Airika Balode
Sestdien, 13. janvārī, Iecavas kultūras namā norisinājās amatierteātra «Trubadūrs» piecu gadu jubilejas sarīkojums «Dzīve kā teātris». Kolektīva vadītāja un dalībnieki dalās piecos darbības gados piedzīvotajā.
Iecavas kultūras nama amatierteātris «Trubadūrs» tika dibināts 2019. gadā – tātad nostrādāti pieci gadi. Svētku gaitā klātesošajiem tika pastāstīts vairāk par amatierteātri, piemēram, par tā dalībniekiem, kas ir dažādu profesiju pārstāvji – pārdevējas, skolotājas, mediķi, sociālie darbinieki un citi.
«Piecu gadu garumā mūsu kolektīvu kuplinājuši 23 lieliski aktieri, katrs ar savu individuālo, neatkārtojamo pienesumu,» stāstīja «Trubadūra» vadītāja Lilita Gārbena. «2019. gada janvārī pēc manas iniciatīvas uz pirmo mēģinājumi pulcināju teātra mīļus Iecavā. Kultūras nama vadītāja Alma Spale teica, lai mēģinu, un tad jau redzēs, kas no tā sanāks. Man par lielu pārsteigumu atnāca kādi 17 cilvēki, daži bija arī manis pašas uzrunāti. Mans pārsteigums pārgāja bailēs – ko ar tik daudziem teātra spēlētājiem darīt, tas taču gandrīz kā nacionālais teātris Iecavā! Bet ir tāds sens teiciens: «Acis darba izbijās, rokas darba nebijās». Tad nu uzstādīju sev izaicinājumu – lai apmierinātu visus spēlēt gribētājus, jāiestudē divas lugas.»
Jau tā paša gada jūnijā divas komēdijas piedzīvoja pirmizrādi. Kolektīvs sevi nodēvēja par komēdijteātri, jo visa dzīve jau tā esot pilna ar problēmām, tāpēc gribēja, lai skatītājs, atnākot uz izrādi, var atpūsties un pasmaidīt par dažādām komiskām dzīves ainiņām. «Jo – kas tad ir dzīve? Dzīve ir teātris, tikai bez mēģinājuma,» sacīja L. Gārbena.
Uz dzimšanas dienas svinībām bija ieradušies arī tuvāki un tālāki amatierteātri no Bauskas novada, lai ar septiņu minūšu garām izrādēm par tēmu «Dzīve kā teātris» sveiktu kolēģus no Iecavas viņu jubilejā. Sveicēju vidū bija Rundāles amatierteātris «Stella», Uzvaras amatierteātris, Īslīces amatierteātris «Dadži», Valles amatierteātris «Briedīši» un Svitenes amatierteātris «Šurumburums».
«Pati esmu ienācēja Iecavā, un, kad pārvācos uz dzīvi šeit, gribēju spēlēt teātrī, taču Iecavā tajā laikā amatierteātra nebija – tikai jauniešu teātra trupa. Man pašai pieredze spēlēt teātrī jau bija, tāpēc domāju, ka Iecavā arī vajag teātri,» par kolektīva pirmsākumiem sarunā ar «Bauskas Dzīvi» pastāsta L. Gārbena. «Pašlaik esošajā sastāvā esam deviņi dalībnieki – tagad iestudējam divas lugas. 24. februārī pirmizrādi piedzīvos izrāde «Opis meklē omi», taču maijā plānota pirmizrāde, kurā piedalīsies arī šīs sezonas jaunpienācēji. Vēlamies ar izrādi uzstāties arī vasaras saulgriežu laikā.»
«Trubadūra» kolektīvu tā vadītāja raksturo ar vārdu «ģimene» un atzīst, ka teātrī darbojas tie cilvēki, kuri vēlas atpūsties no ikdienas, pasmieties, satikties un pozitīvā gaisotnē pavadīt savu laiku. «Pati sev novēlu neizsīkstošu enerģiju, kā arī nepazaudēt to, kas ir. Kolektīvam novēlu saglabāt savu mīlestību pret teātri,» tā L. Gārbena.
