www.bauskasdzive.lv
Cēsīs aizvadīts desmitais sarunu festivāls “Lampa”, portālu informēja nodibinājumā “Fonds atvērtai sabiedrībai “Dots””.
“Pirms deviņiem gadiem viss sākās ar sapni. Sapni un vēlmi kopā strādāt, lai Latvijā stiprinātu demokrātiju un mēs viens ar otru cieņpilnāk sarunātos. Tā dzima sarunu festivāls “Lampa”. Kopā esam gājuši garu un skaistu sarunu ceļu. Esam apliecinājuši, ka mums rūp, lai Latvijā varam dzīvot droši, jēdzīgi un laimīgi. Kopā esam radījuši vietu, kur ne tikai sarunāties par Latvijai, Eiropai un pasaulei būtisko, bet arī gūt spēku ikdienas darbam. Tāpēc jubilejas sarunu festivālu “Lampa” it īpaši redzam kā vietu, kur smelties un gūt spēku savu sapņu un mērķu īstenošanai, savai un Latvijas izaugsmei,” atklājot festivālu, pauda sarunu festivāla “Lampa” direktore Ieva Morica. Viņa kopā ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, “Swedbank Latvija” valdes priekšsēdētāju Lauri Menci, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Matesoviču un Vācijas vēstnieku Latvijā Kristianu Heltu (Christian Heldt) atklāja festivālu uz skatuves “Dots” Cēsu pils parkā.
Festivālā, kas noritēja 5. un 6.jūlijā, 247 rīkotāji piedāvāja pasākumus par tādām tēmām kā, piemēram, izglītība, finanses un ekonomika, drošība un tieslietas, Eiropa un pasaule, valsts un sabiedrība, kultūra un prāta atpūta, vide un ilgtspēja, mediji, mākslīgais intelekts un tehnoloģijas, mentālā veselība. Tāpat bija iespēja piedalīties dažādās interaktīvās un izklaidējošās spēlēs, darbnīcās, diskusijās, sarunās, vērot iestudējumus un sporta pārraides, kā arī būt lieciniekiem raidierakstu dzīvajam izpildījumam.
Pasākumi notika uz skatuves “Dots”, “Minilampa”, “Apgaismo”, “Uzzibsnī”, “Spuldze” un citām, gan arī dažādās citās vietās. Tāpat festivālā norisinājās “Politiķu cepiens”. Bija arī padomāts par pieejamības risinājumiem ikvienam interesentam. Rūpējoties par festivāla pieejamību visām sabiedrības grupām, daļai pasākumu tika nodrošināts tulkojums zīmju valodā un teksta reāllaika transkripcija.
Uz skatuves “Dots” bija šī brīža notikumiem veltītas sarunas un diskusijas, piemēram, par demokrātiju un valsts drošību, gan “tviterlinča” tiesu un politiķu sarunāšanās kultūru, par mākslīgo intelektu, inovāciju un neražu smalkajiem stāstiem.
Uz skatuves “Apgaismo” līdzās citiem diskusiju tematiem notika sarunas par to, kā mākslīgais intelekts ietekmēs Latvijas un politiķu nākotni. Līdztekus norisinājās saruna par to, vai, sarunājoties latviešu valodā, pārāk bieži piesātinām valodu ar anglicismiem un vai tas rada draudus, kas noliek valodu uz “izmiršanas līnijas”.
Vai Latvijai piemīt superspējas un vai latvieši ir uzvarētāju nācija, varēja uzzināt skatuves “Uzzibsnī” apmeklētāji. Tāpat varēja iegūt zināšanas, piemēram, par to, kā Latvijas gaišākie prāti izglābs Baltijas jūru, kā neaizdedzināt savu māju, vai “Teslai” pirmais sapelnīs inženieris vai influenceris, kas pievelk vai nepievelk jauniešus reģioniem, vai dzīve bez seksa atrisina visas problēmas. Skatuves “Spuldze” dienaskārtībā bija tādas tēmas, kā, piemēram, stereotipu laušana, ēnu ekonomikas mazināšana un dzīvnieku tiesības.
