ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Sarīkojumā «Kalendārs mani sauc» Rundāles multifunkcionālajā centrā nedēļas nogalē interesenti varēja iepazīt kalendāru vēsturi un to dažādību, stāstus par dienrāžu sērijas «Katram savu tautastērpu» un novadniekiem domāto kalendāru tapšanu, kā arī vērot un klausīties vietējo amatierkopu uzburtos gadalaikus.
Ziemas sajūtas sniedza teātra studijas «Savējie» (režisore Lilita Lauskiniece) meiteņu izpildītās dejas; pavasara jausmas uzbūra Rundāles bērnu un jauniešu vokālā ansambļa (vadītāja Māra Filipoviča) izpildītā dziesma «Pilni vižņu mani mati», kam mūziku sacerējusi Māra Upmane-Holšteine, vārdu autors – Imants Ziedonis. Savukārt senioru deju kopa «Magnolijas» (vadītāja Aiga Vangale) skatītājus aizveda vasaras noskaņās, bet deju grupa «Ir varianti» (vadītāja Aiga Vangale) atgādināja par rudeni. Multifunkcionālā centra zālē skatāma «Baltās mājas» gleznošanas studijas (vadītāja Laura Matilde Ikerte) darbu izstāde «Gadalaiki».
Un tā skatītāji piektdienas, 13. janvāra, vakarā tika izvesti cauri gadam, kas vēl tikko sākas un kas nav iedomājams bez kalendāra.
Vakara režisore un tā vadītāja, kultūras darba speciāliste Rundāles pagastā Lilita Lauskiniece akcentēja, ka šis ir Dziesmu svētku gads, kad vairāk domājam par savām kultūras saknēm. Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) jau kopš 2015. gada izdod kalendārus sērijā «Katram savu tautastērpu». Šos izdevumus, ko viņi sauc par dienrāžiem, ne kalendāriem, izrādīja un fotogrāfiju noslēpumu stāstus rundāliešiem atklāja LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte un «dienrāžu projekta» vadītāja Linda Rubena. Viņa akcentēja fotoattēlu māksliniecisko vērtību kalendāros.
Aelita Ramane, Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja, iepazīstināja ar lokālo novadniekiem veltīto digitālo kalendāru «Rundālieši». Bibliotekārs jau veic arī novadpētnieka darbu, krāj ziņas par vietējiem ļaudīm un ir savākts materiāls, ko var izmantot šādā īpašā veidā. Kalendārā ļoti svarīgas ir fotogrāfijas, tās šim digitālajam izdevumam uzņēmusi rundāliete Ļena Brazjule. Bibliotēkas vadītājas A. Ramanes stāsts aicināja lepoties ar savējiem, ar savām saknēm.
Kalendārs rodams šeit: https://ej.uz/RUNDALIESI_2022
Šogad izdots vēl kāds kalendārs novadniekiem. 2023. gada kalendāram Bauskas novada pašvaldība izvēlējusies moto „Radīts Bauskas novadā’’. Kalendāra saņēmēji kaut nedaudz var ielūkoties vietējo ražotāju piedāvājumā: no saldiem un sāļiem gardumiem un ārstnieciskiem ražojumiem līdz pat smalkiem rokdarbiem un keramikas izstrādājumiem. Pateicoties fotomāksliniecei Danai Rodenkirhenai, katrs nākamā gada mēnesis ticis pie izteiksmīgas foto mākslas „gleznas”.
Dana Rodenkirhena Rundālē atklāja, ka iepriekš viņai pieredze bijusi darbā ar cilvēkiem, viņa veidojusi un fotografējusi tos dažādos tēlos. Bet pārtikas produktus un ēdienus fotografēt, ko piedāvājusi pašvaldība, bijis liels izaicinājums. Lai produkti no attēla vēstītu stāstus, lai no bildes justu garšu un smaržu, bijis daudz jāstrādā. Dana izzinājusi flāmu gleznotāju darbus, kluso dabu gleznošanu, vecmeistaru stilu. Līdz kamēr tapa brīnumainas fotogleznas pašvaldības pasūtinātajam kalendāram. Vairāku tā lietotāju vērtējums – ļoti apetītlīgi. Sarīkojuma noslēgumā D. Rodenkirhena pateicās Lilitai Lauskiniecei, kas ikdienas priekšmetam – kalendāram – radījusi svētkus.
