www.bauskasdzive.lv
Bauskas kultūras centrā piektdien, 27. janvārī, norisinājās tēlniecības plenēra «Bauskas vasara 2022» dalībnieku darbu prezentācija. Piedāvāto ideju ekspozīcija «Vides objekti Bauskas pilsētvidē» Kultūras centra izstāžu zālē būs skatāma līdz 27. februārim.
Bauskas kultūras centra gleznošanas studijas «Meistars Gothards» organizētajā plenērā «Bauskas vasara 2022» tapuši septiņu vides objektu maketi, kurus izveidoja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti pasniedzēja profesora Aigara Bikšes vadībā.
Uz vides objektu prezentāciju ieradās pārstāvji no Bauskas novada pašvaldības.
«Jau trīs vasaras jūlija pēdējā nedēļā Bauskā viesojās LMA Tēlniecības katedras studenti un jaunie tēlnieki, kuri pēta Bausku, iepazīst tās kultūru, vēsturi, tiekas ar vēsturniekiem, kultūras darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem, vēro ikdienas dzīvi pilsētā, lai pēc tam mācību procesā izstrādātu un Bauskai piedāvātu vides objektus,» pasākuma atklāšanā sacīja šī projekta organizatore Inga Krolle, «šī jau ir trešā darbu prezentācija, bet diemžēl neviens jauns vides objekts no piedāvātajām idejām Bauskā pagaidām nav tapis, tomēr ļoti ceram, ka reiz tas notiks.»
I. Krolle pastāsta, ka pagājušā gada plenēra laikā pašmāju festivālam «Bauska TASTE» tika izveidots plenēra dalībnieka Oto Holgera Ozoliņa vides objekts «Mūsa un Mēmele» – no caurulēm veidotas stilizētas zilas govis. Arī piektdien tika prezentētas vides objektu idejas festivālam. «Plānojam arī turpmāk vismaz vienu vides objektu plenēra laikā izveidot šim festivālam, jo šādam objektam izmaksas ir salīdzinoši mazas un iespējamas plānotajā budžetā,» sacīja I. Krolle.
LMA Tēlniecības katedras pasniedzējs A. Bikše pateicās Ingai Krollei par sadarbību un par konsekvento darbu šīs idejas īstenošanā. «Par ideju, kāpēc mēs visi sadarbojamies un kas vispār šeit notiek, – galvenais ir tas, ka cilvēki un to grupas cīnās par to, lai viņiem piemistu kāda identitāte, lai viņi atšķirtos cits no cita, lai viņiem būtu raksturs. Skaidrs, ka pilsētas identitāte tiek iegūta caur arhitektūru, kas ir ļoti svarīga vēstījuma daļa un liecina, kādai kultūrai un sabiedrībai piederam. Tajā pašā laikā mazāka apjoma lieta, kas veido vēstījumu, ir vides tēlniecība un vides objekti.»
A. Bikše uzsver, ka uzbūvēt ēku ar raksturu maksā dārgi, bet izveidot vides objektu, kuram ir raksturs, par kuru atcerēsies un domās un kura dēļ tūristi brauks uz pilsētu, ir daudz lētāk. «Tāpēc es teiktu, ka tas ir ļoti racionāli, ko mēs meklējam,» sacīja A. Bikše, «un mēs meklējam tieši šo veidu, kā pievērst uzmanību pilsētai un ataicināt uz šejieni cilvēkus to apskatīt.»
Studente Anna Prokofjeva piedāvā arhitektoniski skulpturālu vides objektu, ko paredzēts veidot kā dabas vērošanas observatoriju. Kolizeja tipa vides objekts tiktu gatavots no 200 koka eiropaletēm, kas savā starpā savienotas ar garām, kokam paredzētām skrūvēm. Tādējādi objekts būs videi draudzīgs, tajā pašā laikā nezaudējot stingrību un izturību. Vides objektu paredzēts novietot Ķirbaksalā ar atvērumu uz dienvidrietumiem un skatu uz Mūsu.
