Vasarā divkāršojies bērnu nelaimes gadījumu skaits; «vaininieku» TOPā – velosipēds un bumba

Jūnijā apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pieteikts par 60 % vairāk bērnu nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību nekā gada aukstajos mēnešos. Arī pērn tieši vasaras brīvlaiks – jūnijs, jūlijs un augusts – bērniem bijis vistraumatiskākais periods, liecina ERGO dati. 38 % no visiem nelaimes gadījumiem, kas 2022. gadā notikuši ar bērniem, apdrošināšanas atlīdzībām pieteikti šajos mēnešos, informēGuna Kaše, sabiedrisko attiecību vadītāja «ERGO Insurance SE» Latvijas filiālē.

Ja mācību sezonā bērni daudz traumu gūst sporta nodarbībās, tad vasarā tas galvenokārt notiek dažādās brīvā laika aktivitātēs ārā, atpūšoties kopā ar līdzaudžiem.

Visvairāk traumu ikdienišķās situācijās

«Analizējot ERGO pieteiktos apdrošināšanas gadījumus, redzam, ka lielākā daļa bērnu traumu nav saistītas nedz ar ļoti pārgalvīgiem piedzīvojumiem, nedz ar ekstrēmiem sporta veidiem. Visvairāk negadījumu, kuru rezultātā tiek piedzīvoti kaulu lūzumi un saišu sastiepumi, notiek pavisam vienkāršu nodarbju laikā – braucot ar velosipēdu vai spēlējot bumbu. Piemēram, nokrītot no velosipēda uz veloceliņa, bērns salauž atslēgas kaulu un apakšdelmu vai bērnu dzimšanas dienas svinībās stipra bumbas trieciena rezultātā meitenei tiek salauzta roka. Pēc šīm traumām vecāki saņēmuši apdrošināšanas atlīdzības 400-500 eiro apmērā, bet lielākā šogad ERGO izmaksātā atlīdzība par bērna nelaimes gadījumu bijusi 1776 eiro – pēc ceļgala saišu plīsuma, nokrītot basketbola spēles laikā,» stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Vēl kāds bērns guvis smagu rokas lūzumu, nokrītot no zirga, par ko izmaksāta šogad otra lielākā apdrošināšanas atlīdzība 567 eiro apmērā, un gandrīz tikpat liela izmaksa bijusi pēc tam, kad kādai meitenei trieciens ar bumbu sporta stundā radījis smadzeņu satricinājumu.

Arī daudzi citi pieteiktie nelaimes gadījumi saistīti ar bumbas spēlēšanu, piemēram, pagalmā spēlējot futbolu, vārtsargs ķēris bumbu un tādējādi guvis spieķa kaula lūzumu, bet basketbola spēles laikā kāds bērns sastiepis ceļgala saites. Bijuši gadījumi, kad nopietnas rokas traumas gūtas, piemēram, nokrītot no šūpolēm vai pēc tam, kad rokā iekodis vecmāmiņas suns. Nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības pieteiktas arī pēc ērces koduma – par bērna inficēšanos ar Laimas slimību.

Traumu profilakse sākas mājās

“Pēc statistikas Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā pēc bērnu traumatisma. Pēdējo gadu laikā traumu skaits ir bijis nemainīgi augsts un turpinājis pakāpeniski pieaugt, īpaši vasaras periodā,” tā norāda “Capital Clinic Riga” pediatre Dr. Daira Brenča. Kamēr vecāku teorētiskās zināšanas ir uzlabojušās, viņi bieži vien aizmirst par to praktisko pielietojumu. Ārsti sarunās ar vecākiem var dzirdēt plaši izplatīto frāzi “es jau to zināju, bet nepadomāju”.

