Elektrības cenas,visdrīzāk, stabilitāti tā arī neatgūs

Rundāles pagasta Rundāles ūdensdzirnavās trešdien, 18. oktobrī, notika Zemgales reģiona biznesa forums «Ceļš uz energoefektivitāti». Tajā piedalījās arī Bauskas novada uzņēmēji.

Forumu rīkoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Bauskas novada pašvaldība, SIA «Enefit» un Zemgales plānošanas reģions. Pēc oficiālās daļas bija arī ekskursija pa Rundāles ūdensdzirnavu muzeju.

Neoficiālās sarunās elektrības tirgotāji atzina, ka elektrību ražojošās iekārtas ir vērts uzstādīt tikai tad, ja tas var dot ieguvumu arī bez valsts atbalsta. Valsts politikas mainība liecina, ka paļauties uz teikto nevar. Kā piemēru minēja plānoto pāreju, kad privātpersonām kopējā tīklā novadīto pāri palikušo elektrību nodos atpakaļ nevis pēc novadītā apjoma, bet gan tā brīža elektrības cenas. Vasarā reizēm elektrības cena ir negatīva, un var nonākt pie situācijas, kad beigās vēl jāpiemaksā, nevis iegūst atbalstu elektrības maksājumiem ziemā. SIA «Kvēle» valdes loceklis Ģirts Karpovičs atzina, ka uzņēmuma īpašumā esošo saules elektrostaciju brīžiem atslēdz, kad elektrības cena ir ar negatīvu zīmi, jo tad ražošana jau rada zaudējumus. Plānotā saules bateriju jaudas palielināšana nemaz tik rožaini nākotnē neizskatās.

Forumu vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Problēmas iezīmēja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks: «Saskatījām, ka novadā ir aktualizējušās daudzas problēmas elektrības jomā. Jāsavāc iespējami maksimāli daudz informācijas sanākšanas reizē un jāaktualizē sarunas ar uzņēmējiem, kas viņiem sāp, kas vajadzīgs. Pašvaldībā ir sūdzības par to, ka pazūd elektrība, ka bojā elektroierīces. Tas ir jārisina vienoti kopā.»

LTRK Zemgales padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška uzsvēra, ka akūta problēma Zemgales uzņēmējiem ir darbaspēka un mājokļu trūkums. Nākamā ir elektroenerģija un viss, kas saistīts ar enerģiju. Trešā – birokrātija. «Ja divus gadus ir jāsaskaņo projekts, lai varētu izbūvēt caurteku, par ko mēs runājam? Tas viss ietekmē mūsu uzņēmumu konkurētspēju un to, kas ir ārkārtīgi svarīgi,» pauda I. Kanaška.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas uzņēmēji pauduši, ka būtiskākais ir tas, lai cena par elektroenerģiju būtu tāda pati kā konkurentiem Eiropā. LTRK guvusi Ministru prezidentes Evikas Siliņas solījumu rīkot regulāras tikšanās par uzņēmējdarbības tēmām, tāpēc uzņēmēji cer uz progresu šajos jautājumos.

Par enerģijas jautājumiem runāja Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

«Esam pārņēmuši no Ekonomikas ministrijas enerģētikas bloku un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas klimata daļu. Plānā ir pārņemt arī vides daļu. Ministrija kompakta, maziņa un nesalīdzināma ar citu ministriju. Ir tikai 55 darbinieki. Ja salīdzina ar vides bloku, kas mums būs jāpārņem, tad tur ir 1015 darbinieku,» stāstīja I. Irbe.

Jaunās ministrijas pamatnostādnes enerģijas jomā esot enerģētiskā neatkarība par konkurētspējīgām cenām, efektīva tīklu izmantošana, tirgus ekonomika un cenu signāli. «Nostādnes mums ir. Cits jautājums, kā mēs tās pildām,» pajokoja I. Irbe. Viņš atzina, ka visstabilākais elektrības ražotājs pašlaik ir vēja elektrības ražotnes, jo visiem pārējiem esot ražošanas «pīķi» un izteikts kritums. Saules enerģija ir laba vasarā, termoelektrostacijas ražo vairāk ziemā, hidroelektrostacijas – vairāk pavasarī.

«Jāatbalsta primāri hibrīdrisinājumi, kas balansē sevi, – kur apvienoti divi vai vairāki ģenerējošās jaudas veidi. Klasiski tie ir vējš un saule. Balansēšanas jaudas sāk pietrūkt. Vēl lielāks izaicinājums būs, kad sinhronizēsimies ar Eiropu,» pauda I. Irbe.