«Erasmus» programmas students Emirs Akhasanoglu prezentēja savu vides objekta ideju festivālam «Bauska TASTE». Objekta nosaukums ir «3rd Eye» (no angļu val. – trešā acs), kas gatavots no santehnikas caurulēm, spoguļa un savienojuma elementiem. Objektu paredzēts veidot tā, lai cauruļu leņķi un spoguļu izvietojums caurulēs optiski atspoguļotu trīs lietas – pašu vides objekta lietotāju no malas, skatu uz Bauskas pili, kā arī festivāla «Bauska TASTE» galveno skatuvi.
Jaunā tēlniece Mirdza Guka radījusi vides objekta ideju «Vimbas veiksme». Prezentācijā tika skaidrots, ka vimba ir kļuvusi par vienu no Bauskas simboliem, jo tā sastopama pilsētas upēs, to aizrautīgi makšķerē, kā arī tai tiek veltīti īpaši svētki pavasarī. Idejas autore skaidro, ka zivis jau izsenis ir bijušas pārticības simbols. Esot novērots arī tas, ka cilvēki «paijā» skulptūras, kurās attēlotas dzīvas būtnes, ticot, ka tas piesaista veiksmi. Apvienojot šos abus konceptus, vides objekta idejas autore izveidojusi pieteikumu 110 centimetrus augstai kapara materiāla vimbas skulptūrai. M. Guka pastāsta, ka idejas mērķis ir izdaiļot Bauskas vidi, popularizēt Bauskas vimbas, kā arī veicināt jaunu tradīciju veidošanu.
Jeļenas Pidjašas vides objekta idejas nosaukums ir «Stārķis bruņinieks», tas būtu metru un 50 centimetru augsts un tiktu veidots no bronzas uz akmens pamatnes. Idejas autore stāsta, ka stārķis ir skaists, majestātisks putns, kurš bieži sastopams Zemgales reģionā, kā arī pazīstams ar savu spēku un izturību. Pēc idejas autores domām, putns varētu saistīties ar ideju par spēcīgu un stipru vietu, kurā ir uzcelta Bauskas pils. Stārķa skulptūru paredzēts veidot ar apzinātu kāju pagarinājumu, kas simbolizē Mūsu un Mēmeli, kas saplūst vienā spēcīgā ķermenī, bruņās vai cietoksnī, un tad «ielejas» galvā – Lielupē. Skulptūras mērķis ir izdaiļot Bauskas vidi, kā arī aktualizēt pilsētas vēsturisko vietu.
Vides objekts «Sēžu un domāju» ir jaunā tēlnieka Oto Holgera Ozoliņa ideja. Idejas autors prezentācijā skaidro, ka ikdienas steigā bieži tiek aizmirsts par sev svarīgo un apkārt notiekošo, tāpēc tapusi ideja par vistu lotosa pozā, lai ikvienam atgādinātu, ka reizēm nepieciešams piebremzēt, pasēdēt un padomāt. Skulptūru paredzēts veidot no putupolistrola, kas pārklāts ar poliuretānu, un objekta augstums sasniegtu metru un 80 centimetrus.
Arī Zanes Innuses vides objekta ideja paredzēta festivālam «Bauska TASTE». Objekts sastāv no skulptūrām, kuras ir krāsainu amēbu veidolā. Idejas autore prezentācijā skaidro, ka skulptūras – amēbas – ir nākušas no Mūsas un Mēmeles, mainījušas savas formas no mikroskopiskām uz milzīgām, lai redzētu un piedalītos lielajos festivālos kopā ar to apmeklētājiem. Šos vides objektus paredzēts veidot no bērza saplākšņa, ap kuru kontūru tiktu piestiprinātas neona gaismas lentes, taču pašas amēbas krāsotas košos toņos festivāla krāsu paletē.
