Sestdien, 28. maijā, Bauskas stadionā pulcējās aktīvākās un sportotgribošākās vietējās saimes. Bērni varēja izvēlēties sirdij tuvāko – skriešanu vai velobraukšanu –, piedalīties kopīgā visas ģimenes – mamma, tētis un bērns – veiklības parādīšanā vai iesaistīties pilnīgi visur. Varēja arī vienkārši baudīt šo dienu, darbojoties radošajās darbnīcās, enerģiju izlādējot piepūšamajās atrakcijās, mēģinot noķert lielāko un krāsaināko ziepju burbuli no burvīgas ziedu fejas rokām, izvingrinot roku spriguļa mešanā vai kādā citā aktivitātē. Sanākušo līksmei koncertēja deju studijas «Lēra» un vokālās studijas «Pigoriņi» dalībnieki.
Divus pavasarus Covid-19 ierobežojumu dēļ tradicionālais, daudzu iemīļotais pasākums Bauskas stadionā nenotika. Bauskas novada domes sporta nodaļas galvenā speciāliste Inga Ūbele ir gandarīta, ka apmeklētāju Ģimeņu sporta dienai netrūka. Viņa atzīmēja, ka šis nebūt nebija izaicinājums sacensties par rezultātiem, galvenais tomēr visa pamatā ir ģimenes kopābūšana un gūtais prieks. Sanākušie sportoja, cik nu katrs spēja un gribēja, bet pašai prieks, ka viss tika darīts aizrautīgi un no sirds!
«Ļoti liels gandarījums, ka viengadnieks skrēja un pievarēja visu distanci. Sanāca kopā ap 40 bērnu, un tas ir ļoti labs rādītājs. Skumji, ka lielajiem bērniem bija jāsaka – jums skolās ir savi pasākumi. Vienmēr gribējies uzsvērt šī pasākuma nozīmību tieši pirmsskolas vecuma bērniem, lai viņi redz, kas stadionā ir pieejams, varbūt kāds vēlēsies te atgriezties. Sapratu, ka tie bērniņi, kas dziedāja un dejoja, arī palika sportot. Te es atcerējos, ka būtībā tie, kas dzied, dejo un arī sporto, ir aktīvi visās lietās,» pārdomās dalās I. Ūbele.
Šī gada zīdaiņu rāpošanas čempionāts īsti nesekmējās. Uz sacensībām bija pieteikti seši mazuļi, divi norāpoja, viens līdz galam netika četrāpus, jo sadomāja piecelties un tālāk distanci mērot uz kājām.
«Bija tā, ka divi mazuļi aizgāja diendusu gulēt, jo laikapstākļi izsita no līdzsvara. Pašai vajadzēja palīdzēt pie skrējieniem un braucieniem, līdz ar to vēlāk tika dots starts rāpošanai. Mazajiem jau tas no svara – piecas minūtes turp vai šurp, un viņš jau ir aizmidzis. Taču tas nekas, galvenais bija, lai vecāki sanāk kopā. Pirmajos gados pasākumu sākām ar ratiņu parādi. Vēlāk šo domu atmetām, jo kādi četri tikai atnāca un atsaucības nebija. Sestdien piefiksēju, ka ļoti daudz apmeklētāju vidū ir jaundzimušo, kuri vēl nemaz nerāpo. Mammas bija atnākušas līdzi lielākiem bērniem vai tāpat satikties. Tālab noteikti nākamgad ratiņu parādes vietā apiesim vienu olimpisko apli,» sacīja I. Ūbele.
Viņa atzīst, ka ar laikapstākļiem īsti nebija paveicies, jo ik pa laikam uznāca lietus, krita krusas graudi, ieskrējās kāda spēcīgāka vēja brāzma, bet neviens plinti krūmos nemeta, no stadiona neaizbēga, bet uz brīdi patvērumu sameklēja zem nojumes.
«Svarīgi ir parādīt ģimenēm, ka sports var būt tā lieta, kas dara pievilcīgu arī dzīvesvietu. Kāpēc Bauskā vajadzētu dzīvot? Tālab, ka šeit ir pieejama sporta bāze. Nāciet, lieli, mazi, veci, jauni, jums stadiona vārti ir vaļā, zāle ir pieejama, viss turklāt bez maksas,» uzsver I. Ūbele. Viņa izsaka pateicību Bauskas kultūras centram, ar kuru sadarbībā šis pasākums top jau vairākus gadus pēc kārtas. Līdz ar BKC iesaistīšanos tā kļuvusi par sporta kultūras dienu, vērtē I. Ūbele.
Starp dalībniekiem viņa sazīmēja cītīgus šī sarīkojuma apmeklētājus. Vieni no tādiem ir Mihaiļičenko ģimene no Dāviņu pagasta. Aleksandra Mihaiļičenko nevarēja precizēt, kuro reizi pēc kārtas piedalās Ģimeņu sporta dienā, bet spilgti atminas pirmo reizi, kad dēls Ņikita mazuļu rāpošanas sacensībās ieguvis uzvarētāja kausu. Tagad Ņikita jau ir otrklasnieks, bet sacensībās piedalās jaunākā māsa Adelīna.
«Tagad pēc pandēmijas mēģinām apmeklēt visu, ko vien iespējams. Dāviņos vairāk aktivitāšu rīko vasarā. Obligāti brauksim uz novada svētkiem pēc nedēļas,» ar plāniem dalās A. Mihaiļičenko. Mazā Adelīna steidz pastāstīt, ka vislabāk patikusi riteņbraukšana, esot liels prieks par kausu un medaļu.
Kopumā 16 ģimenes piedalījās tāllēkšanas un spriguļu mešanas sacensībās. Tāllēkšanā veiksmīgākā izrādījās Volkovu ģimene, bet spriguļa mešanā – Lībiešu ģimene.
Vaicājot, kā izdevies iegriezt spriguli un uzmest lielāko punktu skaitu, Inga un Andis Lībieši vienbalsīgi paziņo, ka tā bijusi tīrā nejaušība. Uz Ģimeņu sporta dienu viņi atnākuši kopā ar gadu un četrus mēnešus veco Amēliju, kā arī septiņgadīgo Elizabeti. Šī viņiem bija pirmā reize, kad piedalās Bauskas stadionā rīkotajā Ģimeņu sporta dienas pasākumā. Savu izvēli, kā pavadīt brīvdienu, Lībiešu ģimene nenožēlo, vien varējis paveikties ar laiku, spriež I. Lībiete. I. Ūbele pieļauj, ka varētu šogad vēl atvadas vasarai sarīkot, kur atkal pulcētu ģimenes uz sportiskām aktivitātēm. «Es par to domāju, bet jāizvērtē budžeta iespējas,» tā I. Ūbele.
Reklāma