Anita Rozentāle
Starptautiskajā Muzeju naktī 18. maijā viesu sagaidīšanai bija rūpīgi gatavojušies Bauskas novada muzeji un dažādas kultūras vietas. Latvijā Muzeju nakts svinēta 20. reizi.
«Bauskas Dzīve» sestdienas vakarā ieskatījās un iedzīvojās norisēs Bauskas pils muzejā, Bauskas muzeja «Lejeniekos» un Rīgas Motormuzeja Bauskas filiālē.
Šogad Muzeju nakts tēma viduslaiku pilī bija «Dzīve mēra laikā». Īsa, bet izzinoša bija vienā no pils zālēm skatāmā animācija «Mēra ārsts». Tapa skaidrs, ka dakteriem tās garknābju maskas tika izveidotas un lietotas, lai ieturētu distanci no sirdzējiem, turklāt knābjos lika arī garšvielu maisiņu – smaržām, dezinfekcijai.
Īpaša bija divās pils telpās iekārtotā kunstkamera. Tas ir unikāls 16. un 17. gadsimtā Eiropā radies kolekciju vākšanas un organizācijas veids, kā tādi reto eksponātu kabineti. Lielākoties bija divu veidu priekšmetu kolekcijas: dabas eksemplāri un radības un otrs – cilvēku radītie eksemplāri. Tolaik cieņā bija arī anatomiski eksponāti. Šoreiz Bauskas pilī varēja skatīt dažādas radības, arī stikla traukos īpašā šķīdumā, piemēram, kumeliņa embriju, caunu, varēja apskatīt arī cērmes un citādus tārpus. Šie eksponāti no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes (dekāns Dr. med. vet. Kaspars Kovaļenko) krājuma un veterinārārsta baušķenieka Jāņa Bites juniora privātās kolekcijas.
Tāpat bez maksas Bauskas pilī piedāvāja muzeja ekspozīciju un izstāžu apskati; centrālā torņa ar skatu laukumu un Livonijas ordeņa pilsdrupu apmeklējumu. Pašus pirmos pils muzeja zālēs «Bauskas Dzīve» satika Leldi un Aigaru no Olaines. Viņi šai Muzeju naktij izvēlējušies Bauskas pusi – Motormuzeja filiāli un pili. Līdz uguņošanai olainieši gan Bauskā nepalika, esot boksa fani, tālab steidzās uz mājām, lai varētu noskatīties cīņu par smagā svara kategorijas čempiona titulu starp ukraiņu bokseri Oleksandru Usiku un britu Taisonu Fjūriju. Lelde un Aigars īkšķus tur par savējo – Usiku (viņš ar dalītu tiesnešu lēmumu pēc punktiem arī uzvarēja).
Muzeju nakts pasākuma noslēgumā ārpus Bauskas pils mūriem bija iespēja skatīt uguns performanci «Inferno», kuras laikā varēja vērot simbolisku jaunas dzīves un iespēju atdzimšanu, sadedzinot iznīcību un nelaimes, skaidroja pils muzeja speciāliste Elīna Jegorova. Uguns žonglēšanas priekšnesums bija gan iespaidīgs un jaudīgs, gan emocionāls ar perfektu režiju, vērtēja skatītāji.
Bauskas pili sestdienas vakarā apmeklēja 1985 interesenti.
Pavisam citāda noskaņa valdīja dzejnieka Viļa Plūdoņa muzejmājā «Lejenieki». Lauku dzīves idille – rokdarbi un amatniecība, pīrāgu cepšana, vakarēšana ar dziesmām, dančiem, kā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā pienākas. Emocionāli un mierpilni.
Apmeklētājiem atvērtas bija «Lejenieku» saimniecības ēkas. Sētā izlikti apskatei Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» austie lakati, klāt bija pašas to darinātājas. Viņas lepni izrādīja lakatus pat īpaši iestudētā dancī, ko pavadīja folkloras kopas «Trejupe» vadītājas Dainas Ārmanes akordeona spēle. Savukārt Bauskas muzeja speciāliste Ieva Bronko-Pastore ierādīja, kā no dzijas pavedieniem var izveidot putniņus. Čivinātāju darināšanā iesaistījās arī māsiņas Helga un Keita, kuras kopā ar vecākiem atbraukušas no Jelgavas novada Svētes. Viņām te viss patika, tik odi bija pārāk uzbāzīgi.
