Neskaitāmi puķu dārzi un miljoniem ziedu jūra sagaida Pakrojas muižas viesus, kuri apmeklēs šeit notiekošo ziedu, mākslas un mīlas festivālu, vēsta Danute Vareikaite, Pakrojas muižas komunikācijas vadītāja Latvijā.
“Lai pārsteigtu apmeklētājus, pirmkārt, ir jāpārsteidz pašiem sevi,” sacīja muižas radošā vadītāja Kristīna Ivaņčenko, kura ik gadu rūpējas, lai brīnišķīgās ziedu kompozīcijas priecētu apmeklētājus.
Aizpildīt 15 hektāru platību ar netradicionālām ziedu kompozīcijām nav viegls uzdevums. Līdz ar to, pēc Pakrojas muižas radošās direktores K. Ivačenko teiktā, ziedu festivālam jāgatavojas iepriekš: “Šā gada festivāla norises laikā jau sāku domāt, kā tas izskatīsies nākamgad, dzima pirmās idejas”. Viņa joko, ka vislabākā Ziemassvētku dāvana viņai pašai ir precīzi zināt, kāda būs vasaras festivāla tēma.
K. Ivančenko piebilda, ka iedvesmu smeļas arī dabas parādībās. Viņa atcerējās lietusgāzi, kas pagājušajā vasarā bija pārņēmusi muižu, un varavīksni, kas tai sekoja: “Tās bija pašas vasaras beigas, bezgalīgs karstums, kam sekoja spēcīga vētra. Nolauzti koki, nolauztas puķes. Pastaigājoties pa muižu, Mīlestības salā, pamanījām neaprakstāma skaistuma varavīksni ārkārtīgi spilgtās krāsās. Šogad šo krāsu piesātinājumu paudām kompozīcijā blakus Vardes karalienes skulptūrai. Man tas ir kā dabas un cilvēka saplūšana.”
Taču Pakrojas muižas ziedu festivāla apmeklētāji stāsta ne tikai par kompozīciju krāsām, bet arī par to sinerģiju ar neparastām kultūrām – piemēram, dārzeņiem vai labību. “Šī gada festivāla tēma ir „Dežavū starp vārpām“. Mēs kombinējam graudu kultūras ar ziediem. Kad apskatām kukurūzas laukus, nebrīnāmies, ka starp tās stiebriem aug magones. Savukārt ziedu kompozīcijās graudaugus parasti neredzēsi,” atklāja Pakrojas muižas radošā direktore. Ziedu saskaņošana ar labību bija diezgan liels izaicinājums. Floristus sagaidīja ne tikai estētisks pārbaudījums, bet arī vairākas praktiskas problēmas.
“Ļoti svarīgi ir pareizi kombinēt ziedus, lai tie “nesastrīdētos” savā starpā. Jāņem vērā ne tikai to, kā tas izskatīsies vizuāli, bet arī to, lai tuvumā varētu augt saknes. Diemžēl par graudaugu un dārza puķu saderību neviens mums nevarēja daudz ko ieteikt, tāpēc nācās riskēt,” atzīst K. Ivančenko. Viņa piebilda, ka eksperimentēt ar dažādu kultūru savienošanu rosina vēlme pārsteigt ne tikai apmeklētājus, bet arī sevi, liekot visiem aizrauties: “Eksperiments var neizdoties, viss var gadīties, bet tu tomēr pamēģini”.
Riskantu kompozīciju radīšanai K. Ivančenko izmantoja neskaitāmu daudzumu ziedu. Tiesa, nav iespējams precīzi nosaukt, cik dažādas šķirnes tika izmantotas. “Mums vispareizāk šķiet teikt, ka kompozīcijās izmantots utopisks ziedu skaits. Cik tieši – neteikšu, lai gan visi to jautā. Varbūt vairāk nekā 500 šķirņu,” viņa komentē.
“Pēc vasaras puķu noziedēšanas daļa sēklu paliek augsnē, tāpēc gadu vēlāk pamanām, ka viengadīgie augi atkal uzzied. Veidojot kompozīcijas, paturam piemērotus augus. Mūsu floristi šeit iegulda lielu darbu, un viņi ar katru gadu pilnveidojas arvien vairāk”, stāsta Kristīne
Šī gada ziedu, mākslas un mīlas festivāls Pakrojas muižā jau norisinās un priecē apmeklētājus. Pēc radošās direktores teiktā, komanda jau sāk gatavoties nākamā gada festivālam. Jau esot idejas kompozīcijām, tomēr, kas tieši pārsteigs apmeklētājus nākamajā vasarā, viņa neatklāj. “Varu apsolīt, ka būs skandalozi jaunumi, spilgtas krāsas un noteikti būs, ko apbrīnot”.
Un astronomiska/neadekvāti augsta ieejas maksa.