Students Artūrs Bogdanovs vides objekta maketu izgatavojis par godu Bauskas Kantrimūzikas festivālam, kurš diemžēl Bauskā vairs nenorisinās. Autors savā idejā piedāvā skulptūru, kurā attēlota lauva ar kantrimūzikas elementiem – platmali un ģitāru, pie kuras piestiprināti spārni, simbolizējot estrādes gara pacelšanu. Studenta ideja bija skulptūru izstādīt pie Bauskas parka estrādes sienas un festivāla laikā to izgaismot.
Pēc vides objektu ideju prezentācijām A. Bikše pateicās saviem studentiem. Šie darbi viņam kā akadēmijas mācībspēkam apliecinot, ka LMA uzmanīgi raugās uz jauno mākslinieku interesēm, idejām un atbalsta to īstenošanu. «Paldies pilsētai par to, ka mums ir šāds sadarbības objekts, un mēs ceram, ka šī ilgā komunikācija arī izvērtīsies reālos darbos, kas arī ir svarīgi,» sacīja A. Bikše. Tika uzsvērts, ka darbs plenērā reālā pilsētvidē studentiem ir ļoti svarīga mācīšanās procesa daļa.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Okmanis pateicās par paveikto un prezentācijām, uzsverot, ka tieši ideju dažādība priecē, jo tad ir, no kā izvēlēties. «Deputātu vidū apspriedām, ka gribētos «noķert» vienojošu ideju, kas būtu raksturīga Bauskai kā pilsētai un radītu atpazīstamību, un katru gadu pie šī vienojošā motīva varētu pielikt kaut ko klāt,» sacīja A. Okmanis. Kamēr šāda vienojoša ideja nav apstiprināta, plenēri turpināšoties, lai pie kopējā koncepta varētu nonākt. «Ja runājam par pašu sākumu un pirmo lēmumu – skulptūru «Melnais gailis bumbā», tad domāju, ka šogad to īstenosim, un, protams, skatāmies arī uz iepriekšējā gada darbiem, kuriem varētu atrast realizāciju,» tā A. Okmanis, «un domāju, ka pēc gada būsim tikuši līdz atbildēm arī par šodien (piektdien – red. piezīme) piedāvātajiem risinājumiem. Aicinu nākamajos plenēros attīstīt idejas!»
Noslēgumā par dalību plenērā un vides objektu prezentāciju I. Krolle pateicās studentiem un par sadarbību LMA pasniedzējam A. Bikšem. Viņa pastāstīja par plenēra noteikumiem: «Studenti nedēļu dzīvo Bauskā, viņi vēro pilsētu un viņiem ir pilnīgi brīva izvēle – kurā vietā un kādu objektu izvietot.» Iespējams, nepieciešams kaut ko pamainīt, I. Krolle rosina: «Varbūt novada pašvaldības darbiniekiem, kuri atbild par pilsētas attīstību, vajadzētu norādīt vietu, kurā varētu atrasties vides objekts, vai arī noteikt studentiem tēmu. Paliekošs varētu būt tas, ka viens objekts tiek veidots festivālam «Bauska TASTE», bet paralēli tam taptu vides objektu piedāvājumi Bauskas pilsētai.»
Plenēra «Bauskas vasara 2022» dalībnieku darbi Bauskas kultūras centra izstāžu zālē būs apskatāmi līdz 27. februārim.
