FOTO: Krievijas prezidenta “vēlēšanās” Rīgā gan Putina pretinieki, gan atbalstītāji

Krievijas pilsoņi Rīgā aktīvi piedalījās tā sauktajās Krievijas prezidenta “vēlēšanās” – 17. marts bija vienīgā diena, kad “nobalsot” varēja Krievijas vēstniecībā Latvijā. Lai tiktu pie “vēlēšanu” urnām agresorvalsts vēstniecības teritorijā, cilvēki gaidīja pamatīgā rindā. Vienlaikus policija pārbaudīja Krievijas prezidenta “vēlēšanu” dalībnieku identitātes, ziņo portāls lsm.lv.

Svētdienas rīta pusē pārsvarā bija ieradušies gados vecāki cilvēki un daudzi atzina, ka, neraugoties ne uz ko, tik un tā ir gatavi atbalstīt pašreizējo Krievijas vadoni Vladimiru Putinu.

“Par ko es balsoju? Nu, protams, ka par Putinu! Tas ir mans prezidents. Es par Putinu esmu bijusi un būšu!” atklāja kāda balsotāja. Tikmēr kāda cita balsotāja pauda: “Es par Krievijas brīvību un par Latvijas brīvību!”
Vēl kāda cita sieviete par Putina atbalstītājiem teica: “Ejiet mājās! Ļoti dīvaini…. Brauciet tad uz Krieviju, ja jums tā patīk tas, kas tur notiek!”  

Balsotāju rindai pie vēstniecības kļūstot arvien garākai, pievienojās arvien vairāk jaunu cilvēku, kuri atsaukušies uz Krievijā mirušā opozicionāra Alekseja Navaļnija atraitnes aicinājumu – pusdienlaikā piedalīties protesta akcijā pret Putinu.

Lai nobalsotu pret Putinu, rindā stājies bija arī Kremļa vajātais, bijušais Navaļnija štāba vadītājs Irkutskā Sergejs Bespalovs. “Domāju, ka manā gadījumā man neiedos biļetenu, jo esmu Krievijā apsūdzēts, esmu meklēšanā, man ir beidzies pases termiņš un esmu teroristu sarakstā. Bet smieklīgākais, ka pēc Krievijas likumiem tas nav pamats, lai atteiktu. Tādēļ tas būs tāds neliels eksperiments!”

Daļa Latvijas Radio un Latvijas TV uzrunāto atteicās komentēt, ko sagaida no šīm tā dēvētajām “vēlēšanām”, bet tie balsotāji, kas piekrita runāt, atzina, ka nekādu jēgu no tā saucamajām “vēlēšanām” īsti neredz, taču ir atnākuši izdarīt savu pilsoņa pienākumu, kā arī pauda cerību, ka, balsojot pret pašreizējo Krievijas vadoni Vladimiru Putinu, izdosies prezidenta amatā ievēlēt kādu citu.

Pretējā ielas pusē tikmēr notika vairākas akcijas pret Putinu. Protesta akcijas dalībnieki izkliedza saukļus – “Putins -slepkava!” un “Slava Ukrainai!” Kāds protestētājs atnāca ar spaini tomātu sulas, kas tika izlieta, tā simbolizējot Krievijas izlietās ukraiņu asinis…

Putina pretinieku protesta akcija iesākās ar Latvijas un Ukrainas himnas atskaņošanu, arī vēlāk – visa protesta laikā skanēja dažādas dziesmas, cilvēki teica uzrunas, kā arī nolika ziedus pie Krievijā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija piemiņas vietas.

Kā skaidroja viens no protesta akcijas organizētājiem, biedrības “Nacionālie demokrāti” pārstāvis Morics Meņģelsons, “Latvija nevar pieļaut šādas provokācijas – agresorvalsts pilsoņi par Vladimiru Putinu šajos apstākļos drīkstētu balsot tikai un vienīgi otrpus Latvijas robežai!”

“Mūsu mērķis ir nosodīt Krievijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu Latvijā. Atļaujot šo visu rīkot, valsts savā veidā leģitimizē arī to vēlēšanu rezultātu. Latvijas valsts ir izdevusi dažāda veida diplomātiskās notas, ka mēs it kā neatzīstam (..). Tajā pašā laikā šeit viss notiek, mēs atļaujam rīkot šīs te vēlēšanas, mēs atļaujam šo te iznākumu, kurā uzvar Putins, kas faktiski ir ne vairs prezidents, bet kara noziedznieks,” pauda Meņģelsons.

Līdzīgās domās bija arī Latvijas Radio uzrunātie protesta akcijas dalībnieki, kuri uzsvēra, ka piedalās, lai paustu nosodījumu par tā saucamajām “vēlēšanām” Krievijā un karu Ukrainā.

“Krievijā šīs vēlēšanas nav leģitīmas, tās tiks viltotas, un šie cilvēki vienkārši atnākuši šeit balsot par savu kara noziedznieku, diktatoru Putinu. Putinam ir vieta Hāgā un Putins ir jātiesā par visiem kara noziegumiem, ko viņš ir pastrādājis Ukrainā,” teica kāds protesta dalībnieks.

“Es atnāku šeit ik pa laikam, kad man ir laiks un esmu brīvs no darba, jo man liekas, ka tas ir tik ļoti negodīgi – nogalināt pilnīgi nevainīgus cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi ir ukraiņi. Kurš teica, ka mēs nebūsim nākamie?” sacīja protesta dalībniece.

Vaicājot, ko domā par protestu, kas notiek otrpus ielai, “vēlētāji” lielākoties norādīja, ka nepievērš tam uzmanību un ka tas nemainīs viņu lēmumu piedalīties tā saucamajās Krievijas prezidenta “vēlēšanās”.
Kad protests bija beidzies, daļa Krievijas pilsoņu ar plakātiem rokās devās pildīt savu “pilsoņa pienākumu” – piedalīties tā sauktajās “vēlēšanās”.

“Vēlēšanu” dienā aizturētas četras personas.  Valsts policija līdz pulksten 19 bija pārbaudījusi 901 Krievijas Federācijas valstspiederīgo, kas ieradās balsot. 23 no viņiem bija beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš.

Vēl trīs personām uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi par imigrācijas likuma pārkāpumu.
“Viņu uzturēšanās atļaujas ir anulētas, jo personas nebija sākušas likumā noteiktās procedūras uzturēšanās atļaujas pagarināšanai. Tātad šie dokumenti tiek izņemti, personas parakstās par apliecinājumā par to, ka ir informēti, ka jāierodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē brīvprātīgās izbraukšanas rīkojuma saņemšanai un paralēli tiek uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība,” skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Administratīvi aizturētas četras personas. Divas personas aizturētas par sabiedriskās kārtības traucēšanu, viena par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā un vēl viena – par agresīvu uzvedību pret citu personu, draudot tai izdarīt kaitējumu.

+ 59