FOTO: Misā ciemojas Ukrainas kara apskatnieks Jānis Slaidiņš

Vecumnieku pagasta Misas tautas namā svētdien, 5. maijā, viesojās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, kurš plašu pazīstamību guvis, darbdienu vakaros piedaloties televīzijas kanāla «TV24» informatīvi dokumentālajā diskusiju raidījumā «Aktuālais par karadarbību Ukrainā», kā arī ar citām sabiedriskām aktivitātēm un iniciatīvām.

Kopā ar viņu bija Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Kaspars Auzenbahs. Regulāri apceļojot Latviju, lai stāstītu par kara gaitu Ukrainā un vāktu līdzekļus dronu iegādei, šī bija pirmā ciemošanās Bauskas novadā.

Vairāk nekā 50 vietējie un apkaimes iedzīvotāji iesaistījās diskusijā ar militārpersonām, ieinteresēti aplūkoja no frontes atvestās trofejas – krievu armijas ekipējumu – un izmantoja iespēju ziedot Ukrainas armijai nepieciešamo dronu iegādei, saņemot J. Slaidiņa grāmatu par Ukrainas kara vēsturi – «No Krimas līdz Marinkai», kas piedzīvojusi jau atkārtotu izdevumu. Vairākus eksemplārus autors uzdāvināja Misas bibliotēkai.

Tikšanās sākumā Ukrainas kara apskatnieks J. Slaidiņš, vērtējot norises frontē, atzīmēja, ka Ukraina pašlaik ir nonākusi vissarežģītākajā situācijā, jo «Krievija ir spējusi piecelties kājās, nostādīt savu ekonomiku uz kara sliedēm un tās spēks ir būtiski pieaudzis»; skaidrs, ka Ukraina bez Rietumu atbalsta tam nevar stāties pretī. Vienlaikus viņš kritizēja Rietumus un pieļāva, ka, iespējams, konflikts nebūtu sācies, ja 2014. gadā tie būtu stingrāk pievērsušies Krievijas agresijai Krimā.

«Kas krieviem traucē labi dzīvot?» diskusijas dalībniekiem vaicāja viesis un pats arī steidza atbildēt, «tā ir imperiālistiskā domāšana – vēlme visu laiku kaut ko iekarot, kaut ko atbrīvot, kaut ko atjaunot. Viņu galvenā ideoloģija Krievijā, ko paši arī sludina, ir krievu pasaules celšana. Visu, kas saistīts ar bijušo Krievijas impēriju un bijušo padomju savienību, viņi uzskata par savu.» J. Slaidiņš gan klātesošos mierināja, ka, «pateicoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem, varam būt daudz maz drošībā, jo, kas zina, kāda būtu situācija, ja Krievijas lēciens 2022. gadā būtu izdevies un Kijiva būtu kritusi». «Ik pa brīdim informatīvajā telpā tiek runāts par uzbrukumu Baltijas valstīm un NATO, taču – guliet mierīgi, pašlaik Krievija nav spējīga uzbrukt, atklāt otru fronti un veikt karadarbību vēl kādā vietā; tam nav resursu,» sacīja J. Slaidiņš, «taču dažāda veida hibrīdoperācijas gan var gaidīt, jo viņiem nav problēmu dabūt 10 000 imigrantu no Āfrikas vai Tuvajiem Austrumiem un nosūtīt uz Baltijas valstu un Polijas robežām. Viena no hibrīdkara taktikām, ar ko jārēķinās, ir informatīvās telpas graušana, un šajā ziņā krievi ir lieli meistari, tāpēc jebkura informācija ir jāizvērtē kritiski.»

J. Slaidiņš iezīmēja vairākus Ukrainas kara scenārijus un uzsvēra, ka neviens nevar pateikt, ar ko viss beigsies. «Karš nozīmē cīņu par Ukrainas kā valsts pastāvēšanu, un kamēr ukraiņi paši to nesapratīs, par panākumiem runāt būs grūti. Politiķu galvenais uzdevums – rast līdzekļus, kā motivēt iedzīvotājus iet karot un aizstāvēt savu zemi,» pauda militārists. Tikšanās dalībnieki bija pārsteigti, dzirdot skaitļus, kas raksturo situāciju frontē. Piemēram, Krievijai viena kara diena izmaksā ap 10 miljardiem ASV dolāru; okupanti mēnesī zaudē ap simt tanku, bet spēj saražot vien 30 – 50; okupantu bruņotie spēki vidēji dienā izšauj 7000 – 10 000 artilērijas lādiņu, bet ukraiņi var likt pretī 2000 – 3000; 250 – 300 ASV dolāru vērts drons spēj izsist no ierindas tanku, kas maksā trīs miljonus. J. Slaidiņš atzīmēja, ka Krievijas spēki ir atraduši Ahileja papēdi Ukrainas aizsardzībā un, pielietojot planējošās aviācijas bumbas, gūst panākumus un kamēr Ukraina nespēs kontrolēt gaisa telpu, tās apkarot būs problemātiski. «Nopietns bieds abām karojošajām pusēm ir droni; to satiksme gaisā ir kā Manhetenā,» viņš tēlaini salīdzināja.

«Krievijas militārajai rūpniecībai trūkst kapacitātes, lai atjaunotu resursus, un pašlaik uzbrukt NATO valstīm viņi nespēs, taču NATO nākas restartēties un veikt mājasdarbus, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atklājās, ka daudz kā trūkst, šie divi gadi izrāvuši visu arsenālu. Skaidrs, ka Eiropas un pasaules militārajai rūpniecībai jāsāk kustēties, lai atjaunotu resursus, jo krievi pašlaik sit pušu Rietumus ar artilērijas munīcijas ražošanas jaudu,» atklāja J. Slaidiņš.

Misas iedzīvotāja Anna Dumpe ieinteresēti klausījās J. Slaidiņa stāstītajā un tikšanās noslēgumā viņam nodeva ārzemēs mītošās meitas Agneses ģimenes atvēlēto ziedojumu. «Meita palūdza naudiņu nodot tieši rokās, lai būtu droši, ka ziedojums tiek paredzētajam mērķim,» «Bauskas Dzīvei» skaidroja seniore, «ik vakaru televīzijā skatāmies Slaidiņa kunga sagatavoto informāciju, tagad būs arī grāmata, ko palasīt; vasarā, kad atbrauks meita, nodošu to viņai.»

«Paldies par superīgajiem raidījumiem, nevienu nelaižu garām, visus noskatos,» atzinīgus vārdus majoram veltīja kāds kungs, stāvot rindā pēc autogrāfa. Viņam pievienojās arī Lita, kura 11 gadus dzīvo Norvēģijā, bet pašlaik atbraukusi atvaļinājumā un ciemojas Bauskas novada Jaunsaulē. «Redzēju paziņojumu, ka Misā būs tikšanās ar Jāni Slaidiņu, un bija skaidrs – noteikti jābrauc. Norvēģijā mums ir pieejami Latvijas televīzijas kanāli un raidījumam par karu Ukrainā sekojam jau no paša sākuma. Arī dēls dzīvo līdzi notikumiem un vakaros ir pie TV ekrāna, sakot – kuš, tagad jāklausās, ko stāsta Slaidiņš,» rādot grāmatu, ko Dzeņu ģimenei parakstījis tās autors, teic Lita.

Teksta un foto autore – Zane Skara.

+ 18