumi un ir lilijas koki, kur uz viena kāta var izaugt 20 un pat vairāk krāšņi lilijas ziedi. Tāpat pēdējos gados populāras kļuvušas arī pundurlilijas. “Viena no svarīgākajām pazīmē, kā iedalīt lilijas – smaržīgajās un nesmaržīgajās. Smarža pieņemas spēkā tieši vakarā, tāpēc, ja jums tā nepatīk, labāk nestādīt lilijas terases vai āra virtuves tuvumā,” norāda Līna Spure, skaidrojot, ka Latvijā ir pieejamas Āzijas hibrīda šķirnes, Austrumu (orientālas) hibrīda šķirnes un OT klases hibrīdi. “Āzijas lilijas ir visizturīgākās, tās nevajag ne īpaši laistīt, ne mēslot, savukārt Austrumu (orientālās) šķirnes būs interesantākas, taču tad ir jāpiedomā gan par regulāru laistīšanu, gan mēslošanu, jo kā jau hibrīdi tie ir jūtīgi un prasa vairāk uzmanības,” saka eksperte. “Āzijas hibrīdiem nav aromāta, bet OT hibrīdiem aromāts būs viegls un patīkams”.
Kad stādīt lilijas?
Ja lilijas uz ziemu izraktas ārā vai arī stādīsiet tās dobē pirmo reizi, vispiemērotākais laiks tam būs tiklīdz zeme ir atkususi. Lilijām nepatīk pārāk liels mitrums, sīpoli ir maz izturīgie pret pelējumiem, līdz ar to jāskatās, lai augiem paredzēta vieta būtu sausa.
Foto: pixabay.com
Reklāma