FOTO: Bauskas novada amatierteātri apliecina sevi skatē

Bauskas novada amtierteātru skatē pagājušajā nedēļā varēja noskatīties 11 izrādes. Šogad divi iestudējumi saņēma 1. pakāpes novērtējumu (Vecsaules pagasta amatierteātris “Vecsaule” un Kurmenes tautas nama amatierteātris “Kurmene”), trīs iestudējumi saņēma 2. pakāpes novērtējumu (Īslīces kultūras nama amatierteātris „Dadži”, Svitenes tautas nama amatierteātris “Šurumburums” un Bārbeles tautas nama amatierteātris “Bārbelīši”) , bet četriem iestudējumiem – 3. pakāpes novērtējums (Bauskas Kultūras centra Bauskas Tautas teātris, Kultūras centra “Kamarde” Uzvaras amatierteātris, Jaunsaules amatierteātris “Laucis” un Misas tautas nama amatierteātris “MIStērijA”). Pateicību par piedalīšanos saņēma Vecumnieku tautas nama amatierteātris “Vecmuiža” un Iecavas kultūras nama amatierteātris “Trubadūrs”.

Skate norisinājās 26.novembrī Īslīces kultūras namā un 27.novembrī Vecumnieku tautas namā. Žūrijas komisijā abas dienas strādāja režisores Aija Treija un Zigrīda Ezeriņa.

“Šajā nedēļā, kad Latvijas “Spēlmaņu nakts” cilts svin Eduarda Smiļģa dzimšanas dienu, mēs svinam satikšanos Bauskas novadā amatierteātru skatē,” skates atklāšanas brīdī sacīja Bauskas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Elīna Māla.

Īslīces amatierteātris «Dadži», atklājot skati pirmais, izrādīja Džanni Rodāri lugu «Sīpoliņš». Aktieru vidū sameklēti visdažādākie tēli – Sīpoliņš, Citrons, Ķirsiene, Tomāts, Pētersīlis, Zemenīte, Vīnodziņš, Burkāns un daudzi citi. Pelēkajā rīta stundā amatierteātris «Dadži» ieviesa krāsas, izspēlēja jokus un noslēgumā arī vienojās «Čikāgas piecīšu» dziesmā.

«Uzstāties pirmajiem jau vienmēr ir grūtāk, un nedaudz jūtams arī satraukums,» stāsta amatierteātra «Dadži» režisore Evita Novicka, «pēdējo mēģinājumu pirms skates aizvadījām iepriekšējās dienas vakarā. Pēdējā brīdī nācās lugu nedaudz pamainīt, jo neplānoti nācās spēlēt arī man, režisorei, kas nebija paredzēts. Viens aktieris nevarēja ierasties, tāpēc nedaudz pārmainījām, un izrāde beigās bija mazliet citādāka, nekā plānots sākumā.» Par spīti pēdējā brīža izmaiņām iestudējumā, E. Novicka uzskata, ka izdevās tā, kā cerēts. «No žūrijas bija daudz labu vārdu, vērtīgi padomi un ieteikumi, kā turpināt strādāt turpmāk,» teic «Dadžu» režisore E. Novicka, «aktieru vidū, protams, bija jūtams uztraukums, bet tā tas ir vienmēr pirms skatēm. Tas jau tāpat kā skolās eksāmens.»

Viņa stāsta – ja izrādes laikā no galvas pēkšņi «izkūp» teksts, tad ir ļoti labi, ka pretī ir cilvēks, kurš uzvedina uz to un māk improvizēt. «Arī pati aizmirsu vienu teikumu, un pretī man bija kolēģis, kurš uzvedināja atpakaļ pie teksta, tāpēc sapratu, kas jārunā tālāk,» tā E. Novicka, «man kā režisorei it kā viss teksts ir zināms, taču, ja tagad man būtu jānospēlē, piemēram, Tomāts vai kāds cits, tad nevarētu. Katrai lomai ir dialogi, savas nianses.»

