Airika Balode
Sestdien, 21. janvārī, Iecavas kultūras nama zālē norisinājās koncerts «Caur kupenām uz Dziesmu svētkiem», kurā piedalījās trīs kori no Bauskas novada, kā arī koris no Rīgas.
Koncertā dziedāja Bauskas novada jauktais koris «Kamarde» no Gailīšu pagasta, Īslīces pagasta jauktais koris «Četri vēji», Iecavas novada jauktais koris «Iecava», kā arī Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) jauktais koris «Aura».
«Šodien mums tāds ziemīgs koncerts, jo, kad domājām par to, tuvojās Ziemassvētki un kupenas bija visās malās, tāpēc arī koncerta nosaukums ir «Caur kupenām uz Dziesmu svētkiem»,» koncertu atklāja koru «Iecava» un «Četri vēji» vadītājs Uģis Matvejs, «prieks, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma šeit, Iecavā, atsākas normāla dzīve un beidzot ir arī viens kora koncerts. Uzstāšanās secība būs pavisam vienkārša – mazākais koris, tad nedaudz lielāks koris, tad vēl lielāks koris, un beigās visi kopā, un publikā paliks tikai iecavnieki.»
Pirmais uz skatuves kāpa koris «Kamarde» no Gailīšu pagasta, ar to strādā diriģente Anna Matveja un kormeistare Lelde Šmīdberga. Koris izpildīja tautasdziesmu «Sit kociņu pie kociņa, lai rit saule vakarā!» Andra Kontauta apdarē, Imanta Ziedoņa un Imanta Kalniņa «Mūžu mūžos būs dziesma», kā arī tautasdziesmu «Saule brida rudzu lauku» Ilonas Rupaines apdarē.
«Es teiktu, ka mums veicas arvien labāk,» par gatavošanos Dziesmu svētkiem stāsta A. Matveja, «protams, pēc pandēmijas nevienam korim nav bijis viegli atsākt nodarbības klātienē, bet šogad korim ir pievienojušies jauni, apņēmības pilni dziedātāji, kuri apķērīgi visu iemācās.» Šī gada Dziesmu svētku repertuāru A. Matveja atzīst par sarežģītāku tā iemesla dēļ, ka šogad koristiem jāgatavojas diviem koncertiem – kora lielkoncertam un noslēguma koncertam, kur katrā no koncertiem ir atsevišķs repertuārs. Viens no tiem sastāv no vairākiem jaundarbiem, savukārt otrā ir jau zināmas dziesmas, tomēr jaunajiem koristiem arī tās ir jāmācās no jauna. «Es šo uzskatu par lielu izaicinājumu pēc garās pauzes,» stāsta A. Matveja, «visgrūtāk veicas tieši ar jaundarbiem, kā arī dziesmām, kuras tika vairākkārt mainītas un labotas. Tie ir skaņdarbi, kur dalās vīriešu un sieviešu balsis, un, ja katram ir jādzied sava balss vai pa diviem viena balss, tad tas nav viegls uzdevums.»
Par vienu no galvenajiem izaicinājumiem kora «Kamarde» vadītāja A. Matveja atzīst arī dziedātāju sastāvu, bet ar to viņiem pamazām ir izdevies tikt galā, jo esot apņēmības pilni gatavoties Dziesmu svētkiem. «Līdz skatei vēl ir daudz darba, bet sestdienas koncertā Iecavā bijām ar mērķi gatavoties skatei un uzstāties ar dziesmām, ko no repertuāra skatē var izlozēt vai izvēlēties,» stāsta A. Matveja, «es teiktu, ka pēc koncerta ir laba izjūta. Kā man koristi teica, «Kamardei» tas ir diezgan raksturīgi – koncertā un skatē nodziedāt labāk nekā līdz tam mēģinājumos.» Diriģente teic, ka dziedātāji dienā pēc koncerta rakstījuši, ka priecājoties, ka otrdien jau atkal varēs satikties mēģinājumā un kopā dziedāt. «Koncerts deva papildu stimulu, un brīdī, kad tika dziedātas kopdziesmas, koristiem radās vēlme sagatavoties svētkiem vēl labāk,» tā A. Matveja.
