Uldis Varnevičs
Pirms 150 gadiem vairāki mākslas cienītāji no Rīgas nolīgtā pajūgā devās ceļojumā uz pašreizējā Bauskas novada pilīm – uz Mežotni, Rundāli. Beigu beigās – uz Svitenes pili, kur mērķis bija apskatīt, iespējams, tā laika iespaidīgāko mākslas darbu kolekciju Latvijā.
Ne ar domām par tik iespaidīgu kolekciju, bet ar vēlmēm izbaudīt jauku vakaru un gūt arī izpratni par mūsu vēsturi aptuveni divi simti apmeklētāju pulcējās Svitenes pilī 28. oktobra vakarā, kur notika jau piektais pils Leģendu nakts pasākums.
Rundāles apvienības pārvaldes kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece, kas bija visa pasākuma organizatore un vadītāja, šoreiz iejutās leģendārās pils saimnieces Cecīlijas Jūlijas Filipīnes fon Anrepas-Elmptas lomā – gan ar tērpu, gan uzstāšanas stilu.
Pasākuma pirmā daļa bija iepazīšanās ar pili – to varēja izdarīt, gan noklausoties prezentāciju, gan kopā ar gidi Vitu Reinfeldi izstaigājot pili. Pirmās liecības par mūra ēku saistās jau ar 16. gadsimtu, bet 18. un 19. gadsimts ir pils skaistākais laikmets, kad pilij uzceļ papildu piebūves, daudzas ēkas, izveido pils dārzu.
Turpinājumā sanākušie varēja izmēģināt savus spēkus dažādās istabās un darbnīcās – radīt pašiem savu sapņu ķērāju, varēja atsvaidzināt savas prasmes rakstīšanā ar tinti vai vispār izmēģināt, kā tas bijis, iegūt īpašu foto vai pat pārģērbties un radīt paliekošas atmiņas fotostūrītī un izmēģināt arī citu istabu piedāvājumu.
Vakara krāšņākā daļa sākās ar Rīgas Stila un modes tehnikuma modes šovu «Mode cauri laikiem». Pils zālē varēja skatīt stilizētus tērpus, kuros izmantoti senās Ēģiptes, senās Grieķijas, viduslaiku, renesanses, baroka, 19. gadsimta un arī 20. gadsimta sākuma motīvi. Dažus tērpus jaunieši mēģināja veidot līdzīgi attiecīgajai tēmai, bet citos izpaudās pēc iespējām. Tā no uzskaitītā sortimenta pats krāšņākais tērps šoreiz bija par 20. gadsimta sākuma tēmu.
Visbeidzot bija iespējas baudīt deju kluba «Gone with the Waltz» sniegumu – 19. gadsimta tērpu rekonstrukcijas un deju soļi ļāva iejusties tā laikmeta gaisotnē, kad pa pili staigāja grāfiene Cecīlija. Tas noteikti bija vakara iespaidīgākais šovs.
Pasākumus telpās noslēdza Bauskas novada un tālāku vietu mākslinieku dziesmas un ģitārspēle, bet pašā noslēgumā bija uguns šovs – divi jaunieši izgaismoja pils priekšu ar dažādu rīku ugunīgām spēlēm, ar dzirkstelēm nosējot visu teritoriju sev apkārt un nepārtraukti veidojot dažādus uguns rakstus. Tā ar uguns šovu, kuram, iespējams, līdzīgi šovi pilī notika arī pagātnē, noslēdzās šī Leģendu nakts Svitenes pilī.
Apmeklētāji bija ļoti dažādi. Daļa izrādījās bijušie skolas audzēkņi, kas atcerējās, kas kurā telpā bijis un pie kādiem skolotājiem mācījušies. Citi bija vietējie iedzīvotāji, kas atnāca izbaudīt labu pasākumu. Vēl citi bija atbraukuši speciāli uz šo pasākumu.
Jānis Paulovičs, Lauma Sagate-Pauloviča un Baiba Brauna šajā nedēļas nogalē Latvijā bija ieradušies no Lielbritānijas. Atraduši «facebook.com» ziņu par pasākumu un nolēmuši šo izdevību izmantot. Tai skaitā iespēju pārģērbties un uzņemt tādas fotogrāfijas, kādas parasti nesanāktu. «Man ļoti patika. Izmēģinājām visu – rokdarbus, rakstīšanu, ēdienu,» atzina jaunā Lauma Sagate-Pauloviča. «Bija interesanti. Tas ir kaut kas citādāks nekā parasti,» atzina Baiba Brauna.
Olga Jeršova ar meitu Evelīnu bija ieradusies no Jelgavas. «Atradām ziņu par notikumu Latvijas Piļu un muižu asociācijas mājaslapā. Bieži pētām, kas notiek pilīs un muižās, – mēdz būt ļoti interesanti pasākumi. Leģendu naktī piedalāmies otro reizi – šoreiz izvēlējāmies Svitenes pili,» stāsta O. Jeršova, atzīstot, ka šajā pusē esot pirmo reizi. Meita Evelīna pastāstīja, ka tāpat izmēģinājusi dažādos istabu piedāvājumus un esot bijis ļoti interesanti.
Kamēr centīgākie un aizrautīgākie centās apskatīt visu pilī notiekošo un piedalīties visās iespējamajās aktivitātēs, tikmēr viena no pils zālēm vēstures un mākslas entuziastiem piedāvāja īstu detektīva cienīgu stāstu par to, kā mākslas vēstures cienītāji uzzināja un atrada liecības par grāfienes Cecīlijas gleznu kolekciju, kura glabājās tieši Svitenes pilī.
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta mākslas vēsturniece Kristiāna Ābele piedāvāja aizraujošu iespēju just līdzi viņas veikumam, kad no tikai dažām neskaidrām atsaucēm, ar mazu pārliecību par patiesumu izdevās nonākt līdz izdevumam, kurš saturēja divas trešdaļas gleznu nosaukumu, kas atradās grāfienes leģendārajā mākslas galerijā. Visdrīzāk, kopējais kolekcijas apjoms pārsniedz divus simtus vienību, un, rēķinot mūsdienu cenās, tās vērtība, visticamāk, bija daudzi miljoni eiro.
Kā vienu no argumentiem var minēt, ka kolekcijā bija četras armēņu mākslinieka Ovanesa Aivazjana, pazīstama kā Ivans Aivazovskis, gleznas. Kā liecina mājaslapas «arterritory.com» informācija, glezna «Saulriets pār Lielo Lavru. Svētais Atoss» izsoļu nama «Stockholms Auktionsverk» 2012. gada decembra izsolē pārdota par 790 tūkstošiem eiro.
Ar savu stāstu K. Ābele jau trešo reizi viesojas pilī, un katru reizi tas papildinās ar jaunām ziņām par atrastajām kolekcijas gleznām.
Reklāma