Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Elektrības un gāzes izmaksu pieaugums palielinās arī vietējo ražotāju produktu un pakalpojumu cenas

SIA «Spals», Iecavas pagastā esošā mēbeļu ražotāja, jau 2021. gadu aizvadīja izmaksu kāpumā, un tas nemainās arī šī gada sākumā. Vēl gadu iepriekš strādājuši ar 1,4 miljonu eiro apgrozījumu. 
Foto – IVARS BOGDANOVS

Ekonomisti vērtē, ka šī brīža energoresursu cenu «sprādzienā» ir tikai viens pluss – iedzīvotāju pirktspēja un ienākumi pēdējos desmit gados tomēr ir tik būtiski pieauguši, ka salīdzināmajās vērtībās ir pat labāka situācija nekā 2012. gadā.
Tiesa – visādi citādi ir tikai trekni mīnusi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas novada nosacītais ieguvums – nav izteikti daudz lielu uzņēmumu, kuriem enerģija veidotu lielu daļu no kopējām izmaksām. Attiecīgi neviens par uzņēmējdarbības pārtraukšanu nedomā. Tiesa, uzņēmēji ne pārāk pozitīvi uztver valsts bezdarbību, jo paši atzīst, ka situāciju varēja prognozēt jau 2021. gada septembrī, bet valdība «pamodās» ap gadumiju.

Ar vienu resursu saistīti
Dārzeņu konservu ražotāja SIA «Kronis» kā siltuma ieguves avotu Bauskā izmanto gāzi, kuru pērk par biržas cenām. Tagad jāsaskaras ar vislielāko cenu pieaugumu.

Iepriekš bija 5 – 6 tūkstoši eiro mēnesī, turpretī tagad par gāzi maksājam 17 tūkstošus mēnesī. Pāriet uz citu kurināmo nevaram. Nav iespējas kurināt ar šķeldu, jo tur kurināšanas procesu nevar pārtraukt. Ja cementu ražo vai stiklu pūš, tur var diennakti, bet, kur vajag mainīt temperatūras, izslēgt, ieslēgt, variantu nav. Alternatīvas mūsu gadījumā gāzei nav un nebūs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Aivars Svarenieks, SIA «Kronis» ražošanas direktors

Viņš vērtē, ka tas ir kārtējais cenu celšanās posms. Vai Latvijā, vai Eiropā – cenas pieaug visur. «Vītne iet uz augšu. Paši, cik varam, tik paaugstināsim cenas. Ja mūs no kādiem veikalu plauktiem «metīs» ārā, tad «metīs». Cenu krīze briest, par to nav šaubu,» vērtē A. Svarenieks.

Izvēle starp maizi un mēbelēm
Dažāda ietekme uz biznesu ir kokapstrādes uzņēmumiem. Ardis Upenieks, Īslīces pagasta koka produkcijas ražotājas SIA «Lamela» valdes priekšsēdētājs, atzīst, ka produktu cenas pieaugs, bet ne būtiski. «Gāzi neizmantojam, bet elektrību gan diezgan lielā apjomā. Izstrādājumu cenas nevarēs saglabāt, jo elektrības rēķins trīs reizes lielāks. Atpakaļ elektrības cena tāda, kā bija, diez vai vairs nokritīs, bet ceram, ka kļūs mazāka. Lasīju par lielajiem uzņēmumiem Latvijā, kam enerģijas patēriņš ir liels un kopējās izmaksas pieauga uzreiz par trešdaļu,» stāsta A. Upenieks.

Nepārtrauktā cenu kāpumā jau gadu dzīvo Iecavas pagastā bāzētā mēbeļu ražotāja SIA «Spals». Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Nudiens piekrīt, ka izmaksas pieaug visiem, bet šādā situācijā uzņēmējdarbību ietekmē ne tikai konkurences cenas, bet arī iedzīvotāju iespējas.

