Pusdienas vai koncerts – kā svinam Latvijas dzimšanas dienu?

Latvijas dzimšanas dienas svinībām mūsu valsts iedzīvotāji visbiežāk izvēlas svētku pusdienas tuvinieku lokā – to par galveno svinību notikumu atzīst 30%,  turklāt 6 % aptaujāto norāda – svētku laikā vairāk uzmanība velta tam, lai pirktu tieši Latvijā ražotas preces. Svinīgus koncertus un svētku pasākumus apmeklē 28% cilvēku, bet 20% skatās patriotiskus raidījumus un filmas savās mājās, liecina nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla “ELVI” un tirgus izpētes kompānijas “Norstat” veiktā aptauja. Šos svētkus nesvin 28% aptaujas dalībnieku.

Pie bagātīgi klāta svētku galda savus mīļos visbiežāk pulcina 30 – 39 gadus veci iedzīvotāji (41%), kas mitinās Vidzemē (40%) un Pierīgā (29%), turklāt svētku pusdienas par vienu no galvenajām Latvijas dzimšanas dienas norisēm norādīja 42% no visiem aptaujātajiem, kas ģimenē ikdienā runā latviešu valodā. Krieviski runājošās mājsaimniecībās svētku galdu šim notikuma par godu klāj 13% aptaujāto. Interesanti, ka Latvijas dzimšanas dienas svētku maltīte ir samērā populāra izvēle arī tajās ģimenēs, kas ikdienā mājās lieto citas sarunvalodas (30%).

Kurzemes (28%), Latgales (26%) un Rīgas (26%) iedzīvotāji Valsts svētkos labprāt apmeklē koncertus un dažādas kultūras norises klātienē, savukārt Vidzemē (42%) un Zemgalē (18%) labprātāk izvēlas dažādas patriotiska satura pārraides baudīt pie TV ekrāniem.  

SIA „ELVI Latvija” valdes locekle Laila Vārtukapteine, komentējot aptaujas datus norāda: “Sabiedrības attieksme pret Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienas svinībām ir ne vien skaitliski apkopota informācija par to, kā cilvēki atzīmē šo dienu, bet arī sava veida spogulis sabiedrības vērtībām, attieksmēm un izvēlēm. Prieks, ka gandrīz 70% mājsaimniecību šo dienu svin ar prieku un lepnumu – tiekas ar savējiem, piedalās kultūras norisēs, dodas lāpu gājienos (15%), skatās latviešu filmas (20%), dodas ekskursijās (3%) un pat noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa (2%), tomēr vēl arvien pietiekoši liela sabiedrības daļa (28%) šo dienu neatzīst par ievērības cienīgu un nesvin vispār. Un te diemžēl ir vērojama korelācija gan ar cilvēku tautību, gan izglītības līmeni, gan ienākumiem un ekonomisko aktivitāti. Protams, gadās, ka šos svētkus nesvin arī labi izglītoti cilvēki ar labiem ienākumiem, tomēr kopējā tendence apliecina  – tie biežāk ir cilvēki, kam ir pamata vai vidējā izglītība, kas ir bezdarbnieki vai dzīvo mājās un nemeklē darbu.”

            “Tā kā pārstāvu Latvijas uzņēmumu un veikalu tīklā ELVI īpaši piedomājam par Latvijas ražotāju preču sortimentu un papildu izcelšanu, mani, protams, priecē ziņa, ka cilvēki šajā laikā vairāk iegādājas tieši Latvijā ražotas preces,” saka L.Vārtukapteine, norādot – “vietējā ekonomika un labklājība ir ļoti cieši saistīti jēdzieni un valsts ekonomiskajai izaugsmei ir būtiski, ka cilvēki savās ikdienas izvēlēs atbalsta tieši vietējo uzņēmējdarbību. Tās ir darbavietas mūsu cilvēkiem, nodokļi mūsu valstij un ātrākais ceļš uz attīstību mūsu sabiedrībai.”

Aptauja tika veikta kompānijā “Norstat” 2024.gada rudenī interneta vidē, tajā piedalījās 1003 abu dzimumu respondenti no visas Latvijas.

Attēls: I. Punka, no “Bauskas Dzīves” arhīva.