Apgūstams īpaši plašs repertuārs
Pēc «Kamardes» uzstājās Īslīces jauktais koris «Četri vēji», kura vadītāji ir Uģis Matvejs, Anna Matveja un Lelde Šmīdberga. «Nosaukums ir tāds tāpēc, ka kora mājvieta ir Īslīcē, bet dziedātāji brauc no visām iespējamajām pusēm, tāpēc izdomājām, ka nosaukums būs «Četri vēji»,» stāsta U. Matvejs. Koris uzstājās ar dziesmu «Ciānas bērni», kuras teksta autore ir Aspazija un komponists Emīls Dārziņš, Valta Pūces un Ineses Zanderes dziesmu «Ik rudeni valodiņa», kā arī Raimonda Paula dziesmu «Sasala jūrīna».
«Gatavošanās Dziesmu svētkiem notiek ļoti rūpīgi, mēģinājumi mums ir katru nedēļu,» atklāj U. Matvejs, «repertuārā kaut kas ir grūtāks, kaut kas nav. Šogad ir liels dziesmu skaits, tik daudz tāpēc, ka ir divi dažādi koncerti – viens tikai koriem, bet otrs visiem svētku dalībniekiem kopā.» Koru skate norisināsies 15. aprīlī, un U. Matvejs atzīst, ka līdz tam jāpaveic vēl daudz.
«Apstākļi ir visādi – gan slimošana, kas iztraucē kaut ko, gan telpu trūkums reizēm var gadīties. Īslīcē arī tagad kultūras namā remontē vienu telpu, un mums ir neliels apgrūtinājums līdz ar to,» par izaicinājumiem pastāsta U. Matvejs. Viņš teic, ka vēlas organizēt koncertu Bauskā pirms skates, taču pagaidām vēl nezina, vai tas izdosies.
Pārmācīšanās grūtāka nekā iemācīšanās
Iecavas novada jaukto kori «Iecava» vada Linda un Uģis Matveji. «Manuprāt, šis ir lielākais Bauskas novada koris,» par «Iecavu» pirms uzstāšanās saka U. Matvejs. Koris izpildīja komponista Pētera Plakida un teksta autora Jāņa Petera «Ar dziesmu dzīvībā», Pētera Vaska un Andreja Eglīša dziesmu «Savā tautā», kā arī Artura Maskata «Jāņu dziesmu».
«Tā kā mēs šim procesam cenšamies pieiet ļoti apzinīgi, tad es teiktu, ka mums iet grūti, jo ir liels dziesmu daudzums,» par gatavošanos Dziesmu svētkiem stāsta L. Matveja, «kopā ir vairāk nekā 40 dziesmas, no kurām daudzas ir sarežģītas, smagas. Piemēram, viena dziesma, kuru jau pagājušajā gadā paspējām iemācīties, tagad ir pārtaisīta. Tas pārmācīšanās process ir daudz garāks nekā iemācīšanās, jo cilvēki automātiski dzied tā, kā ir iemācījušies iepriekš.» L. Matveja cer, ka rezultāts skatē būs labs, jo grūtākās dziesmas koncertā jau tika izdziedātas, un, pēc diriģentes domām, viņiem veicās labi. «Mēs strādājam «melnām mutēm», un laika ir tik, cik ir. Vajadzētu mēģinājumus divas reizes nedēļā, bet nevaram to atļauties ne laika ziņā, ne arī kāds šo procesu finansēs, ņemot vērā, cik maksā degviela un viss pārējais,» paskaidro L. Matveja.
Par lielāko izaicinājumu L. Matveja atzīst visa repertuāra apguvi laikā. «Grāmatas saņēmām tikai oktobrī, un tur bija daudz jaunu dziesmu, kā arī labojumi jau vecajām, tāpēc iemācīties repertuāru arī ir lielākais izaicinājums,» stāsta kora «Iecava» vadītāja L. Matveja, «pašlaik lielāko uzmanību pievēršam tām dziesmām, kuras skatē būs izlozējamās. Tomēr ir daudz arī to dziesmu, kuras var izvēlēties, tāpēc jāpaspēj iemācīties arī tās, lai koristi svētkos jūtas komfortabli, zinot repertuāru.»