“Jaundzimušā un zīdaiņa vecumā, kad bērns ir pilnībā atkarīgs no pieaugušā, vecākiem ir jāuzņemas visa atbildība par bērnu. Vēlāk, kad bērns sāk iet bērnudārzā, skolā, brauc uz vasaras nometnēm, traumas ietekmē gan ārējie vides faktori, gan citas personas. 100 % bērnus nav iespējams pasargāt, taču ļoti bieži gūtās traumas ir iespējams novērst jau laicīgi, piemēram, pirms tiek pirkts skūteris vai velosipēds, ir jāiegādājas ķivere, nevis otrādi. Ja nobrāzti ceļi ir ārstējami salīdzinoši viegli, tad galvas trauma ir situācija, kuru nevajadzētu pat pieļaut,” uzsver ārste.

Traumu profilakse sākas mājās – tas, ko vecāki māca bērnam, kādu piemēru rāda paši. Daira Brenča norāda, ka vecākiem ir būtiski izcelt bērnam ne tikai ceļu satiksmes noteikumus vai drošības noteikumus pie ūdenstilpēm, bet arī principus, kas jāievēro, atrodoties vai dzīvojot kopā ar dzīvniekiem: “Diemžēl bieži bērnu traumas rada pašu mājdzīvnieki. Bērnam ir jāskaidro, ka dzīvniekam arī ir tiesības uz savu vietu, dzīvnieku manta vai ēdiens nav bērna un ne vienmēr dzīvnieka uzvedība ir prognozējama.”

Papildu izdevumi un izmaiņas ģimenes ikdienā

“Protams, katrs vecāks, kuram ir vesels, dzīvespriecīgs bērns, nevēlas pat domāt par negaidītas traumas iespējamām sekām. Izplatītā pārliecība “ar mani un manu ģimeni tas nenotiks” izceļ satraucošo realitāti, ar kuru saskaras bērni ar invaliditāti Latvijā. Diemžēl arī savā praksē atkal un atkal satieku bērnus, kuriem pirmreizēja invaliditāte ir radusies tieši pēc traumām. Tādā veidā ne tikai pāragri var beigties vasaras brīvlaiks, bet par nožēlu var būtiski pasliktināties kopējā dzīves kvalitāte,” traumu nopietno ietekmi uz pacientu un viņu ģimeņu ikdienu uzsver Daira Brenča.

“Lai arī valsts nodrošina bezmaksas veselības aprūpi bērniem, vecāki bieži vien nav gatavi gaidīt garajās rindās pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem. Divas biežākās situācijas, kurās redzam, ka vecāki izvēlas maksas pakalpojumus, lai operatīvi palīdzētu bērniem pēc traumām, ir zobārstniecība un ķirurģiskās procedūras meniska vai saišu plīsumu ārstēšanai. Ārstēšanas un rehabilitācijas laikā ģimene pat vairākus mēnešus var saskarties ar virkni izdevumu: par transportu, medikamentiem, pārsiešanas materiāliem, medicīnisko tehnisko palīglīdzekļu nomu vai iegādi, piemēram, kruķu nomu lūzumu gadījumos. Šie izdevumi netiek pilnībā segti no valsts līdzekļiem, tādēļ apdrošināšanai var būt svarīga loma, sargājot ģimenes budžetu,” stāsta Raitis Čaklis.

Viņš arī uzsver, ka ģimenes izdevumi traumu gadījumā nav saistīti tikai ar ārstniecību: “Apdrošināšanas atlīdzības saņemšana pēc traumas ļauj vecākiem šos līdzekļus novirzīt tam, kas konkrētajā situācijā bērnam un ģimenei visvairāk nepieciešams. Piemēram, aukles pakalpojumi var palīdzēt nodrošināt bērnam vajadzīgo aprūpi, ja ārstēšanās ieilgst un vecākiem ir ierobežotas iespējas palikt mājās. Savukārt skolas laikā bērnam var būt nepieciešamas privātstundas, ja traumas dēļ viņš ilgstoši nevar apmeklēt skolu. Šādās situācijās bērnu nelaimes gadījumu apdrošināšana sniedz ļoti būtisku atbalsta funkciju.”

Izmantoti ilustratīvi publicitātes foto.