www.bauskasdzive.lv
Daudzviet Latvijā un arī kaimiņos Lietuvā 22. septembrī tika atzīmēta Baltu vienības diena, pieminot uzvaru Saules kaujā 1236. gadā.
Svētdien Baltu vienības dienai veltīti pasākumi norisinājās arī Bauskas novadā.
Rundāles pusē – kultūrtelpā «Mežotnes baznīca» koncertēja ansamblis «Stiprās sievas» un etnogrupa «Ogas». Te bija bija skatāms Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» darināto arheoloģisko tērpu demonstrējums «Vienoti laikā», aplūkojama Pakrojas gleznošanas studijas darbu izstāde «Būt gaismā», kā arī tika klāts «Latviskais rudenāju galds».
Pēc tam vakarā Mežotnes pilskalnā notika Zemgales karoga pacelšana kopā ar zemgaļu kultūras biedrību «Upmale» un Baltu vienības dienas ugunskura iedegšana. Lietuviešu un latviešu tautas mūziku un dančus nodrošināja folkloras kopas «Laukam pāri», «Svitene» un «Dimzēns». Pasākuma noslēgumā – uguns šovs «Zvaigznes debesīs, gaismas loks ap mums».
22. septembris kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā ir oficiāli atzīmējams datums – Baltu vienības diena. Šai samērā nesenajai tradīcijai pamatā viduslaiku vēstures notikums – kauja pie Saules, kura, saskaņā ar 14. gs. Livonijas ordeņa hronista Vartberges Hermaņa ziņām, notikusi 1236. gada 22. septembrī, ziņo Latvijas radio.
Ap 1230. gadu krusta karotāji Baltijā piedzīvoja nopietnas grūtības. Iepriekšējās desmitgadēs viņiem bija izdevies nostiprināties Daugavas labajā krastā – lībiešu un latgaļu zemēs –, kā arī noslēgt pakļaušanās līgumus ar Kursas ziemeļdaļas novadiem. Taču Zemgalē viņu kontrole nesniedzās tālāk par Mežotnes pils tuvāko apkaimi, nemaz jau nerunājot par žemaišu un lietuviešu zemēm tālāk uz dienvidiem. Šajā laikā krusta karotājus, kas no Vācijas un citām Rietumeiropas zemēm devās pakļaut pagānus, saistīja Vācu ordeņa ekspansija Prūsijā; Livonijai spēku nepietika.
Situāciju laboja pāvesta Gregora IX 1236. gada februārī izdotā bulla, kura pilnvaroja pāvesta legātu Modenas Vilhelmu piesaistīt vācu krusta karotājus misijām Livonijā, solot viņiem tās pašas grēku atlaides, kuras saņēma uz Palestīnu ceļojošie krustneši. Jau tā paša gada vasarā Rīgā ieradās nozīmīgi vācu krustnešu papildspēki, un Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns steidzīgi organizēja karaspēku iebrukumam Lietuvā. Vācu karotājiem pievienojās arī igauņu, lībiešu un latgaļu sirotāji, arī krievu vienība no Pleskavas. Pavisam mestra Folkvīna armijā, kas 1236. gada vasaras beigās sāka postīt uz izlaupīt zemgaļu un žemaišu novadus, bija 2000–3000 vīru – tiem laikiem ievērojams spēks. Jau atceļā, vedot līdzi gūstekņus un laupījumu, Folkvīnam ceļu aizšķērsoja pretinieki, kuriem izdevies krustnešus ielenkt kādā staignā vietā, kur bruņinieki nevarējuši cīnīties jāšus. „Livonijas Atskaņu hronika” par tālāko notikumu gaitu vēsta:
„Tiem apkārt ātri salasījās
Pulks pagānu, un otrā rītā
Nu sākās cīņa negaidītā
Ar pagāniem, vai tīk, vai nē.
Tos nesargāja purvaine,
Tur tos kā sievas apkāva.
Man žēl ir daža varoņa,
Ko neaizsargātu tur sita.
Daudz citu izmisumā krita
Un mājup muka, ko vien spēja.
