Uldis Varnevičs
Interesentiem Bauskas pils muzejs vakar, 25. oktobrī, piedāvāja kārtējo izglītojošo senā dzīvesveida skolas nodarbību – šoreiz par 17. gadsimta kara mākslu. Nodarbībā bija gana plaša izglītojošā daļa, kā arī dota iespēja aptaustīt tā laika musketi un izmēģināt piromāna prasmes.
Kā atzina Bauskas pils muzeja zinātniskā un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Ruta Garklāva, 17. gadsimts ir sava veida revolūcija ieroču attīstībā un ražošanā, kas ielika pamatus tai kara mākslai, kāda bija vērojama 18. un 19. gadsimtā. Tāpēc arī muzejs rīkoja nodarbību 25. oktobrī, kas pulcēja vairāk nekā 30 interesentu.
Senā dzīvesveida skolas apmeklētājiem par 17. gadsimta karadarbību Latvijas teritorijā un tieši Bauskas pilī un apkaimē stāstīja Bauskas pils muzeja krājuma nodaļas vadītājs Jānis Grūbe. Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā viena gadsimta laikā norisinājās četri lieli kari – Poļu-zviedru karš gadsimta sākumā, Trīsdesmit gadu karš, Mazais Ziemeļu karš, un gadsimta beigas noslēdza Lielais Ziemeļu karš.
Nerimstošajām karu vajadzībām bija nepieciešami efektīvāki ieroči, spēcīgāki nocietinājumi un atbilstošāks, mobilāks ekipējums, kas 17. gs. laikā piedzīvoja ļoti strauju attīstību. Kā uzsvēra R. Garklāva – gadsimta laikā lielgabali kļūst vieglāki un ērtāk pārvietojami, vairs nav tik smagi un statiski kā gadsimta sākumā. Artilērija kļūst mobilāka, un tas ietekmē arī kara mākslu. Stāstījumu viņa papildināja arī ar poļu režisora Ježija Hofmana 1974. gada filmas «Plūdi» fragmentiem, kas attēloja Mazā Ziemeļu kara notikumus – konkrēti zviedru iebrukumu Polijas-Lietuvas ūnijā 17. gadsimta vidū. Savukārt kā klātesošs uzskates līdzeklis bija artilērists Oskars, kurš pastāstīja par lielgabalu uzlādes īpatnībām.
Sanākušajiem bija iespējas uzzināt arī dažādus sīkumus par tā laika armijas darbības īpatnībām. Izrādījās, ka aplenkuma lielgabala pārvietošanai uz tā laika lafetes bija nepieciešams vai nu 20 zirgu pajūgs, vai 60 vīri, kas velk lielgabalu. Pēdējais variants bija pat lētāks un vienkāršāks, un to demonstrēja arī filmas «Plūdi» fragmentā, kā notiek lielgabalu pārvietošana. Kā sacīja R. Garklāva – uz 45 kilogramu lielgabala svara vajadzēja vienu vilcēju vīrieti.
Papildinot militārās vēstures ekspozīciju, Bauskas pils aizsardzības vaļņos izkārtoti četri 17. gadsimta lielgabali uz rekonstruētām lauka lafetēm no koka. Balstoties uz minēto informāciju, lai šos lielgabalus kaut kur pārvietotu un izmantotu aplenkumam, vien jau vajadzēja 240 vīrus, kas tos vilktu.
Bauskas pils muzeja darbinieki pastāstīja arī par tā laika musketēm un pistolēm. Sanākušajiem demonstrēja pils muzeja jaunāko pirkumu – pistoli ar rata aizdedzes sistēmu.
Praktiskā daļa noritēja jau pils muzeja pagrabos, kur bija iespēja gan apskatīt, gan aptaustīt, kāds izskatījās musketieris 17. gadsimta sākumā, gan praktiski pacilāt un paskatīties, kāda bija tā laika muskete. Savukārt citiem interesentiem bija iespēja izmēģināt iegūt uguni ar 17. gadsimtā pieejamām metodēm un apskatīt, kā izskatās ilgi gruzdoša aukla, ar kuru tajā laikā aizdedzināja pulveri lielgabalos un musketēs.
Baušķenieks Ivo Kapkalns šādā pils muzeja rīkotā pasākumā piedalījās pirmo reizi. «Biju pārsteigts, ka tika sniegts tik daudz informācijas. Man kā cilvēkam, ko interesē vēsture, dzirdētais bija vērtīgs. Bija arī kas jauns – informācija nāca papildus klāt, piemēram, līdz šim domāju, ka ir divu veidu lielgabali, bet izrādās, ka bija trīs – lielgabals, haubica un mortīra,» stāsta I. Kapkalns.
Reklāma