Reģionu skatuvē, kas tapusi sadarbībā ar “British Council” pārstāvniecību Latvijā, bija dzirdami visdažādāko Latvijas reģionu dalībnieku viedokļi, diskutējot un runājot par reģionu aktualitātēm un vietējo iedzīvotāju iespējām ietekmēt apkārt notiekošo.
Tiem, kas uz Cēsīm atbraukt nevarēja, daļu no festivāla diskusijām bija iespējams vērot arī tiešsaistē festivāla mājaslapā un “LMT Viedtelevīzijā”.
Pasākuma rīkotāji norāda, ka festivāls ir liela mēroga iniciatīva, atvērta platforma, kuras saturu veido vairāk nekā 300 organizācijas un aktīvi cilvēki, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām.
Festivāla komandu veido nodibinājums “Fonds atvērtai sabiedrībai “Dots””, AS “Swedbank”, reklāmas aģentūra “Armadillo”, komunikācijas vadības aģentūra “Deep White”, Cēsu novada pašvaldība un “British Council”. Festivāla mājvieta ir Cēsu pils parks, bet tā iedvesmas avoti ir līdzīgi demokrātijas festivāli Dānijā, Zviedrijā un Igaunijā.
Neredzu no šā festivāla jēgu. Neredzu.
Nu, ja – jēgas nav tāpēc, ka par tev tuvo un izdomāto neopagānismu neviens tur nerunāja!
Tā lampa ir rupors. Koalīcijas rupors. Tāpēc dīķī bija tikai divas pīles.
Esmu skatījies sarunu festivālu “Lampa” pa TV. Seklas sarunas ne par ko. RTU ĶMLF lekcijas un labori, kā arī LU BF (1. jūlija ir cits nosaukums) lekcijas un labori ir krietni vērtīgāki. Bet te bija tukšrunātāji. Pat pieņemot, ka cilvēki ir izglītoti, viņi nerunāja kā speciālistiem pienāktos. Piemēram, tu esi humanitārijs un spriedelē par humanitāru tēmu. Bet valoda kā skolēnam, kam nav pat bakalaura. Glosārijs ir tukšs.
Jānim Rozembergam vajadzēja parunāt kā ierēdnes Rasas Siliņas meita tika pie pašvaldības atbalsta studēšanai privātajā, maksas koledžā ārzemēs. Un RTU Cēsu filiālei ir jāpajautā, kāpēc vidzemnieki tiek sūtīti uz neremontētā, noplukušām kojām Teikā, Laimdotas ielā 2A? Un kāpēc RTU starp inženieriem ir 70% atbirums? Pagaidām esmu pliks un nabadzīgs. Pēcāk šos jautājumus kameras priekšā uzdošu. Būs cepiens. Un vel par ierēdņu algām ir ko parunāt.
Atbilde uz komentētāja Skolnieciņam komentāru. Tik tiešām Cēsīs ir padaudz kristīgo sektu.
Uz priekšu – dibini vēl vienu “neopagānisko” sektu! Būsi (patiesībā jau esi) sludinātājs!
Atbilde uz komentāru Skolnieciņam. Sludinātājs es neesmu. Naudu ar reliģiju nepelnu. Man nepatīk informācijas vakuums, kad patiesība ir tikai ābramisko reliģiju – jūdaisma, kristietības, sātanisma, islāma – pusē. Un man nav žēl par senču politeismu runāt, par vecās Eiropas politeiskajām reliģijām, ko bilst. Asatru/Vanatru. Druidrisms. Vikka. Hellēnisms. Ridnovirstvo. Dievturība/Romuva. Par šīm reliģijām attiecīgās grāmatas es savas dzīves laikā par savu naudu pacentīšos izdot latviski un nopublicēt. Jo uzskatu, ka informācijas brīvībai ir jābūt. Atšķirībā no kristiešiem mans mērķis nav pelnīt naudu ar reliģiju. Jo zināšanām ir jābūt bezmaksas, pietam puslīdz brīvi pieejamām.