«Žūrija uzteica kostīmus, mūzikas izvēli un citas lietas, bet vairāk esot jādomā tieši par tēliem – kur tie iet, kāpēc iet tur, un līdzīgi,» stāsta E. Novicka, «izrādes programmiņa arī esot amizanta, un tas esot bijis pirmais, kas žūrijai lika pasmieties.» Izrāde «Sīpoliņš» ir komēdija, kura sasaistīta ar politiku, jo tajā iekļautas dažādas situācijas iz dzīves. «Jau sesto gadu iestudēju pasakas, kurās var darboties visi mūsu aktieri,» stāsta «Dadžu» vadītāja, «vienmēr piemeklēju un pārtaisu lugas, lai ikvienam no mūsu pulka būtu loma.»

Ar Annas Rancānes lugu “Meklējiet sievieti!” šogad novada skatē piedalījās divi amatierteātri – Bauskas Tautas teātris (režisore Ināra Hegenbarte) un Jaunsaules amatierteātris “Laucis” (režisore Inga Cepure). Jau vērtējot Bauskas Tautas teātra izrādi, abām žūrijas komisijas pārstāvēm bija vienots redzējums par labiem lomu atveidotājiem uzvedumā, taču iebildumi pret izvēlēto literāro materiālu. Zigrīda Ezeriņa sarunā ar Ināru Hegenbarti norādīja uz loģikas un atrisinājuma trūkumu katrā no izrādes tēliem, un pauda bažas, ka, izvēloties strādāt ar šādu materiālu, režisors sev uzliek pārmērīgi traku uzdevumu – uzrakstīt otru lugu jau esošajai, kurā sakārto un atrisina to, kas oriģināldarbā nav izdarīts.

Šo pašu žūrija akcentēja arī pārrunās ar Ingu Cepuri, vienlaikus Zigrīda Ezeriņa, kurai Jaunsaules izrāde bija jau ceturtā redzētā iestudējuma “Meklējiet sievieti!” versija, atzina, ka šis variants uzskatāms par veiksmīgāko.

“Izrāde ir nospēlēta, un jūtamies ļoti labi – kājas trīc, galva ļogās, bet, ja nopietni, tad jūtamies tiešām brīnišķīgi,” sacīja Bauskas Tautas teātra režisore Ināra Hegenbarte, “man ir kolosāli aktieri, un šī bija lugas “Meklējiet sievieti!” līdz šim labākā izrāde, lai gan uz skatuves ar to kāpjam jau ceturto reizi.» Kolektīva dalībnieku domas dalās, jo kāds nepiekrīt, ka šī esot bijusi pati labākā, kāds uzskata, ka lugas pirmizrāde tomēr esot bijusi organiskāka.

Bauskas novada kultūras nodaļas vadītāja Elīna Māla pastāstīja, ka atzinīgus vārdus žūrijas komisija veltīja Svitenes amatierteātra “Šurumburums” iestudējumam “Kāzas” (autore Baiba Jukņeviča). Žūrijas komisijas pārstāve Aija Treija Svitenes amatierteātra režisorei Ilgai Vaičūnei atzina, ka laiks, skatoties izrādi, pagājis nemanot un, lai arī sākotnēji esot bažījusies par izvēlēto literāro materiālu, iestudējumā tas pasniegts un risināts gaumīgi.

Par izrādes vizuālo risinājumu pozitīvas atsauksmes saņēma Uzvaras amatierteātris un režisore Iluta Puķīte, kas skatei bija iestudējuši Anitas Grīnieces “Raganiņu Jāņus”. Zigrīda Ezeriņa ieteica pārdomāt mūzikas izvēli izrādei un austrumu melodiju vietā varbūt izmantot folkroku, kas Jāņu tēmai būtu atbilstošāks.

Skates otrajā dienā pirmie uz skatuves savu stāstu “Mans sapnis” stāstīja Vecumnieku tautas nama amatierteātris “Vecmuiža” (režisore un iestudējuma autore Vēsma Petruševica). E. Māla norādīja, ka izrādes vēstījums un ironija par padomju laiku vērtībām un vienkāršās tautas attiecībām ar “partiju” šajā reizē žūriju nepārliecināja – pietrūka ironijas un pārspīlējuma, iebildumi bija arī pret izrādes koptēlu un audiovizuālo noformējumu.