šie attēlos redzamie jaunieši neizskatās pēc garīgi vai citādi atpalikušiem, kā arī tādiem, kuriem rokas augtu no citas vietas kā pārējiem, bet kāpēc tirgus ekonomikas laikā viņiem ir iešāvies prātā, ka citiem viņi būtu jāuztur par nodokļiem. Jauni, spēcīgi cilvēki lūdz lai tos uztur. Ja nevarat uztaisīt lietas ko cilvēki pieprasa, kas tos interesē, tad jāiet vien malku cirst, jo mums jau tā pietiek ar apgādājamajiem domes krēslos
Es šo studentu vietā skatītos uz kādu citu pašvaldību, kura tiešām novērtētu idejas un tās realizētu. Kuldīga, Ogre, varbūt pat Ķekava kaut ko varētu realizēt, piemēram, vistu lotosa pozā. Tak Bauska šķiet izņirgājas par šiem tēlniekiem un tagad ar pasaka, domājiet tālāk, meklējiet vienotu ideju. Varbūt tad pašvaldībā arī kāds strādājošais var padomāt. Kad vispār mums būs arhitekts, mākslinieks, persona, kas atbildēs par vienotu pilsētas tēlu gan apstādījumos, gan būvobjektos, gan dekorācijās? Tagad ir pilnīga katastrofa. manuprāt, viena no pēdējām kataklizmām bija veikals Mājai un dārzam.
1. Pilsonim, kurš pie katra raksta gānās par apgādājamajiem domes krēslos, gribētos pajautāt, vai viņš stādās priekšā, no kā vispār šodienas sabiedrībā pārtiek mākslinieks? Būtu interesanti zināt arī, no kā pārtiek viņš pats – respektīvi, kādā valsts kantorī deldē savu bikšu dibenu.
2. Signei ir daudz taisnības par Bauskas vizuālo pagrimumu un atbildīgo institūciju tradicionālo impotenci pilsētas tēla veidošanā, taču jāatzīst, ka arī mad professor promoutētie darbi ar katru reizi kļūst vājāki. Šoreiz tie ir vienkārši nožēlojami, un, ticiet, pēc tādiem rindā nestāvēs ne Kuldīga, ne Ogre.
3. Vispār nesaprotu, kāpēc Bauska vēlas realizē tieši skolasbērnu, nevis kāda profesionāla mākslinieka darbus. Tad jau ejam soli tālāk un lai idejas ģenerē Bauskas mākslas skolas audzēkņi.
4. Pirms meklēt, kādu zivs galvu vai vistas rumpi iedēt rātslaukumā vai tā sauktajā Pilskalna parkā būtu jāsaprot, ka pat visi kopā šie frīki nepadarīs tuksnesīgu, garāmbraucošo mašīnu rēkoņas piepildītu teritoriju par laukumu šī vārda klasiskā izpratnē, bet skumjus brikšņus ar uzburbuša asfalta celiņiem – par parku.
Bauskas vizuālais pagrimums ir Bauskas noplukušās ēkas, nepļautie zālāji, bedres visu veidu segumos, lielveikals logu priekšā. Kāpēc jaunie cilvēki tik ļoti grib piesūkties budžetam? Varbūt labāk pievērsties rūpnieciskajam dizainam vai arhitektūras formām un maizi pelnīt to nopelnot. Kapu pieminekļi Latvijā ir ļoti aktuāli, diemžēl. Ja tik ļoti Bauskā vajag kādu putnu, lai putnufabrika uzsauc Bauskai. Kādreiz mākslinieku finansiālais peldriņķis bija vadoņu skulptūras un portreti, finansēti no budžeta, bez piekrišanas jautāšanas iedzīvotājiem. Vai atkal tie laiki ir atgriezušies? Ja Bauska grib būt festivālu pilsēta, tad varbūt Bauskas un novada bijušo un esošo muzikantu dziesmas varētu cienījamos māksliniekus mudināt radīt kādu telpisku Bauskas māksliniecisko akcentu? Tomēr diez vai tas ir iespējams paaudžu dažādo psiholoģisko struktūru dēļ. Galvenais ir ieciklēties uz kaut ko psihodēlisku….
