www.bauskasdzive.lv
Jau vairākus gadu desmitus 14. septembrī piemin Bauskas pilsētas un apriņķa iedzīvotājus, kuri 1944. gadā aizstāvēja savu pilsētu pret otrreizējo padomju okupāciju. Pusotru mēnesi ilgajās cīņās daudzi jauni puiši un vīri gados, būdami Bauskas un Latvijas patrioti, nolika savas galvas, aizsargājot savu Tēvzemi pret uzbrūkošās Sarkanās armijas vairākkārtīgu pārspēku.
Ceturtdien, 14. septembrī, Bauskā Brīvības bulvārī pie piemiņas akmens Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju pasākumu rīkoja “Nacionālās apvienības” Bauskas nodaļa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Karavīru biedrību, piemiņas brīdī šogad bija ap 30 dalībnieku, portālu informēja Bauskas novada domes deputāts, vēsturnieks Raitis Ābelnieks.
Viņš atklāja, ka šoreiz nevarēja piedalīties “Nacionālās apvienības” Saeimas deputāti, jo tajā laikā notika Saeimas plenārsēde. Runātāji atgādināja, ka toreiz 1944.gadā latviešu karavīri, aizstāvot Bausku, cīnījās pret to pašu okupantu karaspēku, kurš tagad ir iebrucis Ukrainā. “Ja tolaik Rietumu demokrātiskās valstis nepalīdzēja Latvijai nosargāt savu neatkarību pret okupantiem, tad tagad visas pasaules demokrātiskā sabiedrība, ieskaitot latviešus, palīdz ukraiņiem aizstāvēt savas valsts neatkarību,” atzīmēja R. Ābelnieks.
Klātesošie ar klusuma brīdi īpaši godināja arī vienu no Bauskas aizstāvjiem – Edgaru Skreiju, kura pelnu urna iepriekšējā dienā ar vairāku augstu Latvijas amatpersonu no Nacionālās apvienības rindām līdzdalību un militāru godu tika apglabāta blakus viņa cīņu biedriem Lestenes Brāļu kapos. R. Ābelnieks stāsta, ka E. Skreija 20 gadu vecumā Latviešu leģiona vienībā piedalījās Bauskas aizstāvēšanas kaujās, šogad 10.septembrī viņam būtu palikuši pilni 99 gadi, bet aizsaules ceļos viņš devās jūlijā.
R. Ābelnieks atgādināja, ka E.Skreija ilgus gadus vadīja Latviešu Nacionālo Karavīru biedrību un bija viens no galvenajiem Lestenes Brāļu kapu izveides iniciatoriem un ieceres realizētājiem. Viņš daudzus gadus ieradās uz 14.septembra piemiņas pasākumu Bauskā un uzrunāja klātesošos, pēdējo reizi te bija pirms diviem gadiem. Toreiz pasākumā piedalījās vēl viens Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībnieks – Laimonis Ezergailis no Dobeles, kuram pēc pāris mēnešiem būs 100 gadu jubileja. Vai vēl kāds cits 1944.gada Bauskas aizstāvis ir vēl šajā saulē, R. Ābelniekam nav zināms.
R. Ābelnieks atzīmēja, ka Bauskas aizstāvēšanas kaujas ir unikālas Latvijas vēsturē, jo toreizējais Bauskas apriņķa priekšnieks majors Jānis Uļuks, atšķirībā no citu apriņķu priekšniekiem, tuvojoties frontei, nevis evakuējās uz aizmuguri, bet uzaicināja savus padotos – policistus un aizsargus brīvprātīgi pašiem aizstāvēt savu pilsētu. Šiem vīriem un pavisam jauniem puišiem pievienojās vēl citi brīvprātīgie, kopīgi izveidojot bataljonu aptuveni 300 vīru sastāvā, kuri, lai gan visai vāji apbruņoti, tomēr stājās pretim pirmajām uzbrūkošās Sarkanās armijas vienībām un neļāva tām pārcelties pār Mūsu un Lielupi Bauskas tuvumā. Fronte uz šo upju līnijas noturējās pusotru mēnesi un daudzi no latviešu karavīriem krita, aizstāvot savu pilsētu un Latvijas zemi.
Šī gada sākumā piemiņas akmens Bauskā cieta no vandaļu rokām. R. Ābelnieks pavēstīja, ka pieminekļa gāzējus policija nav notvērusi. “Svarīgākais ir tas, ka šī piemiņas zīme ātri tika uzstādīta atpakaļ un apkārtne sakopta. Mūsu valsts ienaidnieki nav sasnieguši savu mērķi, jo piemineklis stāv tikpat stalti, kā agrāk,” uzsvēra R. Ābelnieks.
kārtējo reizi godinām nacistiskās Vācijas karavīrus
Kas, ko tādu var pateikt, ir svešinieks.