www.bauskasdzive.lv
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā no 12.novembra līdz nākamā gada 26.februārim būs skatāma izstāde “Imanta Lancmaņa māksla”.
Kā vēsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Helēna Demakova, lai arī Imanta Lancmaņa daiļradi var piepulcināt laikmetīgās postmodernās glezniecības straumei, pats mākslinieks izvēlējies to apzīmēt kā konceptuālo romantismu. Izpratne par vecmeistaru mantojumu, dabas studijas, kā arī dzīvā iztēle ir vienlīdz ietekmējušas viņa darbu tēlveidi.
LNMM Lielajā zālē tematiski grupētas Lancmaņa gleznas, kuras tapušas sākot no 1958.gada. Lancmanis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1966.gadā. Kopš tā laika viņš izkopis individuālo rokrakstu un iemiesojis tajā savu pasaules redzējumu visos klasiskajos glezniecības žanros. Vairāki gleznu cikli – darbi par Bībeles tēmu un Ozolu cikls – pie skatītāja nonāk pirmo reizi. Izstādē eksponēti arī portreti, kamerstila klusās dabas un ainavas.
Lancmaņa daiļradē bijis pārrāvums, kad viņš intensīvi darbojās, vadot Rundāles pils muzeju, pētot un aprakstot mākslas vēstures liecības, pasniedzot stila mācību Latvijas Mākslas akadēmijā 17 gadu garumā. Atsevišķas ekspozīcijas sadaļas atklāj šīs mākslinieka radošā darba šķautnes un iepazīstina ar gleznu tapšanas etapiem – fotogrāfijām, skicēm, kartoniem. Izstādes tituldarbs ir “Pašportrets pie Sējas ozola 2019.gada 27.septembrī”, kurā autors – nopietns, ar fotoaparātu rokās – atrodas Latvijas dabā, pie viena no būtiskiem latviešu tautas simboliem.
Izstādē iekļauti Lancmaņa darbi no LNMM, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja un Bauskas muzeja krājuma, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zuzānu kolekcijas, mecenātu Teterevu ģimenes kolekcijas, no likvidējamās AS “ABLV Bank” mākslas darbu kolekcijas un daudzām privātkolekcijām.
“Izstāde “Imanta Lancmaņa māksla” ir par fantastisku cilvēku, kas savu dzīves telpu pratis organizēt un saplānot starp 3 savām kaislībām – Rundāles pils, pētniecība, rakstot grāmatas, un māksla. Katrai šai šķautnei veltīts savs laiks, katra nodarbe devusi ļoti redzamu rezultātu. Te ir izstāde, kas ar pārtraukumiem tapusi praktiski 70 gadu garumā. Imanta Lancmaņa mākslu varētu raksturot kā ceļojumu laikā un telpā! Katrs darbs ir kā vēstījums. Ceļš uz izstādi ir kā gatavošanās lielai performancei,” sacīja LNMM direktore Māra Lāce.
Izstādē tiek demonstrēta LTV1 filma par Imantu Lancmani, ir pieejami mākslinieka stāsti par katru izstādes sadaļu, par dažādām tēmām. Līdz pat izstādes beigām sagaidāmi dažādi pārsteigumi, aktivitātes, tikšanās, nāks klāt pat dažas jaunas gleznas, tālab ir redzami divi tukši gleznu rāmji.
“Daudzus gadus biju spiests mākslai pievērsties fragmentāri, pat otas nolikt malā un kalpot vienai mūzai – Rundāles pilij. Veidojot izstādi, radās izdevība paskatīties uz savu dzīvi no augšas, kā no augsta kalna virsotnes,” teic I. Lancmanis.
Ar mākslu viņš fragmentāri nodarbojās brīvdienās savā dzīvoklī – šaurā telpā starp rakstāmgaldu un grāmatplauktu. Viss projicējās viņa galvā, visu mēģinājis iztēloties savā prātā.
“Savu kaislību pret mākslu nācās neganti sevī apspiest, kā tādu aizliegto augli,” neslēpj mākslinieks un piemetina, ka bieži gadījies, ka svētdienas rītā paņēmis rokā otu un ar tādu drebēšanu ieklausījies, vai tik atkal nebūs kāds telefona zvans, kas atkal aizsauks prom no molberta. Ko tādu normāliem māksliniekiem pat grūti iedomāties. Tomēr, protams, Rundāles pili nekad neesot uzskatījis par traucēkli- pils droši vien jāuzskata par savu mūža lielo misiju, arī lielo instalāciju – jau kādā 1964.gadā savā prātā iztēlojies trijās dimensijās, kam pilī būtu jābūt, kas tur ar laiku būs….
Mediju pārstāvjiem šonedēļ bija unikāla iespēja iepazīties ar Imanta Lancmaņa mākslu viņa paša vadībā – izstaigāt izstādes labirintus, t.s. boksus un ar aizrautību uzklausīt aizraujošus stāstus par gleznu tapšanu.
Interesanti, ka izstādē varēja iepazīties arī ar senāka laika Bausku, dažās gleznās un fotogrāfijās atpazīt novadniekus – īpaši daudz labu vārdu, pat apbrīnu tika sadzirdēts par priesteri Andreju Mediņu – viena glezna veltīta viņam, un pēc izstādes slēgšanas tā tiks dāvāta Bruknas muižai.
Izcils Cilvēks un Mākslinieks.