Uldis Varnevičs
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā jau septiņus gadus rīko Ziemeļvalstu dienas ārpus Rīgas. Šogad pasākumi atgriezās Zemgales reģionā un par norises vietu izvēlēts Bauskas novads. Pašlaik plānots, ka notikumu aktīvākā daļa būs 28. un 29. septembrī.
Bauskas novada domē 15. februārī ieradās plaša pārstāvniecība no četrām vēstniecībām un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja, bija tā direktors Latvijā Stēfans Ēriksons, kas arī pārstāvēja Zviedriju. No Norvēģijas vēstniecībs ieradās Magnuss Lisruds Juhannesens, Sāra Eurūra Meijere-Overli un Jannike Baina, Somijas vēstniecību pārstāvēja Arnis Pūks un Dānijas vēstniecību – Mustafa Murads, Anita Draudiņa, Anna Luīse Lerbrandta-Vīke. Ar viesiem tikās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente, izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Antra Ozoliņa un kultūras nodaļas vadītāja Elīna Māla.
Vispirms Stēfans Ēriksons pastāstīja par iepriekš paveikto. Savulaik Ziemeļvalstu dienas Latvijas reģionos sākušās Daugavpilī, aizvadītas Liepājā, Valmierā, Jelgavā un arī citās vietās. Šogad pienākusi Zemgales kārta, un tagad izvēlēta Bauska. Viņš arī iezīmēja datumus, kad notiktu visvairāk tikšanos un pasākumu – 28. un 29. septembrī, kam Bauskas novada domes pārstāvji piekrita.
«Parasti mēs šajā laikā mēģinām rīkot dažādus pasākumus kopā. Ierodas vēstnieki, tiekas ar vietējiem iedzīvotājiem, apmeklē skolas, reizē mēģinām uzzināt vairāk par novadu. Paši organizējam dažus pasākumus, arī kultūras sarīkojumus. Vēlamies uzzināt, kāda ir jūsu interese, ko jūs gribētu parādīt. Ir daudz vietu, kuras vēlētos apskatīties Bauskas novadā,» tā S. Ēriksons. Viņš atzina, ka pasākumi var noritēt arī citās novada apdzīvotās vietās, bet tiem tomēr jāiekļaujas laikā.
Viesi uzsvēra, ka interesē arī biznesa joma un potenciālās iespējas tikties ar vietējiem uzņēmējiem, lai veidotu kontaktus un iespējamu sadarbību starp valstu uzņēmējiem.
«Vēlamies iepazīties ar biznesa iespējām un izaicinājumiem Bauskā. Domāju, ka Bauskai ir daudz, ko piedāvāt,» pauda Jannike Baina. «Interesē kompānijas, kas varētu eksportēt preces uz Ziemeļvalstīm un kurām ir iespējas sadarboties ar citiem reģioniem,» pauda Arnis Pūks. Viesi sacīja, ka pasākumu dienā var gan apmeklēt dažus vietējos uzņēmējus, gan rīkot plašāku forumu, kur tikties ar vietējiem biznesa pārstāvjiem.
Kā Bauskas pazīstamākais zīmols izrādījās «Bauskas alus», bet viesus interesēja arī citas ražotnes. Laura Ārente solīja apkopot informāciju par komersantiem, kas vēlas sadarboties ar Ziemeļeiropas valstu uzņēmējiem. Dānijas pārstāvji pauda, ka viņus interesē arī viss saistībā ar vēja enerģijas parkiem, kuru Bauskas novadā pašlaik nav un kur viņi būtu gatavi veidot sadarbību. No vietējiem uzņēmējiem zināja cūkkopības biznesā darbojošos dāņu uzņēmēju Aleksu Rasmusenu.
No citām tēmām atzīmēja izglītību un kultūras mantojuma saglabāšanu. J. Baina pauda, ka vēlas ne tikai redzēt restaurētās ēkas, bet interesē arī pašvaldības politika kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.
Paredzēts, ka septembrī būs skatāmas arī Ziemeļvalstu stendu izstādes, kas būs Bauskas novada bibliotēkās un kultūras centros. Plānotas arī filmu izrādes. Pagājušajā gadā Ziemeļvalstu dienas notika Cēsīs, kur jau no 1. septembra līdz 30. septembrim novadā bija skatāmas 13 izstādes, notika 16 filmu demonstrēšana un viena tikšanās ar filmas veidotāju kolektīva pārstāvjiem. Notika koncerts, teātra izrāde, forums un citu veidu tikšanās.
Jau tikšanās laikā trešdien plānoja, kur varēs skatīt filmas, koncertus un rīkot forumus un tikšanās. Tālab jau šajā pašā dienā viesi apskatīja Bauskas pili un Bauskas kultūras centru. Kā kontaktpersonu sadarbībai pasākumu organizēšanā izvēlējās Lauru Ārenti.
Šķiroties apmainījās ar vizītkartēm un S. Ēriksons uzdāvināja grāmatu «Kompass vienmēr rāda uz ziemeļiem» – par Ziemeļvalstu Ministru padomes darbu Latvijā 30 gadu garumā kopš 1991. gada. «Grāmatas nosaukums ir mājiens, kur meklēt sadarbību,» tā S. Ēriksons.
Vo sabrauks baltie lāči,pingvīni,un pārējie ziemeļbrieži,eu tu ej pensija bauskas dzīves rakstniecehih
Zviedru bankām ir milzīga nozīme latviešu emigrācijas vilnim pēc 2009. gada. Zviedru pensiju fondi labprāt apstādītu ar mežiem visu Latviju un nospļauties viņiem par latviešiem.
Ļoti labi , varbūt pārņemsim svensonu pieredzi – svensoni norok tikai 1 % atkritumus , pārējos sadezina un ražo enerģiju , nebūs atkritumi jāved uz Alūksni un siltums būs lētāks. Pat tāda super tīrā valsts kā Singapurā sadezina praktiski visu , kas nešķirojas un izdedžus ber okeānā , lai palielinātu savu teritoriju.
Biznesa parkā būs zviedru rūpnīca?
Atkritumu dedzināšanai liekot virsū CO2 nodokli.Zviedri pārstrādājot, pat importējot atkritumus.Šķēle jau sen saprata kur ir nauda. Atkritumos.