Rundāles multifunkcionālajā centrā sestdien, 13. decembrī, Bauskas novada pašvaldība pirmoreiz organizēja pateicības sarīkojumu audžuģimenēm «Katram mazam putniņam».
Sirsnīgajā pasākumā tika pulcētas tās audžuģimenes no Latvijas dažādām vietām, kurās aug Bauskas novada bērni. Svētku režisore un vadītāja Lilita Lauskiniece ģimenes un bērnus tajās salīdzināja ar putniem, kas sākumā ir ligzdiņā, tad izaug, izpleš spārnus un dodas pasaulē. Rūpes un mīlestību vajag visiem, arī «katram mazam putniņam»…
Sarīkojumā piedalījās 15 audžuģimenes, ģeogrāfija plaša – no Liepājas, Rojas puses, no Lielvārdes, Dobeles, Jelgavas, protams, no Bauskas novada un citām vietām, «Bauskas Dzīvi» informēja Inese Kalniņa, novada Sociālā dienesta Ģimeņu atbalsta nodaļas vadītāja. Viņa pastāstīja, ka nosūtīti ielūgumi 31 audžuģimenei, ielūgumi skaisti drukāti, aploksnēs. Daža mamma, kurai zvanīts, pat pastkastīti neesot atvērusi, jo – kurš gan mūslaikos vēstules rakstot un pa pastu sūtot. Bet skaistākus sūtījumus pat nevar iedomāties. Ģimenes no Latgales puses – Daugavpils, Preiļiem – neatbrauca, jo plosās vīrusi.
Inese Kalniņa nolasīja emocionālu fragmentu no Zanes Zustas grāmatas «Austra, mākoņi un mazais putniņš», kas ir stāsts par to, cik ģimenes var būt dažādas, kas ir ieskats atklātās sarunās par uzņemto bērnu ģimenēm, tajā skaitā – audžuģimenēm.
Noslēgumā, uzrunājot audžuģimenes Rundālē, viņa teica: «Grūti pateikt, cik lielai jābūt mīlestības pilnai sirdij, vai tas ir darbs vai pienākums, vai tā ir jūsu misija. Un pateicībā paldies ir vārds, kas viegli skan, bet sirdī dziļi iesakņojas. Paldies par gaismu ikdienā, par roku, kas pretim sniegta, par siltu sirdi, klusu spēku, par ceļu, bērnam drošu ietu.»
Viena no sarīkojuma dalībniecēm bija Elita Lecko kopā ar bērniem Danielu un Mariusu. Lecko ģimene no Pierīgas pirms kādiem diviem gadiem pārcēlusies uz Kurmenes pagasta «Vērdiņiem» Bauskas novadā. Tomēr Elita turpina strādāt Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldē, uz «Bauskas Dzīves» izbrīnu atbildēdama, ka ceļā jāpavada tik viena stunda, tikpat ilgi būtu jābrauc arī no Juglas Rīgā.
Elita Lecko uz Bauskas novada Bāriņtiesas locekles Vitas Poles aicinājumu atsaukusies un iesniegumu kļūt par audžuģimeni uzrakstījusi pirms gada. Jo Latvijā daudz bērnu, kam vajag mājas. No skatuves, saņemot apsveikumus un pateicības par smago un atbildīgo darbu, viņa sacīja: «Mums var uzlikt tikai to, ko mēs varam, neviens mums neuzliks vairāk.»
Abi bērni mācās Skaistkalnes vidusskolā – Daniela 2. klasē, Mariuss 4. klasē. Uz skolu ved gan pašvaldības autobuss, gan dažreiz arī pa ceļam audžumamma. Meita dejo, dēls sporto. Elita pastāsta, ka pie mājas laukos izveidojuši BMX trasīti, jo tur ir noderīgs uzkalniņš. Mariuss to ar savu BMX riteni jau iemēģinājis. Vasarā saaicināšot arī ciema puišus.
Māsiņu un brālīti Elitas Lecko ģimenē paņēmuši no Jelgavas novada bērnunama. Sarīkojumā Rundālē viņi satikās ar citu ģimeni, kur meitene no tā paša bērnunama. Svētku un tikšanās prieks.
Pateikties audžuģimenēm par viņu darbu sarīkojumā klātesošs bija arī labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).
Ministrs savā uzrunā sacīja: «Mēs esam kopā ar cilvēkiem, kuri prot radīt siltumu arī citiem. Un prot radīt arī ligzdas sajūtu. Mēs bieži sakām, ka katram mazam putniņam vajag savu ligzdu, bet patiesībā ligzda jau nerodas pati. To uzbūvē kāds, kurš par to rūpējas, kurš tic, ka pasaulē jābūt vietai, kur var atgriezties, kur ir silti, kur ir labi. Un es saku no sirds – jūs, audžuģimenes, esat tie, kas šo sajūtu un vietu radāt. Un bērni noteikti to jūt [..] Audžuģimenes, jūs dodat bērniem sajūtu, ka pasaule var būt laba. Ziemassvēku laikā mēs vienmēr runājam par brīnumiem, bet viens no lielākajiem brīnumiem ir cilvēka spēja uzņemt citu bērnu savā sirdī un tieši jūs to darāt katru dienu. Lai šie svētki jums visiem piepildās ar sirds siltumu, smiekliem un ticību tam, ka pasaule ir vieta, kur katram mazam putniņam atrodas sava ligzda.»
Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” otrdien, 16. decembrī.
Foto: Ivars Bogdanovs
