www.bauskasdzive.lv
Svētdien, 3. septembrī, Kurmenē bija ieradusies brīnišķīga buķete tulkotāju no Lietuvas, literatūrzinātnieki, dzejnieki.
Kas tad tāds notika Kurmenē – mazā pagastā, Mēmeles skaistā krastā pie pašas Lietuvas robežas? Projektā «Latviešu literatūras gads Lietuvā», kura kuratore ir literatūrzinātniece, literatūrkritiķe un tulkotāja Laura Laurušaite, Lietuviešu literatūras tulkotāju savienība kopā ar Lietuvas Salīdzināmās literatūras asociāciju un Kurmenes tautas namu bija sarīkojuši šeit konferenci, kuras tematika bija ar tulkojumiem saistītas tēmas. Izvēlēta uz Lietuvas un Latvijas robežas esošā Kurmene – pierobežas zona, simboliskā lietuviešu un latviešu kultūru satikšanās vieta, kurā savu bērnību pavadīja latviešu dzejnieks, tulkotājs un poliglots Knuts Skujenieks, kurš tulkojis arī lietuviešu dzeju. Konferenci vainagoja tradicionālais Dzejas dienas pasākums «Mūru dzirnavu» viensētā, kas bija kādreiz Knuta Skujenieka vecvecāku un viņa bērnības māja.
Pēc tam, kad Laura Laurušaite lietuviešu valodā iztulkojusi mūsu Noras Ikstenas romānu «Mātes piens», Lietuvā sācies īsts latviešu literatūras zelta laikmets, ļoti augusi interese par latviešu literatūru. Pati Laura «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka pērn piecas latviešu prozas grāmatas izdotas Lietuvā, bet ledlauzis interesei tiešām bijis tieši N. Ikstenas «Mātes piens» Lauras Laurušaites tulkojumā.
Pēc konferences gan vietējie Kurmenes, Vecumnieku, Bauskas ļaudis, gan Lietuvas tulkotāju un literatūrzinātnieku delegācija tikās «Mūru dzirnavās», Knuts Skujenieks nodzīvoja no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām līdz pat piecdesmito sākumam, kad sākās skolas gaitas Rīgā.
Te svētdien vietējā Kurmenes amatierteātra aktieri lasīja Knuta Skujenieka dzeju, te ar ļoti pārdomātu programmu uzstājās tenors Jānis Kurševs, kurš izpildīja arī dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem. Atmiņās dalījās Knuta Skujenieka māsīca Solveiga Rozenberga, kura teica: «Esmu pēdējā no tiem, kas vēl Skujenieku «Mūru dzirnavu» runci un brūnaļu te esmu redzējusi.» Viņa atzina, cik žēl esot, ka cilvēki aiziet mūžībā kopā ar savām atmiņām. Un S. Rozenberga aicināja: «Vāciet atmiņas un apmeklējiet tuvinieku kapu vietas!» Viņa arī piebilda, ka Rīgā, Raiņa kapos, otrdien, 5. septembrī, kas ir Knuta Skujenieka dzimšanas diena, būs dzejniekam veltīta pieminekļa atklāšana un piemiņas brīdis.
Vairāk uzzināsit “Bauskas Dzīves” drukātajā izdevumā 5. septembrī.
Visciešākā saite-regulārie ”draudzīgo” leišu sirotāju-laupītāju reidi Latvijas teritorijā.Tradīcija.