Sadarbojoties ar dažādiem Latvijas uzņēmumiem, vairākām organizācijām un vietējiem atbalstītājiem, Latvijas ukraiņu konfederācija “Viče” uz Ukrainu piektdien, 24.martā, nosūtīja kārtējo humānās palīdzības konvoju.
Tajā ir trīs mikroautobusi, pilni ar formastērpiem, droniem, pārtiku, gultām-transformeriem Kijivas metro, instrumentiem auto remontam un tranšeju ierīkošanai, kā arī daudzām citām lietām, kas ir nepieciešamas Ukrainas bruņotajiem spēkiem un iedzīvotājiem. Kastēs ar pārtiku «Bauskas Dzīve» pamanīja arī novadnieku – SIA «Kronis» ražotās pārtikas paciņas.
Konvojā ir arī vairāki transportlīdzekļi. Ar uzņēmuma “Latvijas finieris” atbalstu uz Ukrainu pie karavīriem devās militārais kvadricikls un divi apvidus auto. Pateicoties labdarības iniciatīvas “Stopify” savāktajiem naudas ziedojumiem, Ukrainas aizstāvji saņems arī militāro bagiju. Tas aprīkots ar bruņojumu, kas pasargās karavīrus no šķembām. Arī biedrība “Agendum” ir konvojam sagādājusi auto.
Dziedātāja Katrīna Gupalo un ukraiņu mūziķis ar latviešu saknēm Edgars Vilcāns, sadarbojoties ar “Viče”, vāca ziedojumus džipam, kas vajadzīgs Kijivas Drāmas un komēdijas teātra aktierim Mihailam Dosenko, kurš nu ir kļuvis par snaiperi Ukrainas armijas operatīvās reaģēšanas 14. brigādes 4. bataljonā. Katrīna un Edgars palīdzēja piekraut džipu ar saziedotajām mantām un noslēgumā ierunāja pateicības vārdus ziedotājiem.
Labdarības organizācijas “Ziedot.lv” komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne stāstīja, ka šobrīd cilvēki vēlas palīdzēt tieši Ukrainas aizstāvjiem, ziedojot naudas līdzekļus vai arī dažādas nepieciešamās lietas.
Biedrības “Viče” šoferi humāno konvoju uz Ukrainu nogādās līdz nākamās nedēļas sākumam.
Autovadītājs Ģirts Hotiņecs palīdzības kravas Ukrainai nogādā regulāri, to dara kopš kara sākuma un nenogurstoši – gandrīz katrā konvojā arī viņš brauc un ved tik ļoti vajadzīgās mantas. Ģirts Hotiņecs pastāstīja par sagādātajām lietām: “Tā ir termoveļa, tie ir apavi, tas ir sausais ēdiens, ir arī droni, nakts redzamības iekārtas. Tas ir nepieciešams puišiem, nepieciešams izlūkiem, tas ir nepieciešams medmāsām. Šoreiz mēs braucam uz Kijivu. Šoreiz mums ir tāds vieglāks brauciens…”
«Bauskas Dzīve» ievēroja arī omulīgo autovadītāju Bogdanu ar meitu Eļanu. Izrādās, Bogdans ir ilggadējs darbīgā ukraiņu kultūras centra “Džerelo” priekšsēdētājs Bogdans Timkivs. Tikko sākās karš Ukrainā, tā viņš nevarēja palikt mierā un jau no kara pirmajām dienām regulāri vada konvoju ar saziedotajām mantām Ukrainas iedzīvotājiem un aizstāvjiem – šis viņam ir jau 43. reiss. Bogdans ir ukrainis, kas Latvijā ieprecējies, un viņam kopā ar latviešu sieviņu ir divas meitas – Eļana un Bogdana.
Arī Ukrainas valdības pārstāvis Olehs Nemčinovs, kurš viesojās Latvijā, pauda pateicību par nenogurstošo palīdzības sniegšanu un sacīja, ka Latvija ir paraugs citām valstīm.
Olehs Nemčinovs piektdien, noslēdzot savu vizīti Latvijā, ieradās pavadīt humāno konvoju. Viņš iepriekš šādus konvojus ir sagaidījis Ukrainas pusē un atkārtoti pateicās, ka Latvija atbalstu steidza sniegt vēl pirms militārā iebrukuma.
