Saltā ziemā dzīvnieciņi meklē siltāku vietu, kur patverties. Par laimi viņiem, bet par nelaimi automašīnu īpašniekiem tieši transportlīdzekļi bieži kļūst par vietu, kur peles, žurkas vai pat kāds meža zvēriņš meklē siltumu.
90% no visiem pērn saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem par dzīvnieku radītiem bojājumiem automašīnām bija saistīti tieši ar grauzējiem – pelēm un žurkām, liecina apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” dati. Vidējā atlīdzība par dažādiem dzīvnieku postījumiem sasniedza 545 eiro, bet lielākā kompensācija 3500 eiro apmērā tika izmaksāta par stārķa radītiem bojājumiem kādam auto.
Lielākā daļa no KASKO pieteikumiem par dažādiem postījumiem, ko transportlīdzekļiem nodarījuši dzīvnieki, pērn bija saistīti ar motortelpā sagrauztiem vadiem, caurulēm, bojātu izolāciju un citām detaļām, kuras sagrauzušas peles vai žurkas.
“Lai arī varētu šķist, ka grauzēju klātbūtne zem motora pārsega ir vairāk aktuāla ziemas sezonā, kad dzīvnieki meklē siltu patvērumu, “ERGO” atlīdzību datos redzam, ka šie nelūgtie viesi, kā arī meža caunas zaudējumus automašīnām rada visa gada garumā. Savukārt siltajos mēnešos aktualizējas putnu un suņu radītie bojājumi – ar nagiem vai knābi saskrāpēta auto virsbūve, saplēstas jumta lūkas gumijas un citi mehāniski defekti, kas apliecina, ka pat pavisam nelieli dzīvnieki var radīt būtiskus zaudējumus auto īpašniekiem,” stāsta “Ergo” pārstāve Sanita Rubene.
Grauzēji bieži sabojā ne vien siltuma un skaņas izolāciju zem motora pārsega, bet arī motora plastmasas aizsargu, pārgrauž dažādas caurules, kas izraisa šķidruma noplūdes, vadus un elektroinstalācijas, kā rezultātā automašīna nav iedarbināma. 2025. gadā lielākā izmaksātā “KASKO” atlīdzība par grauzēja radītiem automašīnas bojājumam sasniedza 1742 eiro. Sākotnēji autovadītājs nevarēja saprast, kādēļ panelī pēc automašīnas iedarbināšanas parādās brīdinājuma lampiņas ikona, un tikai pēc servisa apmeklējuma tika konstatēts, ka pie vainas ir sagrauzti vadi.
Savukārt apdrošināšanas kompānijas “Balta” ielākā atlīdzība sasniegusi 5300 eiro, kas tika izmaksāta par “Volkswagen” automašīnas elektroinstalācijas bojājumiem, ko izraisīja žurkas. “Apmetoties automašīnās, grauzējus ieinteresē turpat tuvumā esošā mīkstā un smaržīgā izolācija un plastmasas elementi, kurus varētu uzlikt uz zoba,”postījumu rašanos skaidro Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Nereti valda priekšstats, ka šādi gadījumi raksturīgi galvenokārt lauku teritorijām, taču “ERGO” pieteikumi par grauzēju radītiem auto bojājumiem tiek saņemti gan no Rīgas un citām lielajām pilsētām, gan no mazpilsētām un lauku reģioniem. Automašīnas tiek sabojātas daudzdzīvokļu namu pagalmos, garāžās, privātmāju teritorijās, pie birojiem, tirdzniecības centriem un stāvvietās.
Lai gan grauzēji pārliecinoši dominē pieteikumu skaita ziņā, lielākās izmaksāto atlīdzību summas pagājušajā gadā bijušas par putnu vai suņu radītajiem postījumiem. Spilgtākais gadījums saistīts ar stārķi, kas saknābāja kāda auto virsbūvi tik spēcīgi, ka apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 3520 eiro. Iespējamie putna rīcības iemesli varēja būt saistīti ar auto virsbūvē redzamo atspulgu, savas teritorijas aizsardzību vai interesi par kukaiņiem uz transportlīdzekļa.
Savukārt otra lielākā atlīdzība 2279 eiro apmērā tika izmaksāta pēc tam, kad suns ar nagiem saskrāpēja pagalmā novietotu automašīnu. Šādas situācijas mēdz rasties tāpēc, ka suņi reaģē uz citu dzīvnieku klātbūtni vai aromātu, kas jūtams zem automašīnas vai motora pārsega, un cenšas tiem tikt klāt, atstājot skrāpējumus uz transportlīdzekļa.
Siltajos mēnešos biežāk aktualizējas kaiju un vārnu radīti bojājumi, īpaši, ja auto novietots atkritumu konteineru tuvumā. Arī pērnā gada neparastākais KASKO gadījums bija saistīts ar putna rīcību – no kāda plēsīga putna nagiem lidojuma laikā izkrita upē nomedītais asaris, kas piezemējās tieši uz automašīnas vējstikla.