Dažus kalendārus bija iespēja iegūt, tos izlozējot, dienrādi “Katram savu tautastērpu” varēja arī nopirkt.
Ieskatu kalendāru vēsturē un to dažādībā sniedza Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns. Viņš atgādināja, ka kalendārs ir laika periodizācijas sistēma, pamatojoties uz debesu ķermeņu kustības periodiskumu (attiecīgi, konkrētā kalendāra pamatā var būt Saules, Mēness vai zvaigžņu kustības ritmi). Kalendāri parādās līdz ar pirmajām civilizācijām, lielāko tiesu katrā savs. A. Urtāns minēja, ka sendienās laika ritējumu pētīja un apkopoja astronomi, tāpēc astronomijai tolaik bija liela nozīme ikdienas dzīvē. Tika veidoti Saules un Mēness kalendāri lopkopjiem un zemkopjiem, kam dabas riti sevišķi svarīgi.
Sākotnēji Romiešu kalendārā gads bija sadalīts desmit mēnešos, katram mēnesim doti dievu vai cēzaru vārdi. Vēlāk Eiropā izmantoja tā saukto Jūlija kalendāru, kā arī vairākas gadu skaitīšanas sistēmas “kopš pasaules radīšanas”. 1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva precizēt jau novecojušo Jūlija kalendāru, lai novērstu kalendārā gada atpalikšanu no astronomiskā saules gada. Rezultātā tika izveidots tā sauktais Gregora kalendārs, kuru uzreiz pieņēma katoļu, vēlāk arī protestantu un dažās pareizticīgo zemēs.
Jūlija kalendāru lietoja Krievijas impērijā līdz pat 1918. gadam (Krievijas Pareizticīgo Baznīca to lieto vēl joprojām), tāpat arī Latvijā ar 1918. gadu pārgāja uz Gregora jeb Gregorisko kalendāru. Šī ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis. Gads sadalās 12 dažāda garuma mēnešos, kam pamatā ir Mēness fāzes. Tālākais mēnešu sadalījums ir 7 dienu nedēļās. Katrs ceturtais gads ir garais gads, atskaitot tos pilno gadsimtu gadus, kuri nedalās ar 400. Oficiāli spēkā ar 1582. gada 15. oktobri, bet praktiski ieviesās tikai ar XVII gs. un tikai daļēji, jo paralēli tam daudzviet turpināja lietot arī Jūlija kalendāru. Mūsdienās oficiālais kalendārs lielākajā daļā valstu pasaulē, kaut arī paralēli pastāv, piemēram, ebreju jeb jūdu kalendārs, kas tiek izmantots ebreju reliģiskajās ceremonijās. Kalendārā ir noteiktas ebreju svētku dienas, ikdienas lasāmās Psalmu vietas u.c. Pēc šī kalendāra 25. septembrī Izraēlā līdz ar saules rietu iestājies 5783. gads..
Izstādē Rundālē varēja arī apskatīt gan dažādus vēsturiskus galda, sienas, kabatas kalendārus, gan mūsdienu jūdu kalendārus.
A.Urtāns arī akcentēja, ka pirmie kalendāri latviešu valodā bija lasāmviela – grāmatu formātā. Savukārt senatnē mēnešu nosaukumi latviešiem norādīja norises dabā, senos baltu nosaukumus mēnešiem vēl saglabājuši lietuvieši.
Mūsdienu un senie mēnešu nosaukumi latviešiem:
• Janvāris – Sala mēnesis.
• Februāris – Sveču mēnesis.
• Marts – Sērsnu mēnesis.
• Aprīlis – Sulu mēnesis.
• Maijs – Lapu mēnesis.
• Jūnijs – Ziedu mēnesis.
• Jūlijs – Liepu (arī Siena) mēnesis.
• Augusts – Rudzu mēnesis.
• Septembris – Viršu (arī Silu) mēnesis.
• Oktobris – Veļu mēnesis.
• Novembris – Salnu mēnesis.
• Decembris – Vilku mēnesis.
Reklāma