Ar piemiņas pasākumiem visā Latvijā ceturtdien, 20. janvārī, tika atzīmēta 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Galvaspilsētā visas dienas garumā notika individuāla ziedu nolikšana Rīgā Otrajos Meža kapos un Bastejkalnā pie piemiņas akmeņiem bojā gājušajiem.
Šajā dienā Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju atklāja Gunāra Astras piemiņai veltītu pieminekli “Nebaidies!” Baumaņa skvērā pretim tiesas ēkai, kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983.gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa, informēja tiesā.
Piemineklis būs kā simbols Astras paustajām vērtībām, inteliģencei un ilgām pēc neatkarības, pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961.un 1983.gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās.
1993.gada 18.novembrī Rīgā pie toreizējās TM ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne. Savukārt 2020.gada 14.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram. 2020.gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķi no valsts budžeta un to atbalstīja.
Latvijas tautas varonis Gunārs Astra nesamierināmi pārstāvēja latviešu tautas brīvības ideju, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, piedaloties Astras piemiņai veltītā pieminekļa “Nebaidies!” atklāšanā.
Levits uzsvēra, ka Latvijas valsts, kuras atjaunošanas sapnim un ideāliem Astra ziedoja visu savu dzīvi, pastāv jau vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas. Viņa ieskatā, piemineklis kā latviešu pateicība un godinājums Astram ir tapis pārāk ilgi, taču beidzot tas ir izveidots un novietots pašā Rīgas centrā pie vēsturiskās ēkas, kur Astra pirms vairāk nekā 38 gadiem tika notiesāts, pie ēkas, kur padomju režīms sprieda tiesu par latviešu brīvības cīnītāju.
Drosmīgajiem aizstāvjiem – bijušajiem miličiem no Bauskas tradicionāli šī diena bija jo īpaša – kā otrā dzimšanas diena, jo vairāki no viņiem tika savainoti barikāžu laikā Rīgā.
Šī gada 20. janvāra pasākumu scenārijs baušķeniekiem bija diezgan tradicionāls. Kā ik gadu – ar piemiņas ugunskura aizdegšanu Doma laukumā, ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pie piemiņas akmeņiem Bastejkalnā un Otrajos Meža kapos, ar svinīgu pieņemšanu Rīgas domē, ar skaistu koncertu Doma baznīcā un ar nelielu otrās dzimšanas dienas atzīmēšanu 1991.gada Barikāžu muzejā.
Ar katru gadu arī šo baušķenieku rindas paliek retākas, no astoņiem Iekšlietu ministrijas drosmīgajiem aizstāvjiem – baušķeniekiem palikuši tikai pieci. Aizgājēji netiek aizmirsti – arī ceturtdien tika apmeklētas viņu kapa vietas.
Vai tie,kas nešāva pret iebrucējiem ministrijā,tātad neaizstāvēja ministriju bet iespējami noslēpās zem rakstāmgalda ir – Iekšlietu ministrijas drosmīgie aizstāvji – baušķenieki ???