FOTO: Ministre Logina uzklausa Bauskas novada kultūras jomas pārstāvjus

Šonedēļ darba vizītē Bauskas novadu apmeklēja kultūras ministre Agnese Logina. Rundāles pils muzejā trešdien, 3. aprīlī, ministre tikās ar muzeja vadību un pēcāk arī ar Bauskas novada pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Okmani, lai izrunātu aktuālākos savstarpējās sadarbības jautājumus. Turpat Rundāles pilī ar Bauskas novada mūzikas un mākslas skolu direktoriem un vietvaras pārstāvjiem tika diskutēts par izaicinājumiem kultūrizglītības un kultūrpolitikas jomā. Savas vizītes laikā A. Logina apskatīja arī Mežotnes pili, Viļa Plūdoņa muzeju “Lejenieki” un noslēgumā viesojās Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā.

Ministres padomniece publiskās pārvaldes un attīstības projektu jautājumos Signe Grūbe ieskicēja Kultūras ministrijas prioritātes valdības rīcības plānā, izklāstīja pārfinansētās kultūras mītu, kā arī runāja par kultūrizglītību.

“Jautājums ar kuru ikdienā saskaramies ir, ka kultūrai nepieciešams lielāks finansējums. Lūkojoties kopējā Eiropas līmenī, var šķist, ka kultūra Latvijā ir pārfinansēta un tai pēc būtības nebūtu vajadzīgi papildus līdzekļi. Taču, ja paskatās, kas lācītim vēderā, tad pie kultūras funkcijām ir daudz kas cits, kas nav saistīts ar kultūru,” norādīja S. Grūbe.

Viņa aicināja pārskatīt pašvaldības budžetu un “izrevidēt”, kas ielikts izdevumiem kultūrai, jo dažkārt šajā sadaļā parādās finansējums noformējumam, izgaismošanai, mārketingam un citām vajadzībām, kas būtu liekams atšķirīgā izdevumu sadaļā. Tādējādi tiktu mazināts mīts, ka kultūra ir pārfinansēta. Runājot par kultūrizglītību, viņa rosināja nešķirot kultūru un izglītību, jo tām būtiski iet roku rokā. Tāpat tika uzsvērts, ka kultūrai ir nenovērtējama loma, lai veidotos stipras kopienas. Būtiska ir sabiedrības līdzdalības veicināšana un amatierkopu atbalstīšana. Spēcīgu kopienu loma nozīmīga demokrātijas un identitātes uzturēšanā, sasaiste ar vietu, kurā dzīvo, lokālpatriotisma veidošana, tādējādi stiprinot valsti, kurā dzīvo.

Bauskas novada administrācijas kultūras nodaļas vadītāja Vita Morkūna klātesošos iepazīstināja ar Bauskas novada kultūrizglītības datiem un citiem faktiem par situāciju kultūras jomā Bauskas novadā, kā arī akcentēja problēmas nozarē, kuras būtu jārisina sadarbībā ar ministriju.

Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone stāstīja par Bauskas novadā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanas un restaurācijas kārtību, kā arī iepazīstināja ar lielākajiem nākotnes projektiem, kuri plānoti, lai veicinātu vēsturisko ēku atjaunošanu Bauskas novadā. Diskusijas noslēgumā izglītības iestāžu pārstāvji ministrei izklāstīja savu redzējumu par dažādām izglītības un kultūras jomas tēmām, par ikdienas darba vidi, darba pienākumiem, sadarbību ar vecākiem un nākotnes redzējumu par izglītības jomas attīstību.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse pauda gandarījumu, ka ministre ar savu biroju atradusi piemērotu brīdi, lai apmeklētu Rundāles pili. “Tas parāda to, ka augstā amatpersona ir ieinteresēta ne tikai tajā, kas nonāk līdz viņas kabinetam, bet vēlas izrunāt vairāk gan ar tām struktūrām, kas ir tiešā pakļautībā, gan mēģina izprast situāciju, kāda ir kopumā dažādos novados. Es par to tikai priecājos,” sacīja L. Lūse.

Viņa atklāja, ka šajā reizē bijusi izdevība pārrunāt muzeja vajadzības un nepieciešamības. “Uzklausīt uzklausīja, vai tam sekos tūlītēja reakcija, tas ir cits jautājums. Rundāles pils muzejā esam iesākuši vairākus attīstības projektus. Tas, kas ļoti nepieciešams un ir tiešajā darba plānā, ir jauna laistīšanas sistēma. Ir sagatavots projekts, un priekšā ir aktīvā izbūves fāze. Tā ilgs četrus gadus, un katru gadu tam ir nepieciešama finanšu artava. Kopīgi skatīsim, vai ir iespēja rast papildu naudas avotus, kas nav valsts budžets, bet piesaistot kādu ārēju finansējumu. Tāpat informējām par mūsu ieceri vienā no muzeja staļļiem izveidot apmeklētāju centru, lai Kultūras ministrija zina, kādi tad ir tie stratēģiskie mērķi, uz ko koncentrējamies un virzāmies attīstības jautājumos. Ja ministrs nezina, tad īsti nevar aizstāvēt un paturēt mūs prātā. Šāda saruna – aci pret aci – ir ļoti vērtīga,” atzīst L. Lūse.

Ministre Agnese Logina norādīja, ka ne pirmo reizi apmeklē Bauskas novadu, bet šīs vizītes laikā to iepazīst citādā veidā, papildinot to priekšstatu, kas jau ir. Rundāles pils muzeja direktori Lauru Lūsi viņa raksturoja kā jaudīgu profesionāli. Viņasprāt, pašlaik lielākais Rundāles pils muzeja un arī citu Latvijas muzeju izaicinājums ir atgriezties pie apmeklētāju plūsmas, kas bija pirms pandēmijas.

“Ir skaidrs, ka krievu tūristi vairs nebrauks, tās ir attiecības, kuras ir pārtrauktas. Tas nozīmē, ka šeit ļoti koncentrēti jāstrādā pie jauna tūrisma segmenta attīstības, kas arī pamazām notiek,” pauda A. Logina. Viņa pavēstīja, ka sarunās ar Rundāles pils muzeja vadību tika ieskicēta potenciālā muzeja statusa maiņa. Aktuāls gan jautājums, vai muzejs būtu gatavs pāriet uz statusu, kas būtu publiski atvasināta persona, jo tāda muzeja Latvijā vēl nav.

“Par to ir bijušas vairākas diskusijas, mēģināsim saprast, kas ir jādara, lai tas notiktu. Tas muzejam sniegtu lielāku brīvību piesaistīt papildu finanšu līdzekļus. Tāpat nav normāla situācija, ka katru reizi, kad muzejs maina cenrāžus, tam jāiet caur Ministru kabinetu. Šī kārtība būtu jāmaina, bet priekšā vēl daudz juridisku nianšu, lai to izdarītu,” skaidroja A. Logina.

Viņa uzsvēra, ka par prioritāti izvirzījusi atmiņas institūcijas – valsts muzejus, bibliotēkas, Nacionālo arhīvu un strādās pie tā, lai palielinātu dotāciju apmēru šīm institūcijām. “Lai noturētu muzejos speciālistus, ir nepieciešams kāpināt algas. No pašu ieņēmumiem to nevar darīt, jo tie ir jāatstāj attīstībai, satura veidošanai un citām vajadzībām. Algām vajadzētu būt valsts vai pašvaldības pārziņā, atkarībā no muzeja piederības. Jāsaprot, ka atmiņas institūciju darbs ir valsts identitātes kodols. Ja tās nebūs gana stipras, varam daudz pazaudēt,” pārliecināta ir A. Logina un piebilst, ka nevar solīt, ka algas pacels visiem.

Sākotnēji ministrei bija ieplānots arī Bauskas Centrālās bibliotēkas apmeklējums, bet šoreiz tas izpalika, jo tās vietā ministrijas pārstāvji devās uz Mežotnes pili, kurai pašlaik pievērsta sabiedrības uzmanība. 4. aprīlī noslēdzās jau otrā Mežotnes pils nomas tiesību izsole, bet rezultāti vēl nav zināmi. Ja nebūs pieteicies neviens pretendents, “Valsts nekustamie īpašumi” vēsturisko objektu nodomājuši pārdot.

A. Logina informēja, ka Mežotnes pils viņas redzeslokā parādījās pagājušajā otrdienā. Iepriekš par to nav daudz dzirdējusi. Ministre uzsvēra, ka ir ieinteresēta meklēt pragmatiskus risinājumus.

“Diemžēl realitāte ir tāda, ka valstij nav bezizmēra naudasmaisa. Tagad galvenais ir atrast veidu, kā mēs varam saglabāt kultūras mantojumu labā stāvoklī, lai tas turpina dzīvot, lai būtu pieejams un nav bezgalīgi dotējams. Šodienas sarunā izkristalizējās viens variants, kurš pašlaik ir ļoti «jēls», tālab vēl nav publiski atklājams. Tālāk skatīsimies ministrijās, darba grupās, lai saprastu, vai tas ir iespējams,” stāstīja A. Logina. Viņasprāt, Mežotnes pilī ir jābūt komercdarbībai, bet valsts ar komercdarbību nodarboties nevar, tālab jāmeklē hibrīdmodeļi. Viņa gan nav skeptiska par to, ka nevarētu būt arī gādīgas privātas rokas, bet svarīgākais ir tas, lai objekts būtu pieejams sabiedrībai.

+ 11