Zemgaļi nu nekavēja
Bez žēlastības apsist tos,
Gan nabagos, gan bagātos.”
Saules kaujas sakarā vēsturniekiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, tai skaitā kaujas vieta. Vairums pētnieku sliecas domāt, ka runa ir par Jauniūņiem – vietu Mūsas augštecē uz ziemeļiem no Šauļiem. Citi to meklē Latvijā – Vecsaulē, Mēmeles kreisajā krastā. Tāpat nav skaidrs, vai kaujā devušies žemaišu un zemgaļu apvienotie spēki, vai arī zemgaļi tikai vajājuši un iznīcinājuši jau bēgošās krustnešu armijas atliekas. Tomēr ir nepārprotami, ka sakāve pie Saules bija ārkārtīgi smags trieciens Zobenbrāļu ordenim un visam Baltijas krusta karu procesam. Kaujā krita pieredzējušais Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns, vismaz divi sakšu grāfi, 48 ordeņbrāļi un vairāk nekā 2000 vācu un nevācu karotāju. Pēc šīs sakāves atslāba ordeņa vara jau iegūtajās zemēs, Igaunijas ziemeļdaļa ar Rēveli uz vairāk nekā simts gadiem nonāca Dānijas karaļa valdījumā, neizbēgama kļuva jau agrāk iecerētā Zobenbrāļu ordeņa iekļaušana Vācu ordenī. Uz vairākām desmitgadēm tika apturēta krustnešu iespiešanās zemgaļu, kuršu, sēļu un žemaišu teritorijā, un tas vēlāk noteica Livonijas ordeņvalsts un Lietuvas robežas nostiprināšanos tur, kur arī mūsdienās atrodas Latvijas un Lietuvas robeža.
Līdzīgi ir svinēt jūdaistu svētkus ex.konclāģera teritorijā, kur nacionālsociālisti veica noziegumus pret ebreju tautu. Baltu vienības diena ex.baznīcas teritorijā? ???
Jā, piekrītu Skolnieciņam. Dzīve izspēlē dažādus jokus, bet to apzinās tikai tie, kas par vēsturi kaut ko zina.
Ļoti amizanti, ka Baltu vienības diena jāsvin kristiešu baznīcā. Finālā varētu kā kārtīgi pagāni to baznīcu nokurināt, tikai žēl, ka pašvaldība tādu naudu ieguldījusi.
21. gadsimtā domas par baznīcas nokurināšanu ir vājprāta pazīmē. Tas nozīmē pagānisma diskreditāciju masu mēdijos un valsts līmenī līdz pat aizliegšanai ar Krimināllikumu. Pagāni nav nekādi modžahedi vai krustneši, lai nodarbotos ar viduslaiku cienīgu despotiju un tumsonību.
Plānprātiņš S iepīkstējās.Muļķis pat nezina termina””pagāni””pielietojumu un nozīmi.
“Pagāns” ir sarunvalodā ir nozīme vārdam “politeists” jeb “daudzdievis”. Reliģiju zinātnē šo vārdu arī bieži lieto, tas apzīmē politeisko reliģiju sekotājus. Starp “neopagāns” un “pagāns” sarunvalodā atšķirības nav. “Pagāns” tradīcijas pārmantojamība nav pārtraukta. “Neopagāns” tradīcijas pārmantojamība bija pārtraukta uz dažiem gadsimtiem. Apsaukāties nevajag. Visi tie prātvederi, kuri mani uzskata par pamuļķi, dzīvē neko paši nav spējuši ne radīt, ne sasniegt.
Tikai dēļ tā, ka es nokritizēju ābramiskās reliģijas, mani te apsaukā. Ja es būtu vēsturnieks, nevis biologs, tad kritika būt vel konstruētāka. Man nav galvā humanitāro zinātņu glosārija, jo universitātē esmu apguvis, ko pavisam citu.
Skolnieciņ tu laikam visu savu mūžu ēdi desu ar baltmaizi un margarīnu,pārāk daudz esi ieciklējies ap šīm tēmām.
Ir cilvēki, kas ar reliģiju pelna naudu. Nez kāpēc mācītājus tu neapcel un nenosodi.