Airika Balode
Svētdien, 4. februārī, Ceraukstes tautas namā, atzīmējot Meteņdienu, sanākušie izgatavoja maskas un tērpās tajās, lai kopīgi aizdzītu ziemu un meklētu Meteni.
Ceraukstes tautas namā īsi pirms dienas vidus jau no ārpuses bija dzirdami bērnu smiekli, spiedzieni un sajūsma par dažādajām maskām, ko turpat iestādes priekštelpā gatavoja citi pasākuma apmeklētāji. Uz Meteņdienai veltīto sarīkojumu ikviens bija aicināts ierasties tematiskā ietērpā, taču, ja tāda nebija, maskas varēja izgatavot arī uz vietas ar vietējās folkloras kopas «Laukam pāri» dalībnieku palīdzību.
Masku darināšanai tika izmantoti dažādi auduma atgriezumi, dzijas, krāsainas lentes, striķīši, plastmasas bantes un arī dabas materiāli. Dažus no tēliem bija iespējams pazīt – kaza, āzis, siena kaudzes, citi dzīvnieki, taču dažām kādu konkrētu veidolu bija grūti piedēvēt.
«Folkloras kopas «Laukam pāri» vadītāja Elīna Kūla-Braže pamācīja, kādas maskas Meteņdienā ir jāizgatavo, tāpēc uzrīkojām meistarklasi, lai var piedalīties arī tie interesenti, kuriem savu masku nav, un varam kopīgi biedēt prom ziemu,» stāsta Ceraukstes tautas nama vadītāja Dace Dervīte, «es šeit strādāju tikai pirmo gadu, tāpēc man šis ir pirmais organizētais Meteņdienas pasākums. Pie mums notiek gan tradicionāli sarīkojumi, gan mazāk apmeklēti kā, piemēram, šie, uz kuriem neierodas daudz cilvēku. Vietējiem patīk apmeklēt balles un ar bibliotēku saistītus pasākumus.»
Pēc atribūtikas izgatavošanas pasākuma dalībnieki tika aicināti doties ārā tautas nama pagalmā, lai ar folkloras kopu «Laukam pāri» piedalītos dažādās Meteņdienai raksturīgās aktivitātēs. Pirms izkustēšanās tika kurts ugunskurs, bet tā liesmas slāpēja spēcīgās vēja brāzmas, tālab pasākuma dalībnieki kopā ar folkloras kopu satupās ap uguni, lai izveidotu aizvēju, un izdziedāja nodarbei atbilstošu tautasdziesmu. Visiem sastājoties aplī un dziesmas ritmā sitot kājas, notika «kurmju dzīšana», lai tie vasarā netraucētu ražas augšanai. Tā kā sniegs vēl šajā dienā nebija no jauna uzsnidzis, laišanās ar ragaviņām šogad izpalika, bet citām rotaļām sniega trūkums netraucēja.
Uz pasākumu bija ieradusies arī ceraukstiete Lita Krjukova kopā ar meitiņu Evelīnu un dēlu Rinaldu. «Šurp atnācām, jo Meteņi ir latviešu gadskārtas svētki. Mājās šādas tradīcijas nepiekopjam, tāpēc labi, ka ir iespēja atnākt uz vietējo tautas namu, lai bērni redzētu, kas tie tādi ir. Arī bērnudārzā viņiem būs Meteņiem veltīts pasākums, bet – jo vairāk, jo labāk! Mēs cenšamies apmeklēt visus vietējos sarīkojumus,» stāsta L. Krjukova, «zinu, ka Meteņdienā mēs saucam pavasari, dejojam, lai lini gari aug, notiek arī dzijas tīšana un citas aktivitātes – tās ir senlatviešu tradīcijas. Mūsdienās šīs lietas mazāk tiek piekoptas, bet uzskatu, ka senču tradīciju saglabāšana tāpat ir svarīga.» Viņa atzīst, ka kultūras dzīve Ceraukstē ir aktīva un ar bērniem labprāt apmeklē dažādus šeit notiekošos pasākumus.
Pēc kārtīgas izkustēšanās svaigā gaisā pasākuma apmeklētāji devās meklēt Meteni. Dalībnieki sauca un lūkojās pēc Meteņa aiz kokiem, aiz mājām, aiz krūmājiem, taču tas nekur nebija redzams, līdz no tautas nama jumta uz sarīkojuma dalībniekiem tika mests sniegs, un Metenis tika atrasts. Viens no jaunākajiem pasākuma dalībniekiem skaļi atzina: «Metenis tiešām bija kosmosā!»
Mūsu senču pagānisms tiek sekularizēts. No mūsu senču pagānisma tika sistemātiski izņemti Dievi un Dievietes. Kristus kults pār mūsu senču pagānismu bradāja ar savām tupelēm. Negausīgi visu izbradājot. Bet 21. gadsimtā es varu izlabot to, ko sadarīja te krustneši un kristīgie misionāri 12. gadsimtā.