Tradicionālais Lāčplēša dienas lāpu gājiens šogad Bauskā pulcēja īpaši lielu skaitu tieši ģimeņu ar dažāda vecuma bērniem.
Viena no gājiena dalībniecēm bija arī Renāte no Bauskas. Viņa bija atnākusi kopā ar trīs bērniem, no kuriem mazākais vēl tikai ratiņos gulošs. Ģimenei bija pievienojušies arī ome un opis. Renātei šis nebija pirmais lāpu gājiens. Kā viņa atzina – tā jau esot ģimenes tradīcija ar lāpām aiziet līdz piemineklim un tur iedegt svecītes. Sajūtas gājienā esot neparakstāmas, un Renāte pārliecināta, ka kā latvietei viņai ir pienākumu šādā pasākumā piedalīties.
Skolniece Elīna Lisovska svinīgo mirkli, kad iedegsies lāpas un tās sāks plūst cauri pilsētai, gaidīja kopā ar mammu un brāli, bet tētis tobrīd bija zemessargu rindās. Esot neliels uztraukums – atklāja Elīna – jo nevar zināt, cik vērienīgs šogad būs gājiens, cik tajā būs daudz dalībnieku.
Savukārt baušķenieks Mareks bija nolēmis šo darba dienas vakaru pavadīt kopā ar dēliem Rafaelu un Maratu, lai parādītu viņiem, kas ir Lāčplēša diena. No malas jau vērota gājiena norise, bet šogad nolemts pirmo reizi arī pašiem iziet lāpu ceļu.
Gita Muceniece no Pilsrundāles gluži pretēji – gājienā piedalījusies jau vairākas reizes. Tā kā viens no dēliem iesaistījies Jaunsardzē, šis gads nekādi nevarēja būt izņēmums. Gājienā no kuplās četru bērnu ģimenes piedalījās Gita un viņas trīs dēli. «Mēs no visas sirds un dvēseles esam latvieši – tāpēc arī šajā vakarā esam šeit. Ejot gājienā, tā ir neaprakstāma kopības sajūta, tāds siltums un vienlaikus satraukums, no kura pat zosāda uzmetas,» savās izjūtās dalījās Gita.
Lāpu iedegšana un iespēja kaut mirklīti to paturēt rokās nenoliedzami bija viens no satraucošākajiem Lāčplēša dienas notikumiem bērniem.
Precīzi pulksten 17.30, kad visās lāpās jau trīsuļoja liesmas, gājiens izkustējās. Grūti pateikt, cik cilvēku 11. novembra vakarā bija izgājuši ielās, taču, kad gājiena priekšgalā esošie Zemessardzes karognesēji raitā solī jau sasnieguši Kalna iela rotācijas apli, lāpu straume aiz viņiem aizvijās vēl līdz pat Rātslaukumam. Pārsteidzošs bija ne tikai ievērojamais dalībnieku skaits, kurš nepārtraukti palielinājās arī gājiena laikā, bet arī neierastais klusums, kas uz pusstundu pārņēma Bauskas centru. Nebeidzamā mašīnu rūkšana bija apklususi, dzirdamas bija tikai gājiena dalībnieku, galvenokārt, daudzskaitlīgā bērnu pulka čalas.
Iesācies Rātslaukumā un pa ceļam izgaismojis Kalna, tad Uzvaras ielas, gājiens devās uz Brīvības bulvāri pie pieminekļa «Par Latvijas brīvību kritušiem». Tur cilvēki nolika svecītes un pēc tam gluži kā tādā amfiteātrī iekārtojās apkārt piemineklim, lai baudītu piemiņas pasākumu.
Svinīgo pasākuma daļu atklāja baušķenieks Jānis Biezais, atgādinot, ka šogad aprit 106 gadi kopš tās rītausmas, kad Latvijas armija no Rīgas padzina Bermonta spēkus un drīz atbrīvoja jau visu Latviju. Lāčplēša diena kalpo kā atgādinājums, ka neatkarība nekad nav bijusi un nedrīkst būt pašsaprotama; tā ir izcīnīta ar drosmi, asinīm un pašaizliedzību – turpināja J. Biezais.
Noslēdzoties klusuma brīdim un izskanot valsts himnai, Brīvības bulvāri pieskandināja Bauskas Kultūras centra jauktais koris «Mežotne» (vadītāja Mārīte Jonkus, pianiste Evija Bonāte), izpildot rokoperas «Lāčplēsis» skaņdarbu «Uz krustcelēm» un «Gauži raud saulīte» fragmentus. Pasākuma gaitā kora izpildījumā skanēja arī tādas pazīstamas dziesmas kā «Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas», «Lūgšana: Dodi mieru mūsu brāļiem» un «Par savu zemi saukt».
Uzrunu sanākušajiem teica novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš, kurš pauda gandarījumu, ka Lāčplēša diena pulcējusi tik lielu dalībnieku skaitu. Viņš norādīja, ka brīvības cīņas nav tikai vēsture, tās piedzīvotās arī uz barikādēm, atjaunojot valsts neatkarību, un zināmā mērā brīvības cīņu par mums šobrīd izcīna arī Ukraina. G. Kalniņš arī atzina, ka, redzot Zemessardzes rindās gan vīrus jau sirmām bārdām, gan jaunsargus, varam justies drošībā.
Mācītājs Aivars Siliņš aicināja vienoties kopīgā lūgšanā par mūsu tautu, zemi, par mums visiem un mūsu bērniem, vienlaikus pasakoties tiem vīriem un sievām, kas toreiz iedegās un iestājās par to, lai mēs varētu šodien šeit latviešu valodā svinēt šos svētkus.
Pasākuma noslēgumā, kā katru gadu 11. novembrī, Latvijas Zemessardzes un Jaunsardzes rindas papildināja jauni biedri, svinīgi apliecinot savu gatavību kalpot Latvijai. Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājinieku bataljona komandieris, pulkvežleitnats Elmārs Popakuls uzsāka zvērestu ceremoniju. Seši Zemessardzes kandidāti, kuri sekmīgi bija nokārtojuši atlases pārbaudījumus, tika uzņemti Zemessardzē un viņiem tika piešķirta pirmā dienesta pakāpe – zemessargs.
Ar svinīgo solījumu Bauskas novada Jaunsardzes rindas papildināja aptuveni 40 jaunieši.
Pulkvežleitnats E. Popakuls sveica jaunos Zemessardzes un Jaunsardzes biedrus. Viņš uzsvēra, ka karavīru pienākums ir katru 11. novembrī godināt 1919. gada varoņus, kas deva mums iespēju tagad dzīvot brīvā Latvijā. Tāpat viņš aicināja ikvienu saprast, ko varam darīt Latvijas labā katrs savā jomā, ko varam atstāt valstij, novadam un arī pilsētai Bauska. Viņš arī rosināja visus mājās iedegt svecīti par īstajiem varoņiem, kas visi ir Lāčplēša ordeņa cienīgi.
Foto: Ivars Bogdanovs