Iecavniece Gunta Koško ir «Trubadūra» dalībniece kopš kolektīva pirmsākumiem, un viņa pastāsta, ka kopai pievienojusies, jo teātrī spēlējusi jau skolas laikā un tā ir viņas sirdslieta. «Spilgtākās atmiņas ir no mūsu pašas pirmās izrādes, jo mēs visi bijām nervozi un satraukušies – nezinājām, cik skatītāju ieradīsies, jo tajā laikā Iecavā amatierteātra izrādes nebija tik zināma lieta. Par spīti tam visam, mums ļoti labi izdevās – bijām gandarīti par paveikto,» stāsta G. Koško. «Mūsu vadītāja Lilita ir ļoti daudzpusīga režisore, kura prot mūs uzmundrināt, kā arī sarāt, ja tas ir nepieciešams. Mēģinājumi reizēm notiek darba dienas beigās, kad esam jau saguruši, bet Lilita prot mūs «sapurināt», lai mēs spētu iejusties savā lomā un darboties.» Kolektīvam amatierteātra dalībniece novēl būt sev pašiem un būt vēl labākiem, jo ir ievērojusi, ka trupas dalībnieki, gadiem ejot, ir atraisījušies un sākuši sevi pierādīt aizvien labāk.
Atskatoties uz piedzīvoto, par teātri tika pastāstīts, ka «Trubadūrs» ir iestudējis vairākas izrādes un piedalījies dažādos festivālos. 2019. gada jūlijā kā jauns kolektīvs devies uz Latvijas amatierteātru salidojumu Alūksnē un piedalījies teātra svētku gājienā «Uzspoguļo!» – kā paši jaunākie dalībnieki «Trubadūrs» gājienā devās pirmie. Ar iestudējumiem dalībnieki devušies viesizrādēs uz Ziemeļu bibliotēku Iecavā, Āni, Saldus novada Rubas un Ezeres pagastu, Krimūnu pagastu Dobeles novadā un arī Ozolnieku pansionātu.
«Trubadūram» ir arī pieredze dalībā amatierteātru skatē Bauskas novadā, kurā tika spēlēta viena no repertuāra komēdijām. «Kā režisore vienmēr esmu teikusi, ka spēlējam skatītājam un darām to no sirds, taču šī bija reize, kad mūsu domas nesakrita ar žūrijas skatījumu un vērtējumu,» piemetināja L. Gārbena. Viņa atzina, ka ir patiesi laimīga un gandarīta par savu pašreizējo kolektīva sastāvu un iespēju darboties Iecavas kultūras namā.
«Veicot jebkuru darbu, veidojas pats tā darītājs – to varu attiecināt uz mums katru šajā jubilejās reizē. Saku paldies visiem dalībniekiem šo piecu gadu garumā par iespēju kopā paspēlēties un radīt sasniedzamu un baudāmu rezultātu. Paldies arī iecavniekiem, kuri vienmēr piepilda zāli mūsu pirmizrādēs, paldies par smiekliem, ziediem un par to, ka vienkārši esat kopā ar mums.»
tāds netaktisks jautājums, cik reizes Iecavas amatierteātris ir uzstājies skatītāju priekšā visu šo piecu pastāvēšanas gadu laikā? Kā arī, vai kolektīvu var saukt tā nozīmē par amatierteātri, ja tā vadībai tiek maksāta alga no pašvaldības līdzekļiem? Kaut kā ierasts, ka amatieri nesaņem algas un pašvaldība palīdz ar telpām, transportu un citiem, kolektīvam vajadzīgiem pašvaldības pakalpojumiem. Vai tad vārds “amatieris” neizsaka šo personu statusu, ka viņi darbojas vien savam prieciņam, par to algu nesaņemot? Kā tad ar tiem citiem amatieriem, varbūt, arī tie varētu apvienoties un pieprasīt pašvaldību apmaksātus “režisorus”?
Ierasti amatieru kolektīvu vadītājiem algas maksā.