Beidzot ir tāda ziema, kādai tai jābūt – ar sniegu un salu. Kad spelgonis tik ļoti vaigos nekož, ir jāsteidz laukā izbaudīt ziemas priekus – paslēpot, paslidot, pavizināties ar ragaviņām. Bauskā viena no iecienītākajām vietām ziemas aktivitātēm ir Bauskas pilskalns. Te ikvienā nogāzē satiekas vairākas paaudzes, braucot ar «pūšļiem», «ābolīšiem» un ragaviņām, sacenšas drosmē un, skanot smiekliem, vizinās lejup no kalna.
Kamēr vieni kāpj augšā pēc nobrauciena, tikmēr citi jau startē un dodas lejup. Šādās dienās pilskalns pārtop par satikšanās vietu, kur aukstums nevienu neattur no kustības un kopā būšanas.
Brīvdienās rosība Bauskas pilskalnā sākas jau agrā rītā un nerimst līdz pat krēslai. Mazākie bērni drošāk jūtas kopā ar vecākiem, pusaudži meklē stāvākas trajektorijas un mēģina pārspēt cits citu ātrumā, bet jaunieši un pieaugušie bieži vien ļaujas azartam ne mazāk kā bērni.
Ģimenes līdzi ņem termosus ar karstu tēju un uzkodas, lai uz kalna varētu pavadīt vairākas stundas, ļaujoties ziemas piedzīvojumam.
Tija Konolija kopā ar vīru Danu, bērniem Oliveru Jāni un Margotu Ingrīdu ikdienā dzīvo Lielbritānijā, taču vairākas reizes gadā mēro ceļu uz Latviju, lai apciemotu Tijas radiniekus. Latvija kļuvusi tuva arī Danam – viņš ar prieku bauda vietējo virtuvi, īpaši Dans ir iecienījis karbonādes, un, kā smaidot piebilst ģimene, pie sirds viņam iet arī «Bauskas alus».
Uz Latviju viņi visbiežāk brauc ziemā un vasarā – Lielbritānijā sniegu piedzīvot gandrīz nav iespējams, tāpēc ziemas priekus ģimene izbauda tieši šeit. Bērni smejot saka, ka Latvijā var pat «peldēties sniegā», brienot pa kupenām un ļaujoties baltajam priekam no visas sirds. Lai nekas netraucētu doties laukā, siltākās ziemas drēbes jau tiek glabātas pie radiem tepat – atliek atbraukt, uzvilkt kombinezonus un doties dabā.
Šajās brīvdienās ģimene uz Bauskas pilskalna kalniņiem ieradusies kuplā pulkā – kopā ar Tijas vecākiem, brāļa ģimeni, brālēniem un māsīcām. «Mēs te esam vairākās paaudzēs – vecumā no 5 līdz 69 gadiem,» smaidot saka Tija, lēšot, ka kopumā sanākuši ap divdesmit cilvēku. Ziemas atpūta šoreiz saplānota īpaši aktīva – iepriekšējā dienā ģimene slēpojusi un to plānoja darīt arī nākamajā dienā, kad bija paredzēts brauciens ar instruktoru Riekstukalnā, taču plāni mainījušies. «Instruktors saslima, un mēs nevarējām šo dienu vienkārši pavadīt mierā, tāpēc atbraucām uz pilskalnu, lai baudītu tradicionālo ziemas sportu te,» teic Tija.
Ģimene atzīst, ka ziemas aktivitātes kļuvušas par viņu februāra tradīciju. «Bērni jau no divu gadu vecuma slēpo, mēs katru gadu braucam februārī baudīt ziemu,» saka Tija. Dzīvojot pie jūras Lielbritānijā, sniegs tur ir retums, tāpēc Latvijā piedzīvotais bērniem ir īpašs notikums.
Pilsrundālietis Rainers Mucenieks uz Bauskas pilskalnu ieradies draugu kompānijā un kopā ar savu sunīti Loru. Nobraucieniem viņi izvēlējušies piepūšamās kameras, kas, kā atzīst pats Rainers, ļauj aizslīdēt tālāk un ātrāk nekā tradicionālās ragavas. «Ar kamerām var tikt krietni tālāk – tas ir interesantāk,» viņš saka, vērojot, kā draugi cits pēc cita metas lejup no kalna.
Viņš atceras, ka pirms aptuveni mēneša, vēlā vakarā ap pulksten 21 vai 22, Bauskas pilskalnā bijis pārsteidzoši daudz cilvēku. «Tad viss bija kārtīgi sasalis, kalniņos slīdēja daudz labāk,» viņš stāsta. Šobrīd pilskalnā sniegs vairs nav tik ātrs, tāpēc prasās pēc kaut kā ekstrēmāka un stāvāka. Uz pilskalna Rainers šajā ziemā ir jau trešo reizi, taču līdz šim lielāko daļu ziemas prieku viņš baudījis uz slidām. Slidojis gan slidotavā pie Rundāles pils, gan piedzīvojis īpašu atmosfēru, dodoties uz Mangaļsalas molu.
Pilskalnā Bauskas Valsts ģimnāzijas 10.a klases skolniece Nellija Karnīte šogad bijusi jau trīs reizes – katru citā kompānijā un noskaņā. Vienu reizi viņa bijusi kopā ar klasi sporta stundā, par ko skolēniem pat tiek piešķirti punkti pie atzīmes, citreiz ar draudzenēm, vēl citā reizē ar ģimeni. «Man šķiet, ka tas ir lielisks veids, kā izbaudīt ziemas priekus – šļūkt pa kalniņiem smieklos un jautrībā,» teic Nellija.
Atšķirīga bijusi arī cilvēku plūsma – darba dienas rītā, kad klase devusies uz kalnu skolotājas Elīnas Grundmanes vadībā, viņi bijuši gandrīz vienīgie, savukārt piektdienas vakarā nācies pat lūgt citiem paiet malā, lai varētu droši noslīdēt lejā. Brīvdienās apmeklētāju esot vēl vairāk – pilskalns pārtop par rosīgu ziemas tikšanās vietu.
Lai gan Nellijai patīk arī nobraucieni no kalniņa, visvairāk ziemu viņa izbauda uz slēpēm. Jauniete ziemas sportu iepazina jau sešu gadu vecumā – slēpot viņa sāka kopā ar tēti Žoržu. Spilgti atmiņā viņai palicis pirmais kāpiens uz kalna Zviedrijā, kur piedzīvotais radījis īstu aizrautību un ielicis pamatus viņas mīlestībai pret ziemas aktivitātēm. Arī šajā sezonā kalni un sniegs ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa – viņa vairākkārt bijusi Riekstukalnā, Baldonē. Tomēr arī vienkāršie nobraucieni ar ragaviņām vai citiem šļūcamajiem pilskalnā sagādā ne mazāku prieku, īpaši kopā ar draugiem.
Šajā skolēnu brīvlaikā Nellija atkal dosies uz Zviedriju, lai turpinātu ziemas tradīciju un vēlreiz izbaudītu kalnus, kas viņai saistās ar pašiem pirmajiem un spilgtākajiem ziemas piedzīvojumiem.
