www.bauskasdzive.lv
Sirsnīgi 22. septembrī Mežotnes pilskalnā un baznīcā noritēja Baltu vienības dienas svinēšana un arī rudens sākuma ieskandēšana.
Pirms gada septembrī Rundāles pagastā atvērta kultūrtelpa «Mežotnes baznīca», kur notikuši jau desmit sarīkojumi, informēja kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece. Viņa gan minēja, ka izstādes līdz šim te nav bijis, – nu 22. septembrī te atklāja fotostudijas «Bauska» ekspozīciju «Rudens».
Uz izstādes atvēršanu un rudens atnākšanas svētkiem bija ieradušies arī studijas «Bauska» dalībnieki, fotogrāfiju autori, kā arī kolēģi no Uzvaras fotostudijas. Arnis Indriks, fotostudijas «Bauska» vadītājs, atklāja, ka fotomirkļu meklējumos daudz apbraukā dažādas vietas Bauskas novadā, bieži dodas arī uz Mežotni, un vēl pirms pāris gadiem viņš bijis pārliecināts, ka pusgruvušās baznīcas vietā nekad un nekas netaps. Tagad esot patiešām pārliecināts, ka taisnība ir vārdos «nekad nesaki nekad». Izstādē, kas skatāma Mežotnes baznīcā, izliktas bildes no dažādu gadu rudeņiem, jo šogad taču vēl īsts rudens ir «tikai uz papīra», dabā koki vēl nekrāsojas.
Rudeni godināja arī ar īpašu rudenāju galda klājumu. Sanākušie varēja baudīt to, kas pēc ražas novākšanas nonācis klētīs, pagrabos un pieliekamajos un ko bija sarūpējusi Rundāles pagasta uzņēmēja Solveiga Ikerte. Skaistos svēpētās keramikas traukos bija pupas, kaņepju staks (grauzdētas un samaltas kaņepju sēklas), medus, kūpināta gaļa, siers, garda maize, neiztika bez sālītiem gurķīšiem, saldinātām dzērvenēm, āboliem, un, protams, bija arī krūzes ar alu un kvasu. Rudens maltītes akcents bija arī ciemiņu – Jonišķu rajona Kirnaičju folkloras kopas «Klečia» – vestajā dāvanā, kas bija maizes klaips ar bagātīgu rudzu vārpu rotājumu.
Vēlākā vakarstundā pēc stiprināšanās pie rudenāju galda sanākušie pa lāpu izgaismotu taku no baznīcas devās uz Mežotnes pilskalnu, kur visus kopā sauca Anatolijs Kazačenko, pūšot senu taura raga tauri, kas esot tepat Mežotnē senpilsētas apkaimē atrasta. Augstu šaudījās iedegtā baltu vienības ugunskura liesmu mēles, kas apspīdēja prāvu pulku sanākušo vietējo un tālāk braukušo viesu.
Balti no Lietuvas – folkloras kopa «Klečia», ko vada Gedimins Andrašjūns, – mūsu abu tautu vienības dienā sveica sanākušos ar savām dziesmām, gan stāstot par darbiem linu laukā, gan atminoties kara dziesmas, jo galu galā – mūsu vienotība sākās kara laukā, tai tālajā 1236. gadā, kad balti Saules kaujā uzvarēja apvienoto vācu krustnešu karaspēku.
Ar jestrāku muzicēšanu pievienojās Jelgavas valstspilsētas folkloras kopa «Dimzēns», vadītāja Velta Leja. Visbeidzot visus vienoja kopīga «Pūt, vējiņi!» dziedāšana un patriotiskā dziesma «Lietuva». Kad ugunskurs jau sāka izdzist, Mežotnes pilskalnā ieradās apvienības «Soul of Flames» (no angļu valodas ‘liesmu dvēsele’) jaunieši, kuri, šķita, ka izprot uguns dvēseli, un tiešām dzirksteļo. Kā šo šovu nosaukt – žonglēšana ar uguni vai uguns savaldītāju dejas? Skatītāji aplaudēja un sauca «bravo!». Klātesošie apbrīnoja to meistarību un enerģiju, kas virmoja no māksliniekiem.
«Trejdeviņas dzirkstelītes» bija sarīkojuma nosaukums, kā skaidroja L. Lauskiniece, – tās vienas dzirkstelītes no ugunskura, otras – no ikvienas sirds, trešās – no zvaigznēm debesīs. Un svētku vakara dalībnieki to bija sajutuši, jo, lēnām pustumsā uz autostāvlaukumu dodoties, no skatītājiem skanēja ietilpīgi atvadu vārdi māksliniekiem un organizatoriem: «Paldies – sasildījāt!»
Notiek tādi pasākumi,ne ziņas ne miņas ,to taču vajadzētu laicīgi reklamēt ,lai visi interesenti zinātu,arī kaimiņu pagastos.Ne katru dienu slaistamies interneta vidē. Žēl,ka nezinājām…Tagad viss internetā, kaut Bauskā būtu kāda afiša pie lielveikala, tur tomēr cilvēki vairāk apgrozās.
Pasākumu organizēja Rundāles apvienības pārvalde.