«Mums nepārtraukti pieaug izmaksas un attiecīgi cena, un klienti sāk izvērtēt, vai viņi pirks maizi vai mēbeles. Arī ilgtermiņa sadarbības klients nav gatavs izskatīt katru kilovata pieaugumu, bet mūsu nozarē jau visu aizgājušo gadu koka plātņu cenu pieaugums bija milzīgs. Katru mēnesi bija jāmēģina pārliecināt klientus, ka izmaksas mums pieaug. Attiecīgi šādiem dialogiem esam gatavi jau visa gada garumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Jānis Nudiens, SIA «Spals» valdes loceklis
Jānis Nudiens.
Foto – IVARS BOGDANOVS

Visur ir riski
Ar lielām bažām februāri gaida SIA «Ints&Co» vadītājs Ints Jākobsons. «Mums decembris un janvāris ir salīdzinoši mierīgs laiks. Ražošanu esam sašaurinājuši līdz minimumam – kurinām ar malku, audzējam augus, kas pacieš mazu temperatūru. Sākot ar februāri, sāksim audzēt stādus pavasara puķēm, jāsēj gurķi. Siltumnīcas būs pilnas, un nepietiks ar malku, vajadzēs gāzi. Stādi jau ir pasūtīti, būs stipri jādomā,» raizējas I. Jākobsons.

Viņš stāsta, ka elektrības apgaismojumu, kā to dara «Getliņu» vai Mārupes siltumnīcās, neizmanto. Tur savukārt mazāk uztraucas par siltumu, jo tur dedzina atkritumus, bet elektrības cenas pieaugums tur būs gana jūtams.

Esam pārdzīvojuši dažādus juku laikus, kaut kā pārdzīvosim arī šo. Varbūt kādu nedēļu vēlāk kaut ko nobīdīsim, bet strādāsim. Taupīsim, cik iespējams, rēķināmies, ka visur ir riski, bet strādāsim. Ražošanu jau tāpēc vien nepametīsim. Ints Jākobsons, SIA «Ints&Co» vadītājs

Nav pārliecības
Logu un metāla izstrādājumu ražotājas SIA «A.V.U.» vadītājs Rolands Lejnieks atzīmē, ka pašlaik elektrības cenu sadārdzinājums šajā jomā ir salīdzinoši mazs. «Tā kā mājsaimniecībām, kam pieaug divas trīs reizes rēķini, tā nav. Procentuāli arī enerģijas patēriņš izmaksās nav tik liels. Doma ir «palaist» krāsošanas kameru metāla cehā – tur gan varētu pieaugt izmaksas. Pieļauju, ka lielākie sadārdzinājumi vēl nav stājušies spēkā, pagaidām mums elektrības cenas pieaugums ir 20 – 25 procenti,» stāsta R. Lejnieks.

Lielākā problēma gan ir saistībā ar noslēgtajiem līgumiem – dārdzība pieaug nepārtraukti, un vecās cenas neatbilst. «Par šī gada celtniecības cenām vispār nekādas pārliecības nav. Kad redzēsim jaunos rēķinus, tad varēs kaut ko vairāk plānot,» atzīst R. Lejnieks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Inerce vēl tikai rodas
Nosacīti pozitīvs iznākums enerģijas cenu kāpumam varētu būt Iecavas pagastā esošajai SIA «Vizulo», kas ražo energoefektīvas apgaismojuma iekārtas. ««Buma» pagaidām vēl nav. Esmu runājis ar dažiem klientiem, kas atzīst, ka ir laiks mainīt apgaismojumu uz energoefektīvu. Kas nomainījuši, jau iegūst reālus labumus, jo elektrības cena ir nenormāla,» stāsta uzņēmuma vadītājs Jānis Zeltiņš. Viņš uzskata, ka šeit bija liela nozīme arī pašvaldību vadītāju izpratnei, – tās pašvaldības, kas nomainījušas apgaismojuma iekārtas, pašlaik ir ieguvējas. Arī pārējām nevajadzētu kaut ko nākotnē gaidīt, bet jāplāno nomaiņa. Kā uzņēmējs atzīst, ka šādi notikumi pārdomu inerci rada pamazām, uzreiz neviens neskrien. Aktivitātes, visdrīzāk, būs vēlāk.

