LETA
Vakar, 12. jūlijā, noslēdzās NATO divu dienu samits Viļņā; šorīt arī uz Lietuvas-Latvijas robežas pārtrauktas uz samita laiku ieviestās robežkontroles. Par svarīgākajiem NATO lēmumiem un plāniem – Latvijas Republikas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Kā arī piedāvājam īsu ieskatu no ASV prezidenta Džo Baidena runas Viļņas Universitātes pagalmā un arī viņa tikšanās laikā Viļņā ar Volodimiru Zelenski.
Vienojušies atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta
Jaunie NATO aizsardzības plāni, kas apstiprināti alianses samitā Viļņā, paredz organizācijas dalībvalstu teritorijas aizsardzību no pirmā konflikta brīža, aģentūrai LETA samita laikā skaidroja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Viņa norādīja, ka līdzīga pieeja ir iedzīvināta arī Latvijas valsts aizsardzības koncepcijā, kas pavisam drīz tiks virzīta skatīšanai valdībā.
Mūrniece uzsvēra, ka NATO aizsardzības plāni ir sarežģītu plānu kopums un militārie plānotāji šo darbu ir paveikuši godam. Ministre akcentēja, ka jaunie NATO aizsardzības plāni Latvijai ir būtiski un vēsturiski.
“Mums ir jādomā, kā šos plānus padarīt par izpildāmiem. Tas nozīmē, ka NATO dalībvalstīm, lai nodrošinātu NATO teritorijas aizsardzību, ir jādeleģē spēki plānu izpildei. Spēkus var deleģēt, ja ir pietiekams aizsardzības finansējums,” sacīja Mūrniece.
Viņa pauda gandarījumu, ka NATO samita laikā dalībvalstis ir vienojušās atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas, savukārt, nozīmē, ka būs finansējums aizsardzības spēku palielināšanai, stiprināšanai un jaunām spējām. Latvija nākamgad aizsardzībai plāno atvēlēt 3% no IKP, arī citas alianses dalībvalstis ieguldīs daudz vairāk aizsardzības spēju stiprināšanā.
Runājot par NATO austrumu flanga stiprināšanu, Mūrniece uzsvēra, ka samits Viļņā savā ziņā ir atskaites punkts, cik daudz Latvija ir izdarījusi alianses austrumu flanga stiprināšanā. Aizsardzības ministre norādīja, ka ziņas ir ļoti labas – Kanāda plāno ieguldīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, lai pakāpeniski izveidotu kaujas spējīgu brigādi. Rudenī kanādieši sola atvest uz Latviju 15 “Leopard” tankus un palielinās karavīru skaitu līdz 2200, arī Itālija plāno palielināt karavīru skaitu un spējas.
“NATO aizsardzība, sevišķi austrumu flanga stiprināšana, ir viens no darbiem, par kuru esam gandarīti. Jā, mēs esam pusceļā, bet ir iezīmēts process, datumi, spēju veidi. NATO atzinīgi novērtē, cik daudz Latvija dara, lai stiprinātu savu aizsardzību, NATO austrumu flangu un NATO kopumā,” sacīja Mūrniece.
Pēc viņas paustā, atzinīgi tiek novērtēta Latvijas apņemšanās iegādāties jaunas spējas – raķešu artilēriju, krasta aizsardzības sistēmas un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuras Latvija pirks kopā ar Igauniju. Mūrniece norādīja, ka tādējādi tiek veidota trīs slāņu pretgaisa aizsardzība, stiprais Livonijas vairogs.
“Ukrainas kara mācības ir ārkārtīgi sāpīgas un parāda, cik būtiska ir pretgaisa aizsardzība. Arī šajā jautājumā mēs ejam uz priekšu. Samitā dalībvalstis ir vienojušās ieviest rotācijas modeli gan gaisa patrulēšanai, gan pretgaisa aizsardzībai,” teica aizsardzības ministre.
Viņa akcentēja, ka tādām valstīm kā Latvija, kur pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums vēl ir procesā, būs nepieciešams laiks, lai tās saņemtu. NATO dalībvalstis ir konceptuāli vienojušās, ka tās atbalstīs Latvijas drošību ne tikai ar gaisa patrulēšanu, bet arī ar pretgaisa aizsardzību.
Jau ziņots, ka NATO samitā galvenā uzmanība tika pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti. Vienlaikus samita dienaskārtībā bija arī jauno reģionālo aizsardzības plānu pieņemšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.
Baidens: Putins kļūdījās, domājot, ka ar karu Ukrainā sagraus NATO vienotību
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kļūdījās, domājot, ka ar karu Ukrainā izjauks NATO vienotību, trešdien Viļņā paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
“Kad Putins un viņa alkas pēc zemes un varas izraisīja šo nežēlīgo karu Ukrainā, viņš lika likmi uz to, ka NATO izjuks. Viņš domāja, ka mūsu vienotība sabruks pie pirmā pārbaudījuma. Viņš domāja, ka demokrātiskie līderi būs vāji,” sacīja Baidens runā Viļņas Universitātē.
“Bet viņš domāja nepareizi,” uzsvēra ASV prezidents.