Nemčinovs norādīja: “Tik salīdzinoši neliela valsts militārās aizsardzības ziņā sniedz tik lielu palīdzību, atdodot savas haubices, atdodot artilēriju, atdodot arī šaušanas ieročus. Ja arī citas NATO valstis procentuālā ziņā piedalītos tikpat aktīvi, tas daudz vairāk palīdzētu Ukrainai. Jūs esat paraugs! Jebkāda palīdzība būs noderīga līdz uzvarai!”
Šis pasākums lieliski sasaucās ar turpinājumu Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā – Šveices fotogrāfa Kurta Sautera izstādi “Un ticībā cerība dzimst” un Tukuma mākslinieces Ingemāras Treijas vadītās studijas “Krāsmute” mākslinieču Ukrainas sievietēm veltīto izstādi “Ukrainietes. Latvietes. Mīlestība. Miers”.
Kurts Sauters kopā ar Latvijas žurnālistu un publicistu Arni Šablovski šī gada janvārī Ukrainā pavadīja trīs nedēļas – Ļvivā, kā arī pirms gada okupētajās Kijivas priekšpilsētās Borodjankā, Bučā un Irpeņā.
Izstāde tapusi, pateicoties reklāmas aģentūrai “Advertex”. Šo projektu atbalsta arī laikraksti “Laiks” un “Brīvā Latvija”.
Savukārt Tukuma mākslinieču darbi studijā “Krāsmute’” sākuši tapt 2022. gada ziemā un joprojām top, lai “mākslas valodā vēstītu par sievieti, kura iemesta nežēlīgā kara notikumu virpulī. Gleznas runā par sievietes spēku un izturību, par mīlestību, kas vieno ukraiņus, latviešus un visus mieru uzturošos spēkus” (I.Treija).
Viena no grupas māksliniecēm Ivonna Bredovska raksta: “Kāpēc es gleznoju ukraiņu sievieti? Kad paziņoja par karu Ukrainā, iedomājos, kā būtu, ja tas notiktu ar mūsu zemi Latviju. Mīlestība un dzīve ir nešķirami jēdzieni. Sievietei ir jābūt stiprai par visu to, ko mīli – savu zemi, tautu, ģimeni. Garīgi jābūt nelokāmai un pārliecinātai. Ar savu dvēseles gaismu, skaistumu jābūt iedvesmojošai. Māksla jau arī ir tas ceļš, lai mēs atcerētos, ka esam saistīti ar dievišķo. Tas ir dzīvības brīnums un arī trauslums. Nāve, dzīvība un mīlestība ir neatdalāmā trīsvienība. Sievietei jāspēj palīdzēt nosargāt dzīvību un mīlestību uz zemes.”
Kurts Sauters (1948) kā fotožurnālists savulaik bijis akreditēts ANO. Indijā viņam bijusi iespēja tikties un veidot fotoportretus Mātei Terēzei un Mahatmas Gandija mazdēlam Arunam Manilalam Gandi. K Sautera fotoattēli līdz šim tikuši izstādīti Šveicē, Lielbritānijā, Horvātijā, Serbijā, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Latvijā bijušas arī viņa izstādes, kas veltītas sabiedrības sociālajai problemātikai – par bērnu likteni visā pasaulē, par narkomāniem Cīrihes pilsētā, veltītas Indijas krāsainajai un tik daudzpusīgajai ikdienai.
Abas izstādes veido savdabīgu dialogu par Ukrainas mūsdienu realitāti un mūsu, kā arī visas civilizētas pasaules, centieniem apturēt šo neprātu Eiropas vidienē. Un katra atsevišķā labās gribas cilvēka ieguldījums ir ļoti svarīgs.
Izstādes būs skatāmas līdz 8.maijam. Interesanti, ka Tukuma mākslinieču izstādi jau gaida Ļvivā.
Teksts un foto – Ingrīda Punka.
Nesaņems tos ziedojumus
Tu jau nu īstais, kas zina, saņems vai nesaņems. Vienīgais, ko tu zini, ir d…st bez satura!
Slava Ukrainiem! Palidzam ka varam! Cerams ka mes vairs nekad nenonaksim taadaa situacijaa.
Zapadnaja ukraina neviens nekaro ,dzive sit augstu vilni ,ko neziedo
Mūsu zeme- Latvija!
vairak Krona produkciju nepirkshu
nepirkšu, jo visu nodzeru
nedraudzējos ar galvu vai kur tas laiks
Cieņu krievu tautai,par pacietību.