FOTO: “Tvitera konvoja” Reinis Pozņaks apciemo savu radinieci Brunavas pagastā

Brunavas pagasta Andrejmuižas saimniece Valentīna Pozņaka pie sevis aicināja viesos Reini Pozņaku – pazīstamo Ukrainas palīdzības konvoja organizatoru. Viņa pati ir pazīstama kā aktīva Ukrainas atbalstītāja un priecājās redzēt pie sevis vienu no Latvijas leģendām šajā jomā.

“Tvitera konvojs” ir jau leģendāra kustība, kas sākās ar Reiņa Pozņaka aicinājumu interneta vietnē “twitter.com” ziedot naudu mašīnām, kuras varētu nogādāt uz Ukrainu.

Visi pirmsākumi “Twitter konvojam” meklējami starp kārtīgām “benzīngalvām” jeb autosportistiem. Reinis Pozņaks intervijā portālam sargs. lv atzīst, ka autosports ir dzīvesveids, kurā pulcējas cilvēki ar vienotām rakstura īpašībām, piemēram, spēju ātri pieņemt lēmumus ekstremālās situācijās. Mārtiņš Dzenītis bija pirmais, kurš nāca klajā ar ideju salikt kopā naudu un nosūtīt Ukrainai automašīnas. Šai idejai pievienojās arī R. Pozņaks un Ali Jansons, kura uzņēmuma telpas tagad ir kļuvušas par konvoja “galveno štābu”. Pirmajā braucienā tika nosūtīti astoņi transportlīdzekļi, kurus kopīgiem spēkiem nodrošināja tieši ar autosportu saistītie cilvēki.

Pēc pirmā konvoja aizgādāšanas sanāca tā, ka bija jāgaida kāds laiks Jēkabpilī, jo pilsētas dome bija piešķīrusi vieglo busu atpakaļceļam no Ukrainas. Tā nu viņi devās pie vietējā autosportista un labi zināmā drauga Mārtiņa Sviļa, kurš uz laiku uzņēma ceļā nogurušos braucējus. Pirmo stundu konvoja dalībnieki pavadīja katrs savā nodabā, lasot ziņas par situāciju Ukrainā, taču vēlāk tika uzrīkota neliela sapulce, lai vienotos par tālāku darbību, jo šādi ar astoņām mašīnām tas nevarēja izbeigties. Saprotot, ka brīvas naudas vairs nebija, R. Pozņaks nolēma šādu ideju paziņot sociālo mediju platformā “Twitter”, cerot, ka vismaz vienai vai divām mašīnām vēl sanāks.

“Mēs negribējām padoties, tāpēc sēdējām un domājām, kur dabūt naudu nākamajam konvojam. Es ietvītoju par šādu nepieciešamību un gaidīju. Kā par brīnumu – nauda sāka ienākt kontā. Pēc brīža tie jau bija 4000 eiro. Atbraucot uz Rīgu, tie jau bija teju 20 tūkstoši. Mēs uzreiz sākām meklēt tirgū pieejamos transportlīdzekļus, un jau nākamajā dienā mēs vedām vēl astoņas mašīnas,” atceroties “Twitter konvoja” aizsākumu, sacīja R. Pozņaks.

Taujāts par motivāciju, kas liek turpināt šo apjomīgo projektu, R. Pozņaks paskaidro, ka lielākā motivācija ir tā, ka viņam nav citu izvēļu.

“Man nav citu izvēļu. Cilvēki zvana, mašīnas turpina vest un viss notiek. Tad, kad tu esi tajā lavīnā, tad vairs nav iespējams apstāties. Varbūt pat tas ir labi, jo reizēm, kad jūti, ka pietrūkst spēka, tad lavīna tevi turpina dzīt uz priekšu. Mums ir izveidojusies ļoti laba komanda. Mēs strādājam kā hokejā – kad viena maiņa pagurst, tad uzreiz uz laukuma lec nākamā ar jaunu sparu. Ukraina šobrīd cīnās arī par mūsu brīvību, lai mums vai mūsu bērniem nebūtu jānonāk šādā situācijā,” atzina R. Pozņaks.

Viņš atklāja, ka palīdzība neapsīkst. Tā 30. martā uz Ukrainu devās astoņas mašīnas, bet 31. martā – 20 auto. Tā komunikāciju jomas biznesa darbinieks vienā mirklī pārvērtās par praktiski pazīstamākās atbalsta organizācijas pārstāvi, kurš pagājušā gada noslēgumā kļuva par 2022. gada “Eiropas cilvēku Latvijā”. Izveidota biedrība “Agendum”, kas ar palīdzības sniegšanu nodarbojas jau no pagājušā gada marta beigām.

Vizīte “Andrejmuižā” notika 30. martā, un kopā ar R. Pozņaku ieradās vēl divas “Tvitera konvoja” organizatores – Margarita Birkena un ukrainiete Svetlana Nalivaiko. Nama saimniece cienāja viesus, izvadāja pa ēku un pastāstīja par tās vēsturi un pašreizējā veidola tapšanas gaitu. Savukārt brīvā brīdī ar pašu R. Pozņaku un abām brīvprātīgajām parunāja “Bauskas Dzīve”.

Interviju ar R. Pozņaku lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” trešdien, 5. aprīlī.

+ 9