Mēs nešaubīgi aizsargāsim brīvību, un mūsu saistības pret Ukrainu nemazināsies, norādīja Baidens.
“Mēs nešaubīsimies. Es to domāju nopietni. Mūsu saistības pret Ukrainu nemazināsies. Mēs aizstāvēsim brīvību šodien, rīt un tik ilgi, cik ilgi tas būs nepieciešams,” viņš teica.
Baidens uzsvēra, ka karam Ukrainā ir jābeidzas ar taisnīgiem nosacījumiem.
“Suverenitāte un teritoriālā vienotība – tie ir divi pīlāri mierīgām attiecībām starp valstīm,” sacīja ASV līderis.
Viņš arī teica, ka 1991.gada 13.janvāra notikumi parādīja pasaulei, ka nekas nespēj apslāpēt Lietuvas brīvības liesmu.
“Ir labi atgriezties Viļņā, valstī un reģionā, kas labāk nekā jebkurš cits zina brīvības pārveidojošo spēku. Jūs parādījāt pasaulei, ka vienotas tautas spēku nevar noliegt. Un kopā ar saviem brāļiem un māsām Igaunijā un Latvijā jūs palīdzējāt izbeigt šķelšanās laikmetu, izmantojot saiknes spēku,” sacīja Baidens.
“Baltijas ceļš, nevis Berlīnes mūris, kļuva par Eiropas nākotnes simbolu. Un vēlāk, kad padomju tanki atkal centās liegt jums neatkarību, Viļņas ļaudis teica “nē, nē, nē”. Un 1991.gada janvārī desmitiem tūkstošu pilsoņu, neapbruņoti un nepiekāpīgi, nāca pēc savas gribas un vienoti, lai aizstāvētu televīzijas torni, pasargātu Augstāko padomi un aizstāvētu brīvību,” teica ASV prezidents.
“14 varoņi traģiski zaudēja dzīvību, simtiem tika ievainoti, bet visa pasaule redzēja, ka apspiestības gadu desmiti nav spējuši apslāpēt brīvības liesmu šajā valstī,” viņš sacīja.
“Lietuvas gaisma – jūs saglabājāt to stipru, jūs saglabājāt to spožu,” piebilda ASV prezidents, atgādinot, ka “Amerika nekad neatzina padomju okupāciju Baltijā”.
Baidens runu Viļņas Universitātes pagalmā teica pēc divu dienu NATO samita, kas otrdien un trešdien notika Lietuvas galvaspilsētā.
Baidens: Ukraina maksā milzīgu cenu, bet apvieno pasauli
Aizstāvoties pret Krievijas iebrukumu, Ukraina maksā augstu cenu, taču tās apņēmība apvieno pasauli, lai palīdzētu Ukrainai, trešdien Viļņā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīja ASV prezidents Džo Baidens.
“Skumjās ziņas ir tādas, ka jūs esat nonākuši šādā situācijā. Neticamā ziņa ir tā, ka tā apvieno pasauli,” tikšanās sākumā, kurā bija klāt žurnālisti, teica Baidens.
“Tā ir velnišķīga cena, bet tā saliedē pasauli, un cilvēki saprot, ka nevar stāvēt malā,” piebilda ASV prezidents.
Viņš uzslavēja Ukrainas līderi par “milzīgo darbu” un apliecināja, ka “mēs gādāsim, lai jūs saņemtu to, kas jums nepieciešams”.
“Es ar nepacietību gaidu dienu, kad mēs tiksimies, lai atzīmētu jūsu oficiālo dalību NATO,” uzsvēra Baidens.
Zelenskis sacīja, ka Ukraina novērtē palīdzību, ko ASV ir sniegušas kopš kara sākuma dienām, un pateicās Vašingtonai par lēmumu nosūtīt Ukrainai kasešu munīciju.
“Ir ļoti viegli kritizēt, piemēram, kasešu munīciju, par kuru jūs pieņēmāt sarežģītu politisku lēmumu, bet jums ir jāzina, ka Krievija šādus ieročus ir izmantojusi ne tikai kopš pilnā kara pirmajām dienām, bet arī kopš pirmajām Krimas okupācijas dienām 2014.gadā,” norādīja Ukrainas līderis.
Baidena administrācija pagājušajā nedēļā paziņoja par lēmumu piegādāt Ukrainai kasešu munīciju, izpildot Kijivas lūgumu.
ASV prezidents sacīja, ka amerikāņi atbalsta Ukrainu, jo viņi saprot, ka “runa ir ne tikai par jums, bet arī par nevainīgiem cilvēkiem visā pasaulē”.
“Absolūtā nežēlība, ar kādu [Vladimirs] Putins rīkojas, (..) ir kā no četrpadsmitā gadsimta,” piebilda ASV līderis.
Baidens un Zelenskis tikās Viļņā notiekošā NATO samita laikā.
Piedāvājam Valsts kancelejas sagatavotu foto ieskatu NATO samita dienās, 11. un 12. jūlijā, Viļņā; par Latvijas valsts delegācijas – Ministru prezidenta un pagaidu ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa, aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces, NBS komandiera Leonīda Kalniņa un citu pārstāvju darbu samitā.
Reklāma