Iecavā 27. maijā norisināsies Mazie dziesmu un deju svētki, tiem izvēlēšoties kādas skaistākās dziesmas. Tas esot izaicinājums – vieniem pašiem nodziedāt lielu daļu no Dziesmu svētku repertuāra, tāpēc meklējot kādus draugus, kas grib nākt talkā, ar ko kopā uzstāties koncertos. Tomēr L. Matveja teic: «Draudzības koncertu, iespējams, vairs nebūs, jo tas ir arī naudas jautājums – uzaicinot draugus, gribas arī kādu pasākumu pēc koncerta. Šis koncerts pagaidām bija lielākais, ko bijām ieplānojuši šajā sezonā.»
Darbs ar kopskanējumu
Koncertu noslēdza LU FMOF koris «Aura», kura vadītājs ir Edgars Vītols. Koris izdziedāja Pētera Barisona dziesmu «Latvijā», Ulda Stabulnieka un Ojāra Vācieša dziesmu «Barons», kā arī Raimonda Paula «Tautasdziesmu».
Diriģents E. Vītols vada gan kori «Aura», kas piedalījās koncertā, gan arī kori «Aurum». Lai gan koru nosaukumi ir līdzīgi, tie tomēr ir divi dažādi kori. «Koris «Aurum» izveidojās pavisam nesen. Koris «Aura» kā universitātes koris ir studentu koris, bet tad jauniešiem pienāk laiks dibināt ģimeni, precēties, būvēt māju, ņemt kredītu, un tad šie cilvēki, kas iepriekš dziedāja «Aurā», sanāca kopā, un izveidojās vēl viens kora sastāvs,» par koriem «Aura» un «Aurum» stāsta E. Vītols, «dejotājiem ir dažādu paaudžu kolektīvi, bet koriem tā nav, tāpēc mums ir divi atsevišķi sastāvi, tomēr tie visi ir mani koristi, no kuriem daudzi dzied jau no skolas gadiem. Studiju programma ir tikai trīs gadi, tāpēc dziedātāji nāk dziedāt arī pēc studijām.»
«Aura» cenšas daudz koncertēt, jo ir jāapgūst repertuārs, teic E. Vītols. Viņš stāsta: «Mēs esam viens no tiem kolektīviem, kas cenšas iemācīties repertuāra grāmatas no vāka līdz vākam. Jāuzsver, ka šogad Dziesmu svētku programmā ir divi koncerti, tāpēc repertuārs ir ļoti apjomīgs, bet vēl ir tikai janvāris, un mēs pakāpeniski gatavojamies.» Diriģents atzīst – tādēļ, ka šogad ir Dziesmu svētku 150. gadadiena, daudzas dziesmas no repertuāra Dziesmu svētkos ir skanējušas jau iepriekš. «Protams, ir augstas grūtības pakāpes skaņdarbi, ir vidējas grūtības pakāpes darbi un arī tādi, kas koru dziedātājiem jau ir labi zināmi,» tā šī gada Dziesmu svētku repertuāru raksturo E. Vītols, «zināmu sarežģītību rada jaundarbi, kas ir tapuši tieši šiem Dziesmu svētkiem, tai skaitā svētku tituldziesma «Tīrums».» E. Vītols teic, ka gatavošanās procesā svarīgi ir attīstīt kora kopskaņu, ko varēja sākt apgūt tikai šajā sezonā, jo pandēmijas dēļ tikties nebija iespējams. «Tas neiet tik viegli, jo var apgūt balsi, bet nav balss skanīguma un jaudas, jo mājās to izdarīt nevar – citam ir ģimenes locekļi, kuri neatbalsta skaļu dziedāšanu, citiem ir kaimiņi, kādam varbūt mājdzīvnieks sāk riet, kad kāds skaļi dzied, tāpēc tas nav tik vienkārši,» stāsta E. Vītols.
«Lielākais izaicinājums ir mums pašiem, kora dziedātājiem, pierādīt, ka Dziesmu svētku 150. gadadienai ir nozīme tam, ka ir atsevišķs koru koncerts, kas šo programmu paplašina,» akcentē E. Vītols, «otrs izaicinājums, kas gan neattiecas uz mums, ir koru sastāvs, dziedātāju trūkums.»
Koncerta noslēgumā Iecavas kultūras namā izskanēja dziesma «Pūt, vējiņi!», kuras laikā visi klātesošie piecēlās kājās, lai izrādītu cieņu dziesmai un pateicību par skaisto koncertu.
Reklāma