Iestājoties krēslas stundai, iedegās gaisma «Lejenieku» dzīvojamās mājas logos, caur tiem varēja skatīt dzīvi Plūdoņa mājā. Codes pagasta amatierteātra aktieri izspēlēja šīs dzīves ainiņas – vienā istabā pāris vīriešu lasīja avīzes, citā – kāda meita šuva krustdūrienā, verandā daļa ģimenes pie galda dzēra vakara tēju un vīnu, bet virtuvē pulciņš sieviešu gatavoja pīrāgus – rullēja mīklu, spieda aplīšus, veidoja un pildīja ar gaļu un šāva cepeškrāsnī.
Sarunās, vēsturnieku Raita Ābelnieka un Aigara Urtāna stāstījumos un vizuālajos materiālos varēja iepazīt Vili Plūdoni ne tikai kā izcilu dzejnieku un vienu no izcilākajiem Latvijas kultūras klasiķiem, bet arī kā personību un lielās ģimenes galvu. Kopējo noskaņu papildināja fragmenti no Viļa Plūdoņa daiļdarbiem, kā arī dziesmas ar viņa vārdiem.
Interesi raisīja Latvijas Nacionālā kultūras centra izstāde «Saimes galds».
«Lejeniekos» Muzeju nakts trīs stundās reģistrēti 357 ciemiņi, neskaitot pavisam, pavisam mazos apmeklētājus, sacīja Ieva Bronko-Pastore.
Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāle, kas iepazīstina ar 20. gadsimta auto un moto vēsturi, padomju pilnpiedziņas automobiļiem, unikāliem RAF spēkratiem un Otrā pasaules kara kaujas mašīnām, 18. maijā strādāja visu dienu un līdz pat pulksten 24. Interesentu plūsma nepārtraukta, dienas beigās saskaitīti vairāk kā 2500 apmeklētāju, «Bauskas Dzīve» noskaidroja muzejā.
Ārpusē uz laukuma savu sarkano un spoži nopulēto rallijauto demonstrēja Kristaps Dzīvītis un Mārtiņš Rudevičs – ekipāža no Bauskas novada, Latvijas kausa izcīņas uzvarētāji vēsturisko rallija automašīnu klasē 2023. gadā. Arī šogad pēc pirmajiem diviem posmiem ar 90 punktiem viņi ir absolūti līderi, par 18 punktiem apsteidzot sekotājus. Interesenti varēja apskatīt viņu pašreizējo rallija auto – 1984. gada «Audi-80 Quattro». Tā parametrus iepriekš «Bauskas Dzīvei» aprakstījis Kristaps, kurš, tuvojoties pusnaktij, jau bija devies mājup uz Jaunmārupi, – «tai ir piecu cilindru 20 vārstu dzinējs. Leģendārs «Audi» motors. Jauda ar 34 milimetru restruktoru ir 335 zirgspēki un 670 ņūtonmetri.»
Savukārt Mārtiņš arī vēlā vakarstundā vēl bija pie mašīnas, uz kuras jumta izlikts lepojās pērnā gada uzvarētāju lielais kauss. Ar viņu kopā līdz beigām izturēja arī dēls Martins. M. Rudevičs pastāsta, ka pašlaik abi kopā ar K. Dzīvīti būvējot jaunu sacīkšu auto, ļoti cerot paspēt līdz augusta posmam Cēsīs. Šis 1996. gada izlaiduma (šis gads vēl ieskaitās vēsturisko automobiļu kategorijā) «Audi A4 (B5) Quattro».
Pašreizējais «Audi-80» sākot iegūt muzejisku vērtību, katra detaļa jau īpaša un dārga, mašīnas sāk kļūt žēl. Par to Mārtiņš atklāti teic: «Līkumā jau sākam piebremzēt, nenogriezt iekšmalu, lai neaizķertu kaut ko automobilim un tamlīdzīgi, jo mašīnas žēl. Tāpēc būvējam to jauno, ar ko nebūs problēmu, varēsim braukt uz 120 procentiem, būs vēl labāki rezultāti. Ātri mums neiet, jo visu darām paši, pārsvarā tikai sestdienās, svētdienās.»
Paldies par pasākumu, bet tomēr gribas ko lūgt – turpmāk telpās iededziet gaismu! Ir apgrūtinoši ekspozīcijas apskatīt tumsā.
Paldies Bauskas pils, Lejenieku un Motormuzeja kolektīviem – jūs radījāt Muzeju nakts sajūtas. Tikai skumji, ka pārējie apskates objekti bija dienas ietvaros…
Nākamgad vēlams plašāks nakts piedāvājums….