Pagājušajā nedēļā pasniegtas pateicības balvas Bauskas novada māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kā arī norisinājusies Dziesmu un deju svētku izvērtējuma konference.
Bauskas pilī piektdien, 3. novembrī, pateicības balvas tika pasniegtas Bauskas novada amatierkolektīvu vadītājiem, kuri piedalījās šī gada Dziesmu un deju svētkos. Pasākums Bauskas pilī pulcēja koru, ansambļu, folkloras kopu, deju kolektīvu un citu nozaru kolektīvu vadītājus. Kopā uzaicināti 55 kolektīvu vadītāji, bet uz sarīkojumu klātienē ieradās tikai 26 pārstāvji.
«Šovakar mēs vēlamies atskatīties uz šī gada lielāko notikumu Latvijas kultūrā, un pateikties tā galvenajiem kaldinātājiem – jums, kas ar nerimstošu darbu un vien pašiem zināmu sirdsdegsmi uz XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem aizveda 1047 svētku dalībniekus no Bauskas novada,» atklāšanas uzrunā sacīja sarīkojuma vadītājs Bruno Bahs.
Emocionāli piepildītus skaņdarbus izpildīja diriģents un komponists Jēkabs Jančevskis kopā ar kontrabasistu Tomu Timofejevu, Induli Cintiņu, Ilzi Gulbi, Katrīnu Krašausku un Mārtiņu Turski, kuri spēlēja stīgu instrumentus, bundzinieku Rinaldu Maksimovu un solistu Patriku Tabaku.
«Dziesmu un deju svētki ir nacionāla mēroga kultūras notikums, bet tas ir arī vērtīgs notikums Bauskas novadam. Tieši jūs esat tie, kas šo notikumu padarīja vērtīgu un pacilājošu mūsu novada iedzīvotājiem. Ar darbu, ko ieguldījāt piecu gadu garumā, lai sagatavotu un aizvestu līdz svētkiem kolektīvus, pārdzīvojot arī neziņas un neskaidrības, kas bija pandēmijas laikā, jūs nenolaidāt rokas un bijāt iedvesmotāji saviem dalībniekiem,» uzrunā sacīja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Pasākums turpinājās ar kolektīvu vadītāju sveikšanu, tika pasniegti ziedi, Latvijas Nacionālā kultūras centra pateicības raksts, kā arī Dziesmu un deju svētku katalogs, kurā apkopota informācija par visiem dalībkolektīviem.
«Doma pateikt paldies kolektīvu vadītājiem šādā svinīgā pasākumā ir saprotama. Ticu, ka ne tikai man bija izjūta – vai tiešām tik ilgu laiku prasīja šāda pasākuma rīkošana, jo pagājis jau krietns laiks pēc svētku beigām?! Protams, saņemot ielūgumu no Elīnas Mālas, nebija šaubu par to, vai došos, jo dziļi cienu visu, ko viņa dara,» vērtē Bauskas kultūras centra sieviešu vokālā ansambļa «Adoramus» vadītāja Diāna Siliņa, «brīnišķīgs bija muzikālais priekšnesums – ļoti patika izvēlētās dziesmas ar Ojāra Vācieša tekstu, kad viņam pašlaik novembrī tiek atzīmēta 90 gadu jubileja. Es cienu Jēkaba Jančevska darbību kordiriģēšanā, viņš bija diriģents arī Dziesmu svētkos, kā arī priecājos par viņa un mūziķu sniegumu šajā pasākumā.»
D. Siliņa atzīst, ka būtu vēlējusies, lai pateicību pasniegšanas brīdī tiktu nosaukts ne tikai vadītāja vārds un uzvārds, bet arī kolektīvi, ko viņš vada. «Mūsu lielajā novadā nepazīstam visus kolektīvu vadītājus, tāpēc būtu bijis jauki, ja šīs lietas tiktu atzīmētas. Tas, manuprāt, ir svarīgi, jo tā varētu iepazīt cits citu,» stāsta D. Siliņa, «jauki bija tas, ka Bauskas kultūras centrs un citu tautas namu vadītāji bija ieradušies sveikt savu kolektīvu dalībniekus.»
