Airika Balode
Svētdien, 5. februārī, Ceraukstes tautas namā norisinājās Meteņu dienas svinības. Sanākušie devās dažādās rotaļās, izdziedāja tradicionālās Meteņu dziesmas, kā arī iesaistījās citās aktivitātēs.
«Bauskas Dzīve» ieradās pasākumā brīdī, kad interesenti Ceraukstes tautas nama zālē izgatavoja Meteņu dienas maskas. Masku pamatnē bija papīra šķīvītis ar izgrieztiem caurumiem acu vietā, raibināja tās katrs pats pēc savas izpratnes. Tika izmantota dzija un dažādu krāsu zīmuļi un krītiņi.
«Izgatavojam maskas, lai gan pieaugušie, gan bērni iejūtas Meteņu dienas svinību pasākumā, pēcāk sekos citas aktivitātes,» stāsta pasākuma organizatore Jurgita Červinska, «nezinu, kā ir bijis pirms tam un vai Meteņu diena šeit tika atzīmēta iepriekšējos gadus. Drīzāk ir bijuši bluķa vakari un citu saulgriežu atzīmēšanas pasākumi, bet Meteņu dienu es pati šogad pirmo reizi organizēju.»
Kad maskas bija izgatavotas, tad apmeklētāji devās tautas nama pagalmā, kur ar dziesmām tos sagaidīja folkloras kopa «Laukam pāri». Ieskandinot Meteņa dienu, pasākuma dalībnieki tika aicināti doties rotaļās, piedalīties dažādās tradicionālās izdarībās, piemēram, kurmju dzīšanā, kā arī sacensībās.
Folkloras kopas dalībnieki stāsta, ka Meteņa dienā jālaižas ar ragavām, tāpēc norisinājās aktivitāte, kuras laikā divām komandām bija jāizvizina komandas biedri ragavās pa noteiktu trasi pēc iespējas ātrāk. Veiklību nācās pierādīt arī ar kartupeļa nešanu koka karotē, skrienot ap koku, kā arī virves vilkšanā.
«Skatoties iepriekšējos gados, kas ir bijis tieši Ceraukstes pagastā, gribējās pacelt augšā tos pasākumus, kas jau ir bijuši, piemēram, 2021. gadā. Man tautas nams asociējas ar vairāk tādām tautiskām lietām un tradīcijām,» par pasākuma ideju stāsta J. Červinska, «kam tad mēs nodosim savas latviešu senču tradīcijas, ja bērniem nestāstīsim, nerādīsim un viņus neievadīsim šajā tradīciju pasaulē?! Tas ir mūsu kultūras mantojums, un, ja to nedarīsim, tad drīz vien aizmirsīsim, kā saulgriežus svin un pārējos svētkus, jo ir arī daudzi citi svētki, kas nemaz nav mūsējie.»
«Senās latviešu tautas tradīcijas nes sava veida maģiju, jo senie latvieši visu skatījās pēc saulītes, pēc mēness fāzēm un visa pārējā,» tā J. Červisnka, «arī ja puķītes pārstādīsi ne tad, kad vajag, tās nīkuļos. Tāpat arī ar labību, zemnieki joprojām skatās pēc vecajām sentēvu tradīcijām. Viss ir saistīts ar dabu, tāpēc, manuprāt, tas ir svarīgi.»
Pēc aktīvas izkustēšanās svaigā gaisā pasākuma apmeklētāji devās uz tautas nama zāli, kur aizvadīja kārtīgu lielīšanos, lai piesauktu sev labumu. Kāds lielījās ar saviem rakstainākajiem cimdiem, kāds ar saviem brunčiem, bet kāds no jaunākajiem pasākuma dalībniekiem padižojās ar to, ka viņam ir pati mazākā māsiņa. Kad bija notikusi kārtīga izlielīšanās, tad meklēja Meteni, kurš pēc laika tika arī atrasts.
Pasākuma noslēgumā visi cienājās ar pankūkām un siltu tēju. «Patiesībā pankūkas nav īsts Meteņu dienas ēdiens, bet tādi ir plāceņi, pīrāgi, saucamais Meteņu grūbenis un citi,» stāsta J. Červinska, «pankūkas bērniem dikti garšo, un tās bija visreālāk pagatavot. Pankūkas vairāk ir domātas Masļeņicai (slāvu kultūras svētki, kuros tiek ēstas pankūkas, simboliski aizvadot ziemu un sagaidot pavasari), kas ir līdzīga arī latviešu tradīcijām, kad notiek ziemas aiziešanas un pavasara gaidīšanas laiks. Pankūka jau savā veidolā atgādina sauli.»
Reklāma