Uldis Varnevičs
Vētra, kas nāca pār Bauskas pilsētu, parādīja, ka mēs baušķenieki ir saliedēti un spēj cits citam palīdzēt grūtā brīdī. Tā arī uz Bauskas kultūras centra direktora Jāņa Dūmiņa aicinājumu sakopt Pilskalna parku atsaucās vairāk nekā simts cilvēku.
Kopējā talka notika 27. jūlija rītā un pusdienlaikā. Dalībniekus ar darbarīkiem atbalstīja Bauskas novada tirdzniecības centrs «Līga» un būvniecības veikals «Kurši». Katram tika cimdi, grābeklis, slota vai lāpsta.
Plašā skaitā un ar entuziasmu bija ieradušies Bauskas iedzīvotāji, viņi gan reizē atzina, ka arī pārdzīvo to skatu, kas atklājās. «Ir jāpalīdz. Parasti vismaz divas reizes gadā parku apmeklēju. Skatot šeit parkā notikušo, jāsaka, ka tas savā ziņā ir bēdīgi, bet dabai nepretosies. Kas noticis, tas noticis. Jāsatīra un jādzīvo tālāk,» saka Artūrs Leimanis.
Talkā piedalījās arī Bauskas novada tirdzniecības centra «Līga» vadītāja Ineta Rapševiča, kas bija ieradusies kopā ar ģimeni. «Pārējm tirdzniecības centra kolektīvam jābūt darba vietā. Man sestdienās ir brīvdiena, tāpēc atnācu kopā ar ģimeni. Kādam ir jāpalīdz pilsētai, savējie jāatbalsta. Tomēr sajūtas, šo skatu parkā redzot, bija briesmīgas. Viss ir pliks. Tas ātri neizaugs, bet gribētos, lai kokus atjaunotu. Tā ir mūsu kultūrvide un tāpēc vien bija jānāk palīdzēt,» tā I. Rapševiča.
Talkā piedalījās arī gandrīz divdesmit ukraiņi, kas apmetušies Bauskā gan uz patstāvīgu dzīvi, gan raduši pagaidu patvērumu, kamēr viņu zemē notiek karš. «Viņi ir ļoti atsaucīgi, piedalās pasākumos. Varu teikt tikai labus vārdus. Uzrakstīju aicinājumu piedalīties kopīgajā čatā un viņi atnāca,» stāsta sociālā darbiniece Ilze Kalniņa-Molotoka, kas ir arī koordinatore saziņā ar ukraiņiem.
Talkā piedalījās daudzi kultūras jomas pārstāvji, bija aktīvākie Bauskas novada domes deputāti un administrācijas darbinieki. Kopējo darbu vadību uzņēmās parka sētniece Anda Jakobsone. Mūziku pasākuma gaitā nodrošināja J. Dūmiņš, kurš atzina, ka ir ļoti pateicīgs visiem talciniekiem, kas kā milzīgs vilnis pamazām pārvēlās pāri visai parka teritorijai, atstājot aiz sevis kārtību un sakārtotu vidi.
Foto autors: Uldis Varnevičs
Paldies talkotājiem!
korektors vēl nav pieņemts darbā, jo tekstā vairākas kļūdas. Vai tiešām žurnālisti ir tik neizglītoti, ka neprot pareizi rakstīt?
Teksts ir vienkārši izcils! Trīs rindkopas sākas ar vārdiem Talkā piedalījās, šķiet, ka rakstījis ir trešās klases skolēns. Neapšaubāmi reģionālajai presei tiek zvanīti kapu zvani! Nu ja nav kadru, tad nevajag mocīties, jāiet pa skuju taku un pietiks ar delfiem un tvnetu 🙂
Jāpieņem, ka valodas primitivizācija notiek gan leksiski, gan stilistiski. Drukātā valodas forma ilgus gadus uzturēja latviešu valodas plašumu un stilistisko (literāro) labskanību, taču tagad viss reducējas uz pārsimt vārdiem, kurus vēl biezā slānī papildina anglicismi, saīsinājumi un emociju zīmes. Sociālo tīklu un digitālo viedierīču straujā, visaptverošā izplatība ir radījusi rakstošajiem medijiem grūtus laikus. Taču tagad jau arī medijs uz labskanību nevelk.
Viss būtu ok, ja tiem cilvēkiem tas parks būtu pieejams bez maksas visu gadu. Tas helovīna pasākums “izīrē” parku rudenī, un- ieeja bez samaksas īrniekam, liegta.
Cik tad skribentu ir tajā Bauskas Dzīvē? Laikam tikai Varnevičs.
BAUSKAS DZĪVE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību APGROZĪJUMS 280 824 EUR, Peļņa pēc nodokļiem 960 EUR korektoram sola algu 350 eiro ar to viss pateikts
Galvenais tekstā, jebkurā un jebkur, rezultēties, komunicēt, konektēt, jābūt flešmobiem, monitoringiem, kā arī jamenedžē, u.t.t. Un, lai nedod Dievs, aizmirst REĢIONUS! Bauskas reģionu, Latvijas reģionu, Zemgales reģionu, Gailīšu pagasta reģionu, “Ačuku” viensētas reģionu, Eiropas reģionu, ……………………………………………………….reģionu. Un….vēl -atbildības nešana. Ar maisu, uz pleca, pičpaunā, padusē, ar segu un tā tālāk. Viekārši atbildēt vai neatbildēt, nu ko, jūs, mīlīši, JĀNES, vot tak!
Vēl arī kopienas, meinstrīms, naratīvs, apvienības, lēnināšana, dekriminalizācija, īpašās vajadzības, radošums utt..
Novada avīze ir nepieciešama. Citādi mēs nezināsim cik lielos sū…. esam. Citādi mēs nezināsim kā mums ir paveicies. Mēs nezināsim savus varoņus un neliešus. Krīzes situācijā kas drukās aicinājumus uz talkām? Novada avīzei uzrej tie kam avīze traucē.