www.bauskasdzive.lv
Sestdienas, 23.aprīļa, pusdienlaiku daudzas Ukrainas civiliedzīvotāju ģimenes, kas apmetušās Saulainē kopmītnēs un sociālajā centrā, pavadīja brīvā dabā ap ugunskuru, kopīgi darbojoties, sarunājoties un dziedot.
Biedrība “Eņģeļa sirds”, kuras dibinātāja ir bijusī īslīciete Ivanda Bite, sadarbībā ar sociālajām darbiniecēm Rundālē noorganizēja un finansiāli atbalstīja jauku svētku mirkli kara bēgļiem no Ukrainas, lai kaut brīdi ģimenes ar bērniem varētu nedomāt par šausmām, kas notiek viņu zemē. Izvēlēta bija diena starp divām Lieldienām – kad luterāņu un katoļu svētki nule kā aizvadīti, bet pareizticīgajiem, pie kuriem pieder daudzi ukraiņi, tie jau sākušies. Ukrainiski Lieldienas – Velik deņ. Tālab arī tika runāts par abu Lieldienu tradīcijām, bērni devās meklēt „zaķa sadētās” olas.
Bija sarūpēts cienasts, ar ko našķojās bērni. Ukrainiete Larisa katlā uz ugunskura vārīja boršču no skābenēm un citiem dārzeņiem, tas, pēc klātesošo atzinuma, padevās gards. Viņai patīk sabiedrība un patīk rūpēties par citiem. Vispirms no kara Donbasā aizbraukusi pie meitas uz Kijivu, kur atkal viņu panācis karš… Pateicīga par iespēju dzīvot Saulainē – tā kā šeit par viņiem gādājot, citur neesot. Sociālā dienesta darbinieces varot tikai slavēt. Kad viņa par savu dzīvi šeit runājot ar citiem pazīstamiem bēgļiem, kas dzīvojot citās pilsētās, «viņi mani apskauž», veikli salejot zupu pasniegtajās bļodās, stāsta Larisa.
Katra ukraiņu ģimene uz kartes atzīmēja to pilsētu vai ciemu, no kurienes tā ieradusies. Parādījās punktiņi pie Harkivas, Luhanskas, Doneckas, Severodoneckas, Sumiem, Kijivas, kā arī Zaporižjes apgabalā, Aizkarpatos un citviet.
Vairāki no patvēruma meklētājiem, kas dzīvo Saulainē, jau atraduši darbu Rīgā, to esot daudz vieglāk sameklēt, nekā īrējamu dzīvokli. Jūlija, pēc profesijas šuvēja, jau pagājušajā nedēļā sākusi braukāt uz darbu galvaspilsētā, kur strādā savā specialitātē. Jeļenai, kas arhitekte, piedāvāts darbs Siguldā, tik atkal problēmas ar dzīvojamo platību. Daudzi saprot, ka jāmācās latviešu valoda, meklējot iespējas to apgūt kursos.
Sazināties ar radiem, draugiem Ukrainā ir dažādas iespējas – citviet bez problēmām, citviet ar sakariem lielas grūtības. Piemēram, Jeļenai Kaplunai Harkivā palikusi mamma un brālis – mamma nebrauca prom, jo govi un citus lopiņus nevarēja pamest, savukārt brālis atteicās mammu atstāt vienu. Harkivā sakaru tikpat kā nav, jāiet uz noteiktiem punktiem, no kurienes iespējams sazvanīties, un tas notiekot tikai reizi divās trijās dienās, stāsta Jeļena un viņas vīrs Vadims. Ļena nespēj bez asarām runāt par mammu, brāli, kas par viņu jaunāks, un par sagrauto Harkivu.
Šim sarīkojumam atbalstu sniegušās biedrības «Eņģeļa sirds» darbība ir vērsta uz Latvijas bērnu, jauniešu un vecāku izglītības veicināšanu. Mērķis – celt bērnu izglītības līmeni, izkopt un attīstīt talantus jau no mazotnes, un motivēt mainīt dzīves uztveri caur izglītojošiem pasākumiem. Šoreiz atbalsta veids citāds, jo arī kara situācija ir ekstrēma un neierasta. Kā Ivanda saka – „Kāpēc nepalīdzēt ukraiņu ģimenēm, ja varam palīdzēt?» Ar sociālo darbinieci Bauskas pusē Lieni Lapsu biedrība sadarbojoties jau sen, tā kā Liene tagad Rundālē strādā un ir vienots Bauskas novads, atbraukuši uz šo pusi.
Plašāk lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā numurā otrdien, 26. aprīlī.
Reklāma