Ražošanā jutām, ka elektrības maksa pieauga, enerģijas izmaksas palielinājās, bet ražošana ir efektīva, jaunas iekārtas, LED apgaismojums, un proporcionāli šīs izmaksas nav tik lielas. Ir nozares, kur enerģija sastāda daudz, tur gan liela nauda aizietu.Jānis Zeltiņš, SIA «Vizulo» vadītājs

Uzņēmums SIA «Vizulo» varētu būt viens no elektrības cenu kāpuma ieguvējiem.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.

Mākslīga dārdzība
Nākotnes prognozes pagaidām ir neskaidras. A. Svarenieks cer, ka vasarā vismaz gāzes cena nokritīs un gada griezumā pieaugums nebūs tik liels kā pašlaik. «Šādas biržas cenu svārstības ir regulāras. Elektrības cenai gan tik izteikta mainība vasaras periodā nav, un tur samazinājums gaidāms mazāks,» vērtē A. Svarenieks. Viņu uztrauc, ka gāzes loma elektrības ražošanā pieaug un tas var traucēt gāzes cenas samazinājumam. «Vācieši slēdza atomelektrostacijas, un tas radīja šāda veida svārstības. Visdrīzāk, pieslēgs gāzes vadu «Nord Stream 2», un viss aizies, bet cenas vienalga būs augstākā līmenī,» analizē A. Svarenieks.

Izskatās, ka šāda situācija, visdrīzāk, ir mākslīgi radīta. Ilgu laiku enerģijas resursu cenas bija salīdzinoši lētas, dabiska iemesla šādam cenu lēcienam nebija.Ints Jākobsons, SIA «Ints&Co» vadītājs

Savukārt R. Lejnieks norāda, ka uz 2022. gadu skatās ar mainīgām emocijām. «Pagājušais gads bija ļoti veiksmīgs, un it kā arī šogad ir saslēgti līgumi, atliek darīšanas prieks. Tomēr – ko darīt, ja cenas būs svārstīgas? Nevar paredzēt pusgadu uz priekšu, jo visas cenas «staigā»,» tā R. Lejnieks.

Vietējā muļķība
Savā twitter.com kontā Pēteris Strautiņš, bankas «Luminor» ekonomists, dalās ar grafikiem un vērtējumiem par to, kā izskatās pašreizējā ekonomiskā situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem vēsturiskajiem ekonomikas datiem.


«Laikā no 2010. līdz 2020. gadam Latvija samazināja gāzes īpatsvaru enerģijas patēriņā no 31 procenta līdz 21 procentam. Vajadzētu pacensties vēl,» uzskata speciālists. Viņš uzsver, ka, salīdzinot Latvijas iedzīvotāju ienākumus ar pēdējo desmit gadu energoresursu cenām, salīdzinoši iznāk maksāt mazāk nekā 2012. gadā, kad arī bija novērojams energoresursu cenu kāpums. Reizē viņš piekrīt, ka gadumijā samazinājās divu jomu pirktspēja – transports un mājokļa izdevumi – īre, enerģija un ūdens.


Speciālists arī skaidro, ka Igaunijā jau inflācija decembrī sasniedza 12,2 procentus un arī Lietuvā mērāma ar divciparu skaitli.


Tāpat P. Strautiņš skarbi vērtē pašvaldības, kas izvēlējās saglabāt gāzi kā vienīgo kurināmo. «Dažās pilsētās un ciemos ir vietēja siltuma cenu krīze vietējas muļķības dēļ,» teic eksperts. «Luminor» ekonomisks izvērtējis arī potenciālās cenu izmaiņas nākotnē – viņš uzsver, ka pieaug arī gāzes cena ilgtermiņa līgumos. «Ļoti nejauki ir tas, ka arī «tālā» gāze strauji kļūst dārgāka. Ar steigu jāpāriet uz šķeldas vai granulu apkuri visur, kur tas ir iespējams,» tā P. Strautiņš.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz Leduspuke Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

  1. Var jau palielinat tikai nebus kas perk..cilveki pirks tikai pasu nepieciesamo..bet tadus konservus gatavos pasi

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.