Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien plāno runāt par sesto sankciju kārtu pret Krieviju, tomēr blokā nav vienotības par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu.
EK prezidente Urzula fon der Leiena piektdien vizītes Kijivā laikā sacīja, ka ES gatavojas jaunam sankcijām, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins samaksātu “ļoti, ļoti augstu cenu” par lēmumu iebrukt kaimiņvalstī.
Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, ES ir ieviesusi piecas sankciju kārtas, bet pašlaik izskatāmajā sestajā kārtā vismaz formāli netiek aplūkots Krievijas naftas un gāzes eksporta boikots, lai gan diplomāti ir atzinuši, ka par to tiek runāts.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir aicinājis ES noteikt naftas un gāzes embargo.
Piektajā sankciju kārtā, kas spēkā stājās piektdien, ir noteikts Krievijas ogļu importa aizliegums ES, tomēr no Krievijas gāzes atkarīgās valstis, piemēram, Vācija, Itālija, Austrija un Ungārija līdz šim atturīgi izturējušās pret iespēju noteikt embargo šim energoresursam.
Kopš kara sākuma ES ir samaksājusi Krievijai vairāk nekā 35 miljardus eiro par gāzi, naftu un oglēm, paziņojis ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels. Ogļu embargo nozīmē, ka Krievija no ES nesaņems astoņus miljardus eiro gadā.
Daudz lielāka vienprātība 27 ES dalībvalstu starpā ir par bruņojuma piegāžu pastiprināšanu Ukrainai.
Borels piektdien Kijivā solīja, ka ES izskatīs vēl 500 miljonu eiro piešķiršanu Ukrainas aizsardzības vajadzībām, kas nozīmētu, ka bloks Ukrainai piešķīris 1,5 miljardus eiro bruņojuma iegādei.
Pirmdien ES ministriem Luksemburgā gaidāma arī tikšanās ar Starptautiskās krimināltiesas galveno prokuroru Karimu Hanu, kurš ir sācis izmeklēšanu par kara noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainā.
