Svētdien, 22. martā, Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē kuplā skaitā vairāki simti cilvēku atvadījās no kinorežisora un scenārista Jāņa Streiča.
Ceremonijas laikā zālē vienlaikus atradās ap simts cilvēku, pavadītāju plūsmai mainoties. Pavadītāji varēja apskatīt arī Rīgas Latviešu biedrības namā izstādītas astoņas Streiča gleznas. Atvadu ceremonijā skanēja vairāki muzikāli priekšnesumi.
Savukārt Zelta zālē notika bēru mielasts tautas mūzikas pavadījumā.
Sociālajos tīklos mūžībā aizsauktā režisora Jāņa Streiča meita Viktorija Streiča Jakstiene atklāja tēva pēdējo gribu un kā notiks atvadīšanās no viņa. “Līdz šim mēs, ģimene, klusējām, jo gribējām šo laiku izdzīvot mierā, savā tuvumā un pēc tēta gribas. Taču redzu, ka pa šo laiku radušies dažādi minējumi, jautājumi un arī neizpratne par atvadīšanos, tāpēc gribu to pateikt pati.
Tēta vēlēšanās bija ļoti skaidra: lai neviens viņu neredz mirušu un lai atvadīšanās notiek ar viņa pelniem. Viņš pats bija saplānojis, kā visam jānotiek, un atstājis ļoti konkrētus norādījumus. Mēs viņa gribu cienījām un izpildījām”.
“Viens no mūsu kultūras balstiem un veidotājiem. Es domāju, ka viņš jau ir citos labākos laukos, un, es domāju, ka viņš tur turpina savas idejas, savas neprātīgās, visādus sapņus. Un ko, tur ir laba kompānija, kas viņu jau gaida! Ar ko kopā viņš varēs daudz ko vēl realizēt. Lai Dievs dod, ka būtu,” pauda mūsu novadnieks aktieris Uldis Dumpis.
“Viedais režisors. Viņš uzminēja manus dotumus un prasmes, un ticēja, ka man neviens darbs nav par grūtu. Un paldies viņam par filmām. Īpaši par Dagniju, kas mani pavada visu mūžu… Un viņš mani apsveica arī pirmajā martā 88. dzimšanas dienā…,” sacīja aktrise Olga Dreģe.
“Tā ir leģenda, kas ir aizgājusi. Tā ir leģenda, kas atstājusi pasaules līmeņa Latvijas kino klasiku aiz sevis. Tas ir milzīgs mantojums, kuru nebūs iespējams izdzēst, tas paliks arī nākamajām paaudzēm,” atzina Boņuka lomas atveidotājs filmā “Cilvēka bērns” Andrejs Rudzinskis.
Režisors, kurš atklāja latviešu dvēseles. Tā Jāni Streiču raksturo viņa talanta apbrīnotāji.
“Kad pirmo reizi televīzijā rādīja “Cilvēku bērnu”, mans tēvs, tā bija viņa bērnība, viņš tur skrēja visu laiku prom, skrēja atpakaļ pie televizora. Un es savu mūžu savu tēvu tādu nebiju redzējis. Un tad es sapratu, ka Jānis Streičs manu tēvu pazīst labāk kā es. Man liekas, tas ļoti daudz par viņu izsaka. Jo viņš mums kaut kā pazina – latviešus. Dižs vīrs,” sprieda aktieris Andris Keišs.
“Viņa darbi bagātina mūsu cilvēka dvēseles, mūsu labestību. Tas priecē visu mūsu tautu. Es domāju, nekad netiks aizmirsts. Viņš mūžīgi būs mūsos. Mēs viņu mūžīgi atcerēsimies. Un tur ir, ko mācīties no viņa, var mācīties dzīves gudrību,” norādīja baletdejotāja un horeogrāfe Lita Beiris.
“Es varētu ar vienu teikumu atbildēt. Jānis Streičs bija, ir un būs sabiedrības labsajūtas veicinātājs,” teica rakstnieks Ēriks Hānbergs.
“Rets ir cilvēks manā dzīvē, kas būs atstājis uz mani tādu būtisku nospiedumu. Ja tā var teikt. Man liekas, tas ir Jāņa lielākais nopelns, ka viņš sevi nevis izniekoja, bet, ka viņš saprata, kas viņa dzīvē ir galvenais,” vērtēja kinooperators Miks Zvirbulis.
“Pirmajā martā es ar viņu runāju, stundu runāju ļoti interesanti. Viņš bija dzīvespriecīgs, enerģijas pilns, un tāpēc man ir ļoti liels pārdzīvojums, ka viņš tik ātri ir aizgājis,” atzina kinooperators un kinorežisors Ivars Seleckis.
“Deviņdesmit otrajā gadā es pieteicu Kino centra projektu konkursā – par Jāņa Streiču portreta filmu, un es atcerējos, ka Jānis toreiz bija iebildis, jo viņš teica, ka ir daudz par viņu slavenāki, ievērojamākie cilvēki, ka nevajag par viņu filmu taisīt. Un to, es domāju, man vajadzēja vienkārši kaut kā viņu pierunāt, jo es to vienmēr nožēloju,” pauda režisore Dzintra Geka.
“Mums tik daudz ko uzdāvināja un darīja mūs stiprākus. Un mūsu pašcieņu, kas diemžēl ne vienmēr ir labā līmenī, pacēla uz augšu. Paldies Jānim un lai viņam tur debesīs gaišs skats uz Latviju,” sacīja komponists Pēteris Vasks.
Godinot režisoru šajās dienās vēl sabiedriskā transporta monitoros lasāmi tautā iemīļoto Streiča filmu varoņu citāti.
Savukārt Rīgas Latviešu biedrības namā vēl arī pirmdien pieejama ierakstu grāmata, kurā režisora laikabiedri un atbalstītāji var ierakstīt kādus piemiņas vai atzinības vārdus.
Kas saista Jāni Streiču ar Bauskas novadu?! Protams, fakts, ka slavenās filmas “Teātris” daudzas āra epizodes tapušas Mežotnes centrā – pie Mežotnes pils, pārvaldnieka mājas, parkā, pie Lielupes…
Foto: Ingrīda Punka
