www.bauskasdzive.lv
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 1. un 2.jūnijā norisinājās tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas izstrādājumu gadatirgus, kas šogad notika jau 52. reizi. Tajā savu preci piedāvāja vairāk nekā pieci simti amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Bija arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tika izrādīts maizei un abrai, simboliski daudzinot latviskās vērtības.
Gadatirgū vairāk nekā pieci simti meistaru piedāvāja apskatīt un iegādāties keramikas izstrādājumus, dažādus pinumus, ar tradicionālām apstrādes metodēm darinātus koka priekšmetus, ādas izstrādājumus, metālkalumus, rotkaļu darinātas rotas, audēju austus galdautus, dvieļus, lakatus un segas, adījumus un tamborējumus, varēja iegādāties apģērbu, dabīgo kosmētiku un pirtslietas, kā arī rotaļlietas, sveces, stikla, poligrāfijas izstrādājumus u.c. Bija visāda veida maizīte, rauši, pīrāgi, cepumi, piparkūkas, kūpināta gaļa un desas, zivis, piena produkti, medus, ziedputekšņi, vasks, gan svaigi dārzeņi, ogas un augļi, gan konservējumi – mērces, sīrupi, ievārījumi, kaņepju izstrādājumi, cigoriņu kafija, dabīgās tējas, sukādes, konfektes, saldējums un dažādi dzērieni.
Tirgū varēja ne tikai iegādāties tautas lietišķās mākslas darinājums, bet bija virkne amatnieku, kas savas prasmes bija gatavi arī rādīt un mācīt. Varēja apgūt pirmās iemaņas keramikas darbnīcā, skalu grozu pīšanā, vilnas vērpšanā, burbuļsaktu kalšanā, piekariņu gatavošanā, karošu grebšanā, pastalu gatavošanā, celaiņu aušanā, knipelēto mežģīņu darināšanā u.c. Tirgus laukumā varēja vērot, kā koka amatnieks Juris Balodis divu tirgus dienu laikā izgreba abru.
“Latvijā nav daudz kultūras notikumu, kas noturētu tik nezūdošu interesi jau vairāk nekā 50 gadus. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgum Latvijas kultūrtelpā ir ļoti nozīmīga vieta un tas allaž bijis arī svarīgs tautas nacionālās pašapziņas stiprinātājs. Līdzīgi kā dziedātāji un dejotāji pulcējas Dziesmu un Deju svētkos, tā amatnieki un tautas lietišķās mākslas meistari ik gadu sabrauc no visām Latvijas malām, lai rādītu savas prasmes, dalītos ar pieredzi un smeltos jaunus iespaidus turpmākajam darbam. Mūsu gadatirgus ir nozīmīgs arī, lai ieinteresētu jauno paaudzi pārmantot seno amatu prasmes,” uzsver muzeja direktore Zanda Ķergalve.
Starp daudzajiem tirgotājiem un gadatirgus apmeklētājiem arī šogad bija vairāki mūspuses novadnieki.
Forši nopelna muzeja liekēži. Zinu diezgan smalki to lietu kā ilggadējais dalībnieks. No amatniekiem tur reti kāds pēdējos 10 gadus tiek cauri ar pašizmaksu, peļņas, protams, nekādas. Onānisms brīvā dabā.