www.bauskasdzive.lv
Ar vērienīgu pasākumu programmu pieminēts Barikāžu laiks, kas Latvijā piedzīvots pirms 33 gadiem. Dziesmotās revolūcijas zīmē no 13. līdz 20. janvārim notika dažādi atceres pasākumi. Tos svinīgi noslēdza koncerts “Iet un nākt” Rīgas Doma baznīcā.
Sestdien, 20. janvārī, 1991. gada barikāžu muzejs rosināja Rīgas korus iedzīvināt Dziesmotās revolūcijas tēmu un patriotisko atmodas laika garu un visas dienas garumā sadziedāties ar klausītājiem, brīvi stāvot aplī ap ugunskuru Doma laukumā. Visi Rīgas iedzīvotāji tika aicināti nākt, pievienoties, sadziedāties. Sadarbībā ar biedrību “Tavi draugi” notika arī vērienīga ierakumu sveču gatavošana Ukrainai.
Sestdien Doma laukumā 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītu uzrunu teica Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un kopā ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām aizdedzināja ugunskuru.
“Mūsu svarīgākais uzdevums ir nosargāt brīvību un neatkarību,” sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka katrai paaudzei ir savas barikādes. “1991. gadā mēs visi cīnījāmies par mūsu trauslo brīvību. Šodien mūsu lielākais un svarīgākais uzdevums ir šo brīvību un neatkarību nosargāt,” paziņoja prezidents. Viņš uzsvēra, ka to var darīt gan stiprinot mūsu valsti, gan palīdzot Ukrainai, gan arī ikdienā, darot visu, lai Latvija būtu tāda, kādu to vēlējās redzēt cilvēki, kuri toreiz bija uz barikādēm.
Savukārt 1991 .gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais aicināja ne tikai pieminēt barikāžu laikā kritušos, bet arī svinēt mūsu tautas uzvaru, kas nosargāja demokrātiju un savu valsti. Viņš lūdza pievienoties koriem, kuri Doma laukumā pie barikāžu ugunskura dziedāja Atmodas laika dziesmas. “Dziesma tā ir mūsu spēks un mūsu nevardarbīgās pretošanās ierocis,” norādīja R. Zaļais.
Ministru prezidente Evika Siliņa: “’Latvijā jau uzaugusi vesela paaudze, kurai barikāžu dalībnieki un visi Trešās atmodas notikumu virzītāji devuši iespēju piedzimt un dzīvot brīvībā un demokrātijā, izkopt mūsu tautas kultūru un būt savas dzīves noteicējiem.
Barikāžu sargu drosme ir iedvesmas avots mūsu tautai, kas atkal un atkal pierādījusi, ka grūtos laikos spējam kopā celties kājās un pastāvēt par to, kas mums ir svēts – mūsu Latviju, latviešu valodu un brīvību.
Neatkarību neviens neuzdāvināja. Mūsu mūžīgā piemiņā ir tie barikāžu varoņi, kuri par brīvību samaksāja augstāko, dzīvības cenu. 20. janvārī godinām visus, kas piedzīvoja represijas tāpēc, ka ticēja brīvai Latvijai un iestājās par to.
Daži barikāžu laiku atceras, it kā tas būtu bijis tikko, citiem tā ir tāla pagātne. Aicinu bērnus, skolēnus, studentus runāt ar barikāžu aizstāvjiem un citiem neatkarības atgūšanas laika aculieciniekiem.
Iesaistījās visi uz barikādēm sanākušie – kāds kurināja ugunskurus, kāds smērēja maizītes un dalīja tēju, kāds veda smago tehniku un krāva betona bluķus, kāds stiprināja sanākušo mundrumu ar dziesmām. Galvenais, ka visus apvienoja vēlme kopīgi aizstāvēt Latviju, lai kas arī nenotiktu.
Nekas mūsu tautu nesalauzīs, jo esam vienots, nesatricināms spēks – pirms 33 gadiem, tagad un vienmēr. Dievs, svētī Latviju!”’
Līdz pat vēlai sestdienas pēcpusdienai Doma laukumā jaunsargu uzraudzībā dega piemiņas ugunskurs, pie kura notika Rīgas koru un skatītāju sadziedāšanās. Bija apskatāma 1991. gada barikāžu muzeobusa ekspozīcija, kā arī īpaša lielformāta fotogrāfiju izstāde “Dziesmotā revolūcija”, izstādes kurators ir Renārs Zaļais.
Tradicionāli, kā katru gadu, 20.janvāri kā savu otru dzimšanas dienu atzīmēja vairāki bijušie Bauskas miliči, kuri varonīgi aizstāvēja toreizējo Iekšlietu ministrijas ēku. Arī šogad 1991.gada barikāžu muzejā 20.janvāra rītā tikās un visu dienu līdz vēlam vakaram kopā pavadīja 6 no toreizējiem IeM ēkas aizstāvjiem- baušķeniekiem -Renārs Zaļais, Valērijs Markuns, Agris Kociņš, Māris Kļaviņš, Didzis Traumanis un Aleksandrs Matvejevs. Ar klusuma brīdi tika pieminēti 1991.gada barikāžu laikā bojā gājušie un kopš 1991.gada janvāra aizsaulē aizgājušie barikāžu aizstāvji.
Arī šogad pēc ugunskura iedegšanas visi devās nolikt ziedus pie barikāžu aizstāvju atdusas vietām II Meža kapos, bet 1991. gada barikāžu muzejā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs un iekšlietu dienestu vadība tikās ar barikāžu dalībniekiem, barikāžu laikā pret Iekšlietu ministriju vērstajā bruņotajā uzbrukumā cietušajiem darbiniekiem, kā arī bojā gājušo milicijas darbinieku ģimenes locekļiem.
Katru gadu Iekšlietu ministrija piemin 1991. gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija uzbrukums Iekšlietu ministrijai 1991. gada 20. janvārī, kura laikā apšaudē smagi ievainoja Bauskas milicijas darbiniekus – Aļģi Simanaviču, Renāru Zaļo, Jāni Jaseviču un Valeriju Markunu, bet valdības apsardzes dienesta vada komandieris milicijas leitnants Vladimirs Gomanovičs un iekšlietu daļas inspektors Sergejs Konoņenko gāja bojā.
Vēl un vēl tika akcentēts, ka tieši Bauskas miliču saujiņa prata pārvarēt savas iekšējās bailes un stāties pretī naidniekam un tā panākt lūzumu vēsturiskajos notikumos!
Savukārt pēc tam notika ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā, kā arī pie bijušās Iekšlietu ministrijas ēkas, kur izvietota piemiņas plāksne 1991.gada barikāžu laikā bojā gājušajiem ministrijas darbiniekiem.
Vakarā pulksten 18 Rīgas Domā Rīgas dome iedzīvotājus aicināja uz koncertu “Iet un nākt”. Programma ļoti bagāta un nopietna–Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas “Daugava” daļas, Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem “Cements” un Jēkaba Jančevska “Poga” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Jaunā komponista Jēkaba Bernāta kantāte “Manā pusē” šajā koncertā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu. Tika atskaņoti arī Raimonda Tigula oratorijas “Jūras grāmata” noslēguma daļa “Mīlestības jūra”, kā arī Uģa Prauliņa balāde “Dievaines”.
Teksts: Ingrīda Punka
Foto: Ingrīda Punka
Lai Latvju Dievi svētī it visus Latvijas patriotus!