Runājot par izjūtām, kādas rodas, atminoties šovasar aizvadītos Dziesmu un deju svētkus, D. Siliņa atzīst, ka pārspēt 2018. gada svētkus šogad nebija izdevies. «Iekšēji gaidījām, kāda būs izjūta uzstāties renovētajā estrādē, bet iepriekšējos svētkus pārspēt tāpat nebija iespējams. Man šķiet, ka arī kopkora skaņas kvalitāte ir pasliktinājusies pandēmijas vai sabiedrības maiņas dēļ. Nebaidīšos teikt, ka, iespējams, visi novecojam, bet agrāko līmeni mainīt diez vai izdosies,» domās dalās D. Siliņa, «šogad pirmo gadu nepasniedzu kora pulciņu nevienā no skolām, esmu padevusies, jo neredzu, kam to vajag. Tā ir interešu izglītība, kas pielīdzināta jebkuram citam interešu pulciņam, tāpēc gadās situācijas, kad dalībnieki nāk un nenāk pēc savas gribēšanas. Korim ir repertuārs ar diapazonu, daudzbalsību, ir jātur latiņa, lai ko sasniegtu. Man nav veidu, kā motivēt dalībniekus, un neredzu arī bērnus, kas Dziesmu un deju svētkos var izturēt šos mēģinājumus saulē un karstumā.» Pašlaik D. Siliņai darba pietiekot, jo joprojām vada vokālo ansambli «Adoramus», kā arī ir kormeistare un koncertmeistare citiem kolektīviem.
Trīs deju kolektīvu – «Biguļi», «Senbiguļi» un «Līdums» – vadītāja Santa Zemīte atzīst, ka pašvaldības sarīkotais pasākums Bauskas pilī viņai ļoti paticis un tas bijis baudījums gan dvēselei, gan ausīm. «Mūsu ikdiena ir tāda, ka šādu koncertu laikā mēs strādājam, tāpēc neizdodas tos izbaudīt. Šeit tika dziedāts mums, tas bija fantastiski – veldzīte, lai ievilktu elpu un atkal skrietu tālāk,» tā S. Zemīte, «svētkus atceros ar lielu noguruma sajūtu, jo man bija trīs dalībkolektīvi, kā rezultātā pirmās trīs dienas uz laukuma nācās pavadīt teju 15 stundas.» Kolektīvi visu esot spējuši, tāpēc gandarījuma izjūtas arī netrūka.
«Domāju, ka Dziesmu un deju svētki pastāvēs vienmēr. Pašlaik ir problēmas ar Daugavas stadionu un mēģinājuma vietām, bet pati uz šī laukuma svētkos esmu bijusi jau kopš 1989. gada, tāpēc ceru, ka tur tie arī notiks,» atzīst S. Zemīte, «šie ir svētki, kas nevar nebūt, – tā ir latvieša identitāte!»
«Svinīgais sarīkojums «Vienā pinumā» bija pateicības pasākums kolektīvu vadītājiem, kas gatavojuši novada Dziesmu un deju svētku dalībkolektīvus, un vienlaikus simbolisks punkts aizejošajam Dziesmu un deju svētku gadam,» stāsta Bauskas novada administrācijas kultūras nodaļas vadītāja Elīna Māla, «attiecībā uz kolektīvu vadītāju veikumu, bez šaubām, – kolektīvu vadītāji un ap viņiem pulcējušies dalībnieki ir Dziesmu svētku kustības kvintesence. Katrs kolektīva vadītājs ir īpašs un no mūsu tautas tradīciju saglabāšanas ieskatiem – arī sevišķi sargājams.»
E. Māla stāsta, ka viņai ir bijusi iespēja piedalīties divos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos kā koordinatorei, un viņai šķiet, ka šajā tradīcijā iesaistīto cilvēku motivācija nav īsti definējama un ieguldījums nav novērtējams. «Ceļš uz svētkiem ir garš, un svētku nedēļa Rīgā ir ļoti grūta – gan fiziski, gan emocionāli. Šogad kāda kora dziedātāja svētku nedēļas laikā, brīdī, kad visapkārt jau bija jūtams nogurums un ierastā komforta trūkuma sekmēts īgnums, teica tā: «Ziniet, ja kādam te kaut kas ir par grūtu, lai viņš vispirms atbild sev uz jautājumu – ko es vispār šeit daru?» Es domāju, ka vārdos atbildi ietērpt nevaram – tas ir kaut kas tik liels, ka ir tikai sajūtams. Un, kamēr mēs to jūtam, – vadītāji, dalībnieki, organizatori, brīvprātīgie un svētku apmeklētāji, tikmēr ik piecos gados esam gatavi piedzīvot brīnumu, ko radām mēs visi, katrs kā viens trausls pavediens, kas iegūst vislielāko spēku, sasaistoties kopā vienā pinumā,» tā E. Māla.
Viņa atzīst, ka arī Dziesmu svētku kustībā, tāpat kā jebkurā citā laukā, vēl ir vieta uzlabojumiem un pilnveidojumiem. Pašlaik esot aktualizēts jautājums par valsts un pašvaldības atbildības proporciju Dziesmu svētku procesā. 2. novembrī Dziesmu svētku izvērtēšanas konferencē «Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums» aktualizēti arī jautājumi par valstī vienotu kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli, kā arī iespējām nākotnē salāgot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku organizatoriskos modeļus.
Bildes kolosālas!
Kas ir smukā tumšmate gandrīz visās bildēs ?