Sandra Giptere-Ivanova
Ar Latvijas ebreju kopienas pārstāvju un Izraēlas vēstnieces Šāronas Rapaportas-Palgi piedalīšanos Bauskas muzejā 19. maijā tika atklāta atjaunotā ekspozīcija «Ebreji Bauskā».
Klāt bija arī novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Antra Ozoliņa, Inese Turkupole-Zilpure, Tūrisma informācijas centra vadītāja, «Sinagogas dārza» autors tēlnieks Ģirts Burvis un vairāki baušķenieki.
Baiba Šulce, Bauskas muzeja direktore, sākuma uzrunā klātesošos informēja, ka pirmā ekspozīcija muzejā par zudušajām minoritātēm Bauskā, tostarp ebrejiem, bijusi 1996. gadā, nākamā – 2011. gadā. Savukārt šī ir jau trešā izstāde.
A. Okmanis pauda: «Ir patīkami atgriezties izstādē, kura katru reizi ir jaunā kvalitātē. Nozīmīgi, ka ebreju kopiena netiek aizmirsta, paldies arī Izraēlas vēstniecībai, kas piedalās un uztur saikni. Atskats vēsturē mums dod iespēju attīstīt nākotni.»
Izraēlas vēstniece pateicās par silto uzņemšanu Bauskā, pauda patiesu gandarījumu, ka te nav aizmirsta ebreju kopiena, kas šeit reiz dzīvoja.
Aigars Urtāns, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs, uzsvēra, ka «šis ir trešais piedāvātais stāsts par Bauskas ebreju kopienas vēsturi». Viņš priecājās, ka visus gadus ir laba sadarbība ar muzeju «Ebreji Latvijā». Ekspozīcijas jaunums ir turīga 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Bauskas ebreja dzīvokļa istabas interjera iekārtojums, kurā redzami daudzi ar ebreju dzīvi un sadzīvi saistīti priekšmeti. «Patiesības labad jāsaka, ka ne visi ebreji Bauskā bija tik turīgi, tepat vitrīnā skatāma lelle – ebreju naktssargs,» sacīja vēsturnieks.
19. gadsimta otrajā pusē divas trešdaļas no visiem baušķeniekiem bija ebreji – veiksmīgi tirgotāji, prasmīgi amatnieki, uzņēmēji un vietējās inteliģences pārstāvji. Arī pēc Pirmā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā 20. gadsimta 20. – 30. gados Bauskā līdzās latviešiem un vāciešiem ebreji bija nozīmīga pilsētas iedzīvotāju kopiena. Mūsdienās par to visu Bauskā vairs tikpat kā nekas neliecina, tāpēc muzeja jaunā ekspozīcija ir stāsts par pilsētas ebreju kopienas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz traģiskajai bojāejai nacistu okupācijas laikā 1941. gada vasarā. Ekspozīcijā skatāmā ebreja istabiņa liecina par zināmu turību un par kopienai raksturīgajiem reliģiskajiem rituāliem.
Ieradušies bija arī ebreju kopienas pārstāvji, tai skaitā Telmans Guževskis, kantors (kora priekšdziedātājs), Eiropā zināmais operas tenors no Izraēlas, kurš izpildīja vairākus ebreju dziedājumus, vienu no tiem veltot kā lūgšanu par tiem ebrejiem, kas dzīvoja Bauskā un gribēja te atgriezties… Muzeja «Ebreji Latvijā» direktors Iļja Ļenskis pauda: «Ja iepatiksies, mēs varbūt varam kādu koncertu uz Bausku «atvest».»
Vairāk lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā otrdien, 23.maijā.