Aizgājušo gadu skatījumu iezīmēja Krists Mertens, SIA «Enefit» valdes priekšsēdētājs. «2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ patēriņš kritās. 2021. gadā novērojam strauju cenu kāpumu, kad sāka atjaunoties rūpnieciskais patēriņš. Neviens īsti tam nebija gatavs, gāzes krājumi Eiropā strauji samazinājās, sākās spiediens uz cenām. 2022. gadā piedzīvojām absolūto cenu šoku, kura pamatā bija straujais dabasgāzes cenu kāpums. Bija sausa vasara, problēmas HES, Vācijā un Francijā apturēja atomelektrostacijas, jo dzesēšanai nebija pietiekami daudz ūdens. Citi energoresursi kāpa cenā, un mēģinājumi pāriet uz alternatīvām radīja lielu cenu spiedienu uz šiem kurināmajiem. Aktīvāk izmantojot ogli, tas prasīja lielākas CO² kvotas, un kvotu cena arī sasniedza augstāko punktu – 100 eiro par tonnu. 2022. gada 17. augustā bija vēsturiski lielākā elektrības biržas cena – 4000 eiro megavatstunda,» stāstīja K. Mertens.

Viņš minēja arī to, kā skaitļos izskatās vidējā gada cena elektrībai. 2020. gadā tie bija 34 eiro par megavatstundu, 2021. gadā 88 eiro, 2022. gadā jau 226 eiro, un šogad pagaidām vidējā cena ir 94 eiro par megavatstundu.

Nākotnes tendencēs stabilitāte diemžēl neparādās. «Aizvien vairāk svārstības pieaug dienas griezumos. Pēdējās septiņas dienas cena mainījusies no –4,43 eiro līdz 280,21 eiro par megavatstundu. Lielākā svārstība vienā dienā – 265 eiro robežās. Mainās izmantotās enerģijas ražošanas veidi, eksportē tīklā saules un vēja enerģiju, svārstās kurināmā cenas,» norādīja K. Mertens.

Nākotnes plānotā elektrības vērtība 2024. gadam, lai varētu noslēgt līgumu, ir apmēram 100 eiro/MWh. Tomēr arī šādiem līgumiem svārstības gada laikā bija no 80 līdz 180 eiro un pēdējā mēneša laikā no 90 līdz 110 eiro. «Cenu amplitūda nākotnes darījumiem ir diezgan liela. Vai pagājušā gada krīze bija mirkļa notikums – skaidras atbildes nav. Varbūtība 50 uz 50. Skaidri pateikt nevaram. Mēs redzam, ka cenu līmenis joprojām ir ļoti augsts, un pie augstām cenām tas nepalīdz ekonomikai. Jādomā par jaunu ģenerējošo jaudu attīstību par iespējami zemāko cenu,» uzsvēra SIA «Enefit» valdes priekšsēdētājs.

Vērtējums – jo vairāk būs atjaunojamās enerģijas avotu, jo elektrības cena būs zemāka. «To mēs redzam, kad pagājušajā mēnesī vēja enerģija noslidināja cenas līdz negatīvai izteiksmei,» stāstīja K. Mertens.

Viņš runāja par pēdējiem projektiem, kurus uzņēmums īstenojis, – šajos objektos saules baterijas ražo elektrību uzņēmumiem un pārpalikumu tirgo SIA «Enefit». Tai skaitā ir saules elektrostacijas SIA «Gaižēni» cūkkopības kompleksiem Cēsu un Bauskas novadā ar kopējo jaudu 0,8 megavati. Tomēr Latvija saules un vēja elektrostaciju uzstādīšanā, visticamāk, atpaliks no kaimiņu valstīm arī nākotnē.

«Vēja enerģijas jomā vislielākā apņemšanās ir Lietuvai. Igaunijas plāns ir līdz 2030. gadam no 600 megavatiem sasniegt 2000 – 2500 megavatus, Latvijā no 100 uz 800 megavatiem, Lietuvā – no 900 uz 3000 – 3500 megavatiem. Arī saules enerģijas jomā Igaunija plāno palielināt no 700 līdz 1600 megavatiem, Latvija no 100 līdz 1100, Lietuva no 600 līdz 1700 megavatiem. Ambīciju trūkums – laikam tā varētu raksturot Latviju,» pauž K. Mertens.

No piecām valstīm, kurās SIA «Enefit» tirgo elektroenerģiju, lētākā ir Somijā. Atbilde ir vienkārša – atomelektrostacija. Izbūvēt tādu Latvijā izskatās absolūti nereāli. «Atbilde ir tā pati, kas par vēja parkiem: «Tikai ne manā dārzā!» Ja nevaram vienoties par vēja parku projektiem, tad par atomelektrostaciju būvniecību šķēpu laušana būtu vēl lielāka,» vērtēja K. Mertens.

Toties I. Irbe pauda, ka šī ideja tomēr ir plānā. «Atomstacijas ir mūsu mērķos. Uzsākta mācību programmas apzināšana un izstrādāšana. Speciālistus sūtīs uz citām valstīm. Šajā jomā skatāmies uz 2030. – 2040. gadu. Bet jāpiekrīt, ka nevaram uzlikt vēja stabu, kur nu vēl atomelektrostaciju Bauskas novadā,» atzina I. Irbe.

Forumā apsprieda arī situāciju ar Bauskas industriālo un loģistikas parku. Par to publikācija būs otrdienas, 24. oktobra, laikrakstā “Bauskas Dzīve”.

+ 23