Jā, šos visus laukumā pie Domes eksponēt un pieaicināt arī to slaveno murālistu! 😂
Patiešām ļoti laba ideja – trāpīts desmitniekā!!! Paaicināt Brekti un lūgt no viņa murāli varbūt uz Rimi sienas vai Domes sienas. Kulturāli – ideāli!
bet, vienam otram te liekas, ka viņa melno vistu (gaili) te obligāti jāpērk par naudu, kuras it visur trūkst tiešām aktuālām vajadzībām visu iedzīvotāju interesēs. Šādus, jaunos māksliniekus visās valstīs, izņemot autoritāras, atbalsta mecenāti, kā arī cilvēki kuriem naudas netrūkst šādiem prieciņiem. Vien, nav dzirdēts, ka mūsu novada miljonāri, piedevām ne viens vien, par kaut vai slavenības Bikšes darbiem būtu izrādījuši kaut mazāko interesi? Varbūt, piemēra rādīšanai citiem mecenātiem, pelēkās mājas iemītnieki varētu samesties kādam jauno mākslinieku darbam uz ēkas sienas tajā vietā, kur vēl padomju varas plaukumā tika nodedzināts milzīgais Ļeņina sejas attēlojums audeklā. Varbūt protieties topošie mecenāti, tikai beidzot par savu naudu?
Šausmu festivāls pacēla Bausku nebijušos augstumos. Derētu šausmu tēmu iemūžināt vides objektos. Ekspozīcijas vieta varētu būt šausmu atļāvēju logu priekšā.
tad jau rodas arī pretjautājums, vai mākslinieks demokrātiskā valstī ir jāuzpērk vietējai varai, lai bauriem atgādinātu, ne to vien mēs spējam par jūsu naudu? Naudu, kas vienai ģimenei ar diviem strādājošajam tiem saņemot vidējo algu, pašvaldībai nodokļos samaksā apmēram 400 eiro mēnesī. Kas notiktu, ja šo pašvaldībai ik mēnesi obligāti “ziedoto” summu samazinātu uz pusi, vai iedzīvotāji paši nevarētu izvēlēties, kāda māksla viņiem tīkama?
vai lielākā daļa novada iedzīvotāju tagad nedomā par finansiālo pagrimumu, redzot ne vien fantastiskās cenas pirmās nepieciešamības precēm, bet arī rēķinus par elektrību un apkuri ? Absolūti lielākā daļa iedzīvotāju nevar sev paaugstināt algas tā lai sadārdzinājums neskar, kā tos, kas jau sev algas palielinājuši, kā jūtas viņu pavalstnieki, tas atkal viņus neskar. Kaut kā to “morālo pagrimu” tieši no varas puses pārdzīvosim, ja vien vietējā vara tiks galā ar tai uzticētajiem pienākumiem jau drīz pēc zemes pilnīgas atkušanas, nevis mēģinās izlīdzēties kā vistas, pakašot šeit, pakašot tur
LMA Tēlniecības katedras pasniedzējs A. Bikše iespējams atzīst darbus,kur ir pim…ji vai pe..as,tā kā tāda darba neviena nebija,nebija pat varavīksnes piekritēju,tad neizdevušies darbi bija…tāda ,,neizdevusies,, pilsēta. Varētu kantrī vietā praidu uztaisīt. :))
Kanalizācijas caurules, lai cik skaisti izlocītas, koka paletes ar garām skrūvēm, bronzas stārķis, vimba, vista lotosa pozā, gailis- viss , kas Bauskai patreiz nepieciešams, lai tā atdzimtu jaunā un skaistā veidolā un baušķenieki varētu teikt- nu beidzot ir tas , ko mēs tik daudzus gadus gaidījām, cik tas ir skaisti, kā viss tas ir vajadzīgs pilsētai! IR tiešām vērts par to izsviest novada budžeta naudu !
Darbi patiešām izskatās vāji. Bet vaimanāt par naudas tērēšanu nevajag, jo neviens jau viņiem neko nav maksājis. Un jaunajiem māksliniekiem jāmācās strādāt dažādās vidēs, iespējams, arī Bauskā. Vispirms jāizmācās, un tad jau var gaidīt pasūtījumus!
Es balsotu par vistu lotosa pozā kā vidējā statistikā baušķenieka simbolu. Īpaši precīza detaļa – galvas trūkums.