Žūrijas ieteikumus meklēt vērtīgu dramaturģiju uzklausīja arī Iecavas kultūras nama amatierteātra “Trubadūrs” režisore Lilita Gārbena, kas skatē rādīja Anitas Grīnieces “Puķu brokastis”. Režisore stāstīja, ka “Trubadūrs” ir jauns kolektīvs, kurā apvienojušies dalībnieki, kuriem, tāpat kā režisorei, tuvākais žanrs ir komēdija. Žūrijas pārstāves atzīmēja, ka kolektīvā ir spējīgas aktrises ar balsi, tomēr stingri uzstāja uz garīgi un saturiski vērtīga literārā materiāla izvēli, kas šajā reizē vērtējams kritiski.

Vērtējot Misas tautas nama amatierteātri “MIStērijA” (režisore Sandra Vēvere) ar Anitas Grīnieces lugu “Čūsku ballīte”, žūrija uzslavēja izrādes vizuālo risinājumu – tērpus un gaismas spēles. Amatierteāta režisorei žūrija ieteica izslīpēt aktrišu dialogus un varoņu biogrāfijas, nebaidoties pielāgot izvēlēto dramaturģiju izrādes vajadzībām.

Divas izrādes skatei bija sagatavojis režisors Ingus Pavinkšnis. Dienas pirmajā pusē viņš žūrijai un skatītājiem prezentēja amatierteātra “Bārbelīši” uzvedumu “Skaistuma karaliene” (autors Voldemārs Zonbergs). Aija Treija pateicās režisoram un aktieriem par patiesumu un izrādes laikā radīto siltuma sajūtu. Žūrijas pārstāves ieteica režisoram vairāk piestrādāt pie lomu atveidotāju partnerības pilnveides un tekstu apguves.

Kā otru izrādi režisors Ingus Pavinkšnis ar amatierteātri “Kurmene” bija uzvedis Rūdolfa Blaumaņa lugu “Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzējis”. Kolektīvs izrādei drosmīgi izmantoja ne tikai skatuvi, bet arī skatītāju zāli, kas žūrijai šķita pieņemams un labs risinājums. Zigrīda Ezeriņa uzslavēja režisoru par izvēlēto materiālu, simboliem un labām iestrādnēm formas vieglumā. Arī Aija Treija ieguldīto darbu izrādē novērtēja pozitīvi, uzsverot, cik ļoti izrādi bagātina oriģinālmūzika (komponists Ingmārs Zemzars). Abas žūrijas pārstāves bija vienisprātis, ka ar nelieliem uzlabojumiem, izrādei ir potenciāls gūt labu vērtējumu arī Zemgales reģiona amatierteātru skatē, jo izrādē ir jūtams gan ieguldītais darbs, gan režisora un aktieru talants.

Ļoti labi panākumi Bauskas novada amatierteātru skatē šogad arī Vecsaules amatierteātrim. Režisore Gunta Siliņa izrādi “Nakts raksti” veidojusi no latviešu autoru dzejas un prozas darbiem. Žūrija pateicās režisorei par lielo darbu, kas ieguldīts materiāla atlasē un salikumā, par darbu ar aktieriem, skaisto valodu un izrādes aktualitāti. Aija Treija atzīmēja, ka, visu izrādes laiku ir bijusi sajūta, ka aktieriem pašiem šī izrāde ir vajadzīga, caur izrādi viņi runā par sev aktuālo, turklāt runā tā, it kā teksti taptu turpat uz vietas, nevis kāds tos būtu uzrakstījis jau iepriekš.

“Pēc visu izrāžu izvērtēšanas, žūrijas komisija akcentēja to, cik būtiski ir izvēlēties labu un vērtīgu dramaturģiju, jo vairākām novada amatierteātru iestudētajām izrādēm tieši nepiemērots literārais materiāls ir bijis pirmais klupšanas akmens. Protams, vislabāk būtu izcelt un strādāt ar latviešu dramaturģiju, taču noteikti var arī meklēt ārzemju autoru darbus, un strādāt ar to tulkojumiem. Režisore un skates žūrijas komisijas pārstāve Zigrīda Ezeriņa atgādināja, ka amatierteātri Latvijā ir mazas kultūras saliņas, kas sevī ietver literatūru, mūziku, vēsturi, mākslu, un režisori ir tie, kuru darbs ir šīs saliņas kopt. Tas prasa daudz laika, daudz zināšanu un ziedošanos, bet tieši tāds ir režisora uzdevums, un par tā veikšanu – vissirsnīgākais paldies,” pavēstīja E. Māla.

Bauskas novada amtierteātru